Vaginālas pumpas parasti nav bīstamas un vairumā gadījumu pazūd pašas no sevis. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, valkājot ciešu apģērbu, matu folikulu iekaisuma dēļ vai kā ādas reakcija uz dažādām auduma šķiedrām vai ziepēm.
Galvenā informācija
Sievietes dzimumorgānu apvidus ir īpaši jūtīga ķermeņa zona. Lai gan vaginālas pumpas reti ir nopietna veselības problēma, tās var radīt ievērojamu diskomfortu. Šajā materiālā iespējams iepazīties ar biežākajiem iemesliem, kas izraisa pumpu rašanos ap maksti, kā arī ar iespējām, kā no tām izvairīties un ārstēt.
Kādi faktori izraisa vaginālas pumpas?
Skaidru iemeslu pumpu veidošanās ap dzimumorgāniem ne vienmēr ir iespējams noteikt, taču biežākie iemesli ir šādi:
Kontaktdermatīts
Visbiežāk pumpu izraisītājs ir kontaktdermatīts – ādas reakcija uz vielām vai produktiem, kas saskaras ar intīmo apvidu. Ļoti bieži to izraisa paaugstināta jutība pret:
- ziepēm un vannas putām, sevišķi, ja tās ir ar smaržvielām,
- sieviešu higiēnas līdzekļiem, dezodorantiem, losjoniem, pūderiem vai smaržām,
- tamponiem vai higiēniskajām paketēm,
- intīmo zonu apmazgāšanas līdzekļiem,
- spermicīdiem, prezervatīviem, lubrikantiem vai seksuālās stimulācijas līdzekļiem,
- bezrecepšu ārīgi lietojamām zālēm,
- veļaspulveri vai veļas žāvētāja salvetēm.
Āda var reaģēt arī uz citiem kairinātājiem:
- sviedriem,
- maksts izdalījumiem,
- urīnu,
- spermu.
Ikviens no šiem apstākļiem var veicināt pumpu veidošanos.
Folikulīts
Pumpas dzimumorgānu apvidū var arī veidoties matu folikulu iekaisuma dēļ, kad baktēriju infekcija attīstās ap apmatojuma sakni. Viens no izplatītiem faktoriem ir kaunuma apmatojuma skūšana. Skūšanās laikā mati var ieaugt ādā un izraisīt iekaisumu. Iespējami arī gadījumi, kad mati ataug un ieaug ādā, veidojot ieaugušus matu vārpstus. Skūšanās var izraisīt arī:
- ādas sakairinājumu vai “bārdas apdegumu”,
- sīkus izsitumus vai pumpiņas,
- plīstošus pūslīšus,
- pumpas.
Hidradenitis suppurativa (HS)
Hidradenitis suppurativa, zināma arī kā reversā akne, ir ilgstoša sviedru dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pumpām līdzīgiem veidojumiem dažādās ķermeņa vietās, tostarp arī vulvas reģionā. Precīzs šī iekaisuma rašanās mehānisms nav zināms. Pastāv ārstēšanas iespējas, taču pilnībā izārstēt šo stāvokli nav iespējams.
Molluscum contagiosum
Molluscum contagiosum ir vīrusu izraisīta infekcija, kas var veicināt pumpu parādīšanos uz dažādām ķermeņa daļām, tostarp dzimumorgānu rajonā. Dažos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama, bet pēc vajadzības iespējams lietot lokālus vai perorālus medikamentus. Ja nepieciešams, ārsts var piedāvāt pumpu likvidēšanu medicīniski.
Vai drīkst spiest pumpu uz maksts?
Nav ieteicams mēģināt izspiest pumpu dzimumorgānu apvidū. Šādi rīkojoties, pastāv risks izplatīt infekciju un pastiprināt iekaisumu, jo šī ādas zona ir jutīga un viegli ievainojama. Tā vietā situācija parasti tikai pasliktinās. Ja pumpa pārvēršas par abscesu un kļūst pildīta ar strutām, laika gaitā tā var kļūt sāpīga. Nekad centieties neizspiest vai neplēst šādus veidojumus. Lielākoties abscess pats pārsprāgst, bet, lai novērstu infekciju, ir svarīgi vērsties pie ārsta, kurš veiks nepieciešamo procedūru drošā veidā.
Kā parasti ārstē vaginālas pumpas?
Pumpas, kas radušās neliela sakairinājuma dēļ, parasti izzūd pašas. Ja izsitumi neuzlabojas vai kļūst izteiktāki, ir jākonsultējas ar medicīnas speciālistu. Kontaktdermatīta gadījumā iespējams lietot lokālas zāles, bet stipra alerģiska reakcija var prasīt antihistamīna lietošanu. Lai nepieļautu pumpu rašanos kontaktdermatīta dēļ, ir svarīgi noteikt cēloni. Lai to panāktu, jāizslēdz visi iespējamie kairinātāji un pakāpeniski, pa vienam, jāatgriež lietošanā, vērojot, vai tie nerada kairinājumu. Pumpas, kas radušās ieauguša mata dēļ, lielākoties dzīst pašas. Savlaicīga hidradenitis suppurativa diagnostika un ārstēšana palīdzēs izvairīties no slimības progresijas. Molluscum contagiosum parasti neprasa ārstēšanu, taču, ja izpausmes nepāriet, ārsts var noteikt lokālu vai sistēmisku terapiju. Ja nav skaidrības par pumpu izcelsmi, nevajadzētu izmantot bezrecepšu zāles un ieteicams vērsties pie ārsta.
Kādi citi veidojumi var izskatīties pēc pumpām?
Dažkārt veidojumi, kas atgādina pumpas, var izrādīties cistas, kārpas vai citi audzēji. Starp biežākajiem piemēriem:
- Bartholina dziedzeru cistas parasti parādās vienas maksts ieejas pusē. Ja cista nepāriet dažu dienu laikā vai kļūst sāpīga, nepieciešama ārsta konsultācija. Lielas cistas reizēm nākas likvidēt medicīniski.
- Dzimumorgānu herpes bojājumi var līdzināties pumpām. Tie izpaužas ap maksti, vulvu un tūpļa atveri, un ir ārstējami.
- Dzimumorgānu kārpas var maldināt ar pumpām līdzīgām pazīmēm. Tās var būt vienas vai vairākas, izraisa cilvēka papilomas vīruss, kas ir izplatīta seksuāli transmisīva infekcija un ir ārstējama.
- Ādas birkas var izskatīties kā pumpas, taču patiesībā ir nelieli, nekaitīgi ādas izaugumi. Kad tie atrodas dzimumorgānu apvidū, tie var kļūt sakairināti. Ārsts var tās nepieciešamības gadījumā noņemt.
Prognoze
Lielākajā daļā gadījumu pumpas izzūd spontāni vai ar ārstēšanu dažu nedēļu laikā. Turpmākā slimības gaita ir atkarīga no rašanās cēloņa un pieejamās terapijas. Ārsts sniegs precīzāku informāciju par paredzamo iznākumu. Lai izvairītos no atkārtojumiem, iespējams, būs nepieciešamas izmaiņas personīgās higiēnas paradumos.
Padomi, kā novērst pumpu rašanos
Noskaidrojot pumpu cēloni, svarīgi izvairīties no turpmāka kontakta ar kairinātāju. Lai samazinātu sakairinājuma un pumpu veidošanās risku dzimumorgānu apvidū, ieteicams:
- Nevilkt ciešus apģērbus, kas rada berzi.
- Dod priekšroku kokvilnas apakšveļai, izvairoties no sintētiskiem materiāliem.
- Censties pārmērīgi neaiztikt izsitumu vietas.
- Izvairīties no ļoti karsta ūdens peldē vai dušā.
- Neizmantot vannas putas un smaržīgas ziepes.
- Pajautāt ārstam, kuri menstruālo higiēnas līdzekļi ir vispiemērotākie.
Skūšanās ap vulvu var kairināt ādu un izraisīt pumpas, tāpēc vieglāk ir izvēlēties apmatojumu apgriezt ar šķērēm. Ja tomēr tiek veikta skūšana, mati jāskuj pēc to augšanas virziena. Ja parādās neparasti izaugumi vai veidojumi dzimumorgānu apvidū, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, lai noteiktu diagnozi.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
