Perikardīts ir stāvoklis, kad iekaist un uzbriest sirds apvalku veidojošais plānais audu maiss jeb perikards. Šis process var radīt izteiktas sāpes krūtīs, ko izraisa kairinātā perikarda slāņu berze. Vieglos gadījumos slimība var pāriet pati bez ārstēšanas, tomēr smagākām formām var būt nepieciešami medikamenti vai, reti, ķirurģiska iejaukšanās. Savlaicīga diagnoze un piemērots ārstēšanas plāns ir svarīgi, lai mazinātu ilgtermiņa sarežģījumu risku.
Kādi ir perikardīta tipi?
- Akūts perikardīts
- Atkārtots perikardīts var parādīties pēc četru līdz sešu nedēļu intervāla pēc pirmās akūtās epizodes, laikā starp tām simptomu nav.
- Pastāvīgs perikardīts izpaužas ar simptomiem, kas saglabājas četras līdz sešas nedēļas.
- Hronisks perikardīts tiek noteikts, ja iekaisums ilgst trīs mēnešus vai ilgāk no pirmā gadījuma.
- Konstriktīvs perikardīts ir attīstīts stāvoklis, kam raksturīgs perikarda slāņu sabiezējums, rētošanās un salipšana, kas traucē normālu sirds darbību un bieži rodas ilgā laika periodā pēc vairākām akūtām stadijām.
- Infekciozs perikardīts rodas mikroorganismu infekcijas gadījumā — tas var būt vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai parazītu izraisīts.
- Idiopātisks perikardīts tiek diagnosticēts, ja nav iespējams noteikt cēloni.
- Traumatisks perikardīts attīstās pēc traumas krūškurvja apvidū, arī satiksmes negadījumu laikā.
- Urēmisks perikardīts ir saistīts ar nieru darbības traucējumiem.
- Ļaundabīgs perikardīts ir saistīts ar audzēju metastāzēm.
Kādi ir galvenie perikardīta cēloņi?
- Infekcijas, īpaši vīrusu izcelsmes
- Agrāka krūšu daļas staru terapija, ko pielieto, ārstējot krūts, plaušu audzēju vai limfomu
- Krūškurvja trauma, piemēram, trieciens ar stūri, šautas vai durtas brūces; perikardītu var veicināt arī invazīvas manevri pie sirds vai miokarda infarkts. Reizēm sirds atdzīvināšanas laikā radīta trauma var izraist perikardītu.
- Noteikti medikamenti un toksiskas vielas
- Vielmaiņas traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja
- Plaušu, krūts audzējs vai Hodžkina limfoma
- Reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde, sklerodermija, dažādas saistaudu slimības un autoimūnas saslimšanas, piemēram, sistēmiskie vaskulīti un Vidusjūras drudzis
- Čūlainais kolīts vai Krona slimība
Perikardīta izcelsmes noteikšana ne vienmēr ir vienkārša. Nereti sirds apvalka iekaisuma iemeslu noskaidrot neizdodas. Ja perikardīts labi reaģē uz iekaisuma mazināšanu ar tādiem preparātiem kā acetilsalicilskābe vai ibuprofēns, specifiskas izcelsmes meklēšana ne vienmēr nepieciešama.
Kādi ir perikardīta raksturīgākie simptomi?
Simptomi var variēt atkarībā no perikardīta veida.
- Sāpes krūtīs – tās var būt asas, durstošas vai otrādi — spiedošas, smagnējas
- Diskomforts aiz krūšu kaula vai krūšu kreisajā daļā, starojot uz kreiso plecu un kaklu; sāpes pastiprinās klepojot, ievelkot dziļu elpu, guļus stāvoklī, bet uzlabojas noliecoties uz priekšu vai sēžot
- Klepus
- Nogurums
- Nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Paātrināta, neregulāra sirdsdarbība
- Tūska kājās un vēdera rajonā
- Elpas trūkums guļot
Kad būtu jākonsultējas ar ārstu?
Jebkuru sāpju krūtīs gadījumā ir svarīgi vērsties pie speciālista, lai veiktu pilnvērtīgu izmeklēšanu, jo perikardīta simptomi var līdzināties citu sirds vai plaušu slimību pazīmēm.
Kādas komplikācijas var izraisīt perikardīts?
- Perikarda šķidruma uzkrāšanās var radīt citas sirds darbības traucējumus
- Konstriktīvs perikardīts var būt iemesls ievērojamai kāju un vēdera tūskai, kā arī elpas trūkumam
- Sirds tamponāde ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kurā sirds nespēj pilnvērtīgi piepildīties, kā rezultātā samazinās asiņu plūsma un stipri krītas asinsspiediens; šī situācija prasa tūlītēju neatliekamo medicīnisko palīdzību
Kā tiek diagnosticēts perikardīts?
- Anamnēzes ievākšana un fiziska apskate; vizītē ārsts lietos stetoskopu, lai atsķirtu sirdij raksturīgo berzes troksni
- Asins analīzes, ar kuru palīdzību izvērtē iekaisuma, sirds bojājuma vai infekcijas klātbūtni
- Krūšu kurvja rentgenogrāfija, lai noteiktu sirds tilpumu un izvērtētu šķidruma klātbūtni plaušās
- Elektrokardiogramma (EKG) sirds ritma un ierosmes izmaiņu kontrolei. Perikardīta pacientiem EKG konstatējamas tipiskas pārmaiņas
- Ehokardiogrāfija (EHO), kas ļauj novērtēt sirds darbību un noteikt šķidruma uzkrāšanos sirds apvalkā, kā arī identificēt konstriktīvu perikardītu
- Sirds magnētiskās rezonanses izmeklējums palīdz atklāt šķidruma uzkrāšanos perikarda telpā, iekaisuma pazīmes vai sieniņas sabiezinājumu; attēla kvalitāti var uzlabot ar kontrastvielas injekciju
- Datorizētā tomogrāfija sniedz informāciju par kalcija nogulsnēm perikardā, šķidruma, iekaisuma, audzēju vai apkārtējo orgānu bojājumiem; īpaši vērtīgs pacientiem ar iespējamu konstriktīvu perikardītu ķirurģijas plānošanai
- Sirdsdobuma kateterizācija tiek pielietota, lai noskaidrotu spiediena rādītājus sirds kamerās un precizētu konstriktīva perikardīta diagnozi
Kādas ir iespējamas ārstēšanas metodes?
Perikardīta ārstēšanai pielietotā pieeja atkarīga no slimības cēloņa un klīnisko izpausmju smaguma. Vieglos gadījumos uzlabošanās iespējama arī bez terapijas.
- Zāļu lietošana, lai mazinātu tūsku un iekaisumu
- Sāpju un iekaisuma mazinātāji, piemēram, ibuprofēns vai acetilsalicilskābe
- Kolhicīns tiek izmantots iekaisuma mazināšanai, ir efektīvs pie akūta un ilgstoša perikardīta; pirms lietošanas vienmēr jākonsultējas ar ārstu, jo tas var mijiedarboties ar citiem medikamentiem, un pacientiem ar aknu vai nieru slimībām šīs zāles lietot nedrīkst
- Kortikosteroīdi nepieciešami, ja simptomi saglabājas vai pastiprinās, neskatoties uz ārstēšanu ar citiem līdzekļiem
- Antibiotikas tiek nozīmētas bakteriālas infekcijas gadījumā; šķidruma nosūknēšana no sirds apvalka var tikt izmantota nepieciešamības gadījumā
- Ķirurģiskas un citas procedūras
- Perikarda šķidruma nosūknēšana (perikardiocentēze)
- Perikardkarda izgriešana (perikardektomija) — visa perikarda ķirurģiska noņemšana, veicama pirms tā pastāvīgas sabiezēšanas konstriktīva tipa gadījumā
Cik ilgs ir atveseļošanās laiks pēc ārstēšanas?
Medikamentu lietošana parasti uzlabo pašsajūtu apmēram vienas līdz divu nedēļu laikā. Atkopšanās pēc operācijas var ilgt no vairākām nedēļām līdz mēnešiem. Atveseļošanās periodā jāizvairās no fiziskas slodzes un sporta aktivitātēm, jo tās mēdz izprovocēt perikardīta simptomus.
Kā iespējams novērst perikardītu?
- Regulāri ievērojiet roku higiēnu, lai samazinātu inficēšanās risku
- Izvairieties no saskares ar personām, kurām ir vīrusu vai gripas pazīmes
- Saņemiet ieteicamās vakcīnas, piemēram, pret COVID-19, masaliņām un gripu, kas var samazināt iekaisuma risku. Retos gadījumos miokardītu var izraisīt arī COVID-19 vakcīna, īpaši pusaudžu vecumā no 12 līdz 17 gadiem, tāpēc pirms potēšanas vēlams pārrunāt ieguvumus un riskus ar ārstu.
Kā sagatavoties vizītei pie ārsta?
- Izrakstiet savus simptomus un uzskaitiet lietojamos medikamentus un uztura bagātinātājus
- Sakārtojiet jautājumus, kurus vēlēsieties uzdot ārstam, kā piemēram:
- Kas varētu būt perikardīta izraisītājs?
- Vai jāveic papildus izmeklējumi?
- Kādas ārstēšanas iespējas iesakāt un kādi blakusefekti var rasties?
- Cik ātri uzlabosies pašsajūta?
- Kādas komplikācijas iespējamas?
- Kādi fiziski vai uztura ierobežojumi ir nepieciešami?
- Sagatavojieties atbildēt uz jautājumiem, ko var uzdot ārsts, piemēram:
- Kur jūtat sāpes? Vai tās ir spēcīgas?
- Kādi ir jūsu simptomi un kad tie sākušies?
- Vai simptomi pazūd un atgriežas?
- Vai ir sūdzības par elpas trūkumu?
- Vai simptomi mainās mainot ķermeņa stāvokli?
- Vai pēdējā laikā bijusi paaugstināta temperatūra?
- Vai ģimenē kādam bijis perikardīts?
- Vai smēķējat?
- Vai nesen neizskaidrojami samazinājies ķermeņa svars?
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
