Pieaugušajiem nabas trūce sastopama reti, un tā, atšķirībā no bērniem, parasti nepāriet spontāni. Šāda defekta novēršanai nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Trūci nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo stiprs klepus, smiekli, pārmērīga sasprindzināšanās vēdera izejas laikā, smagu priekšmetu celšana vai aktīva rotaļāšanās ar bērnu var izraisīt bīstamas komplikācijas, piemēram, orgānu iespiešanos, kas rada dzīvības apdraudējumu.
Kas ir nabas trūce
Trūce ir atvere vēdera priekšējā sienā, caur kuru izspiežas daļa iekšējo orgānu. Biežāk nabas trūce rodas maziem bērniem, īpaši priekšlaikus dzimušajiem, jo to vēdera muskuļi nav pietiekami attīstīti un nabas gredzens pirmajos dzīves gados ir vājš. Tāpēc, kad bērns raud, klepo vai sasprindzina vēdera muskuļus, piemēram, mēģinot piecelties, nabas apvidū redzams uzpūšanās. Šāds simptoms parasti norāda uz nabas trūci. Pieaugušajiem nabas trūce sastopama reti, jo viņiem muskuļu tonuss vēdera priekšējā sienā parasti ir pietiekams. Tomēr, regulāri ceļot smagus priekšmetus vai neārstējot hronisku klepu, palielinās slodze uz šiem muskuļiem, kas var izraisīt saistaudu šķiedru pārtrūkšanu nabas apvidū, veidojot trūces atveri. Lielākoties bērniem nabas gredzens sašaurinās un aizveras apmēram piecu gadu vecumā, tāpēc trūce bērnībā parasti izzūd bez operācijas. Savukārt pieaugušajiem trūces gadījumā pārsvarā nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Ja šāds stāvoklis netiek ārstēts, iekšējie orgāni var tikt bojāti, traucēta to asinsrite, iespējama audu bojāeja vai zarnu nosprostojums. Šādas komplikācijas var nopietni apdraudēt dzīvību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
