Kontaktārais dermatīts ir bieži sastopama iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar apsārtumu, niezi un lobīšanos. Šī slimība rodas ārēju faktoru, piemēram, kairinošu vielu iedarbības dēļ. Tās norise var būt akūta vai hroniska, kā arī alerģiska vai kairinoša. No visām arodslimībām, kas skar ādu, aptuveni 85–95% gadījumu ir kontaktārais dermatīts. Saslimstības līmenis sabiedrībā sasniedz 2–6%. Kontaktārais dermatīts ir viena no biežāk reģistrētajām ādas slimībām pasaulē – aptuveni katrs piektais cilvēks saskaras ar šo problēmu vismaz reizi dzīvē. Sievietēm šī slimība tiek novērota biežāk, jo viņas biežāk veic mājas darbus un uzkopšanu. Ja izsitumi uz ādas nepazūd divu nedēļu laikā, ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.
Kas ir kontaktārais dermatīts
Kontaktārais dermatīts ir iekaisīgs process, kas rodas, ādai saskaroties ar kaitējošu vielu. Slimība izveidojas pēc kontakta ar kairinošām vai alergēniskām vielām, kas stimulē imūnsistēmas reakciju pret šiem ārējiem faktoriem. Šis process ierosina iekaisumu, kam raksturīga nieze, apsārtums un pietūkums, norādot, ka ādā notiek iekaisīgs process.
Kā veidojas iekaisums
Kontaktārais dermatīts attīstās divējādi:
- Alerģiskā veidā imūnsistēma veido antivielas pret vielām, kas nokļūst organismā un izraisa alerģisku reakciju.
- Kairinošajā formā ādu tieši bojā kairinošas vielas, izraisot iekaisuma atbildi.
Dermatīta formas un to īpatnības
Kontaktārajam dermatītam ir vairākas formas, kas atšķiras gan pēc simptomu izpausmes smaguma, gan pēc to izplatības rakstura:
- Alerģiskais dermatīts parasti rodas 12–72 stundas pēc saskares ar alergēnu un izpaužas kā alerģiska reakcija.
- Kairinošā tipa dermatīts attīstās 12 stundu laikā pēc kontakta ar kairinošu vielu, izraisot tūlītēju ādas bojājumu.
- Fitogēns dermatīts izveidojas pēc ķīmiskas reakcijas ar kaitīgiem augiem.
- Fotoalerģisks dermatīts sākas pēc saskares ar noteiktiem augiem un ultravioletā starojuma iedarbības.
Katra dermatīta forma atšķiras ne tikai ar izpausmēm, bet arī ar bojājuma izplatību. Precīzi nosakot konkrēto formu, var izvēlēties efektīvāko ārstēšanu.
Biežākie kontaktārā dermatīta cēloņi
Kontaktārais dermatīts ir ādas iekaisums, ko izraisa dažādi alergēni un kairinošas vielas. Visbiežāk slimību izraisa:
- Metāli, piemēram, niķelis, hroms un kobalts, kas bieži izraisa alerģisku reakciju.
- Kosmētikas līdzekļi, konservanti un gumijas sastāvdaļas, kas arī ir bieži sastopami kontaktārā dermatīta avoti.
- Ilgstošs kontakts ar ūdeni, skābēm, sārmiem vai mazgāšanas līdzekļiem, kas var izraisīt kairinošu dermatītu.
- Paaugstināts risks ir frizieriem, manikīra speciālistiem un citiem profesionāļiem, kas atkārtoti saskaras ar ķīmiskām vielām.
Lai samazinātu saslimšanas risku, ir svarīgi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un piekopt atbilstošus profilakses pasākumus.
Kontaktārā dermatīta raksturīgās pazīmes
Kontaktārais dermatīts var noritēt dažādās formās. Akūtā stadijā simptomi ir izteiktāki: izteikts apsārtums, pūslīšu veidošanās un mitrums skartajā zonā. Hroniskajā norisē apsārtums ir vieglāks, taču tiek novērots ādas sabiezējums un lobīšanās.
Akūtas formas izpausmes
Akūts kontaktārais dermatīts izpaužas ar redzamu ādas apsārtumu un pietūkumu, stipru niezi un pūslīšu rašanos. Var veidoties caurspīdīgs izdalījums. Parasti šīs izpausmes rodas konkrētā vietā, kur bijis kontakts ar alergēnu, taču reizēm izsitumi izplatās arī uz citām ķermeņa zonām.
Hroniskas formas simptomi
Hroniskā stadijā ādas apsārtums ir mazāk izteikts. Vērojami raupjumi, lobīšanās un sabiezējumi. Izsitumi var būt lokalizēti vai izplatīti plašāk. Gan akūtā, gan hroniskā formā raksturīgākie simptomi ir apsārtums, nieze un dažāda veida izsitumi. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdz novērst hroniskus ādas bojājumus un komplikācijas.
Alerģiskas reakcijas norise
Imūnsistēma ir izšķiroša loma alerģisko reakciju attīstībā. Saskaroties ar iespējamu apdraudējumu, tā sāk ražot T limfocītus un antivielas, kas cīnās ar uzbrucēju un izraisa iekaisuma atbildi. Rezultātā uz ādas parādās izsitumi, nieze, var būt arī šķavas vai elpošanas grūtības. Alerģiskais kontaktārais dermatīts attīstās, kad alergēns nonāk uz ādas. Pirmās saskares laikā veidojas antivielas, kas otrajā saskarē ar alergēnu izraisa iekaisumu. Šis process var ilgt no 12 stundām līdz vairākām dienām.
- Alergēns iekļūst ādā un aktivē T limfocītus.
- T limfocīti identificē alergēnu kā svešu un ierosina antivielu veidošanu.
- Pirmreizējā saskarē norit sensibilizācija, atkārtotā – iekaisuma reakcija.
- Šis process norit 12 stundu līdz vairāk dienu laikā.
Bīstamākie alergēni un kairinošās vielas
Kontaktārais dermatīts var rasties, reaģējot uz dažādiem alergēniem. Sadzīvē visbiežāk sastopamie ir metāli, īpaši niķelis, kā arī kosmētikas līdzekļi, smaržas, latekss un Peru balzams. Profesionālās vides alergēni galvenokārt ir ķīmiskās vielas – ādas apstrādes līdzekļi, matu krāsas un mazgāšanas līdzekļi. Kairinājumu izraisa arī ūdens, skābes, sārmi un dažādi organiskie šķīdinātāji.
Sadzīves alergēni
- Niķelis – bieži sastopams rotaslietās, sprādzēs un rāvējslēdzējos.
- Kosmētika – var izraisīt alerģiskas reakcijas uz sejas, ķermeņa vai galvas ādas.
- Smaržas – sastāvā var būt sensitīvas vielas.
- Latekss – sastopams mājsaimniecības priekšmetos, cimdiem un prezervatīvos.
- Peru balzams – izmanto dažos kosmētikas līdzekļos, var izsaukt kontaktdermatītu.
Darba vides alergēni
- Ādas apstrādes ķīmiskie līdzekļi.
- Matu krāsas – ar paaugstinātu risku saskaras frizieri.
- Mazgāšanas līdzekļi – var kairināt ādu.
Ātra alergēnu identificēšana un izvairīšanās no kontakta ar tiem ir svarīga, lai aizsargātu ādu un novērstu atkārtotus bojājumus. Šādas zināšanas palīdz īstenot efektīvus profilakses pasākumus.
Ādas bojājumu diagnostika
Kontaktārā dermatīta diagnosticēšanai tiek veikta rūpīga slimības vēstures analīze un klīniskais izvērtējums. Lai identificētu alergēnu izraisītu kontaktdermatītu, visbiežāk tiek veikti alergēnu lopo testi. Šie testi palīdz noteikt tieši tās vielas, kas izraisa iekaisumu konkrētā pacienta ādā. Testa laikā uz pacienta muguras tiek pielīmētas īpašas plāksnītes ar biežākajiem alergēniem. Pēc 48 stundām tiek novērtēta ādas reakcija, bet atkārtotas apskates notiek pēc 72 un 96 stundām. Ar šo metodi iespējams precīzi atklāt speciālus kairinātājus, kas izraisa dermatītu. Rezultāti ļauj dermatologam izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju, samazināt atkārtotu saskari ar noteiktajiem alergēniem un kontrolēt ādas bojājumus. Papildus alergēnu testiem ārsts izvērtē arī pacienta ādas stāvokli, simptomus un iespējamās slimības cēloniskas saistības. Plaša izmeklēšana ir būtiska, lai noteiktu pareizu diagnozi un izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanas plānu.
Efektīvas ārstēšanas metodes un līdzekļi
Kontaktārā dermatīta ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma un simptomiem. Galvenais princips ir alergēnu novēršana un iekaisuma procesu mazināšana, kā arī ādas atjaunošana. Tam tiek izmantoti steroīdu krēmi, antihistamīna līdzekļi un emolienti.
Medikamentozā ārstēšana
Smagākos kontaktārā dermatīta gadījumos ārsts var nozīmēt iekšķīgi lietojamus kortikosteroīdus – šiem medikamentiem ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība, taču ilgstošu lietošanu vajadzētu uzraudzīt, jo tie var izsaukt blaknes.
Lokāla lietošana
- Steroīdu krēmi – mazina iekaisumu un niezi, veicina bojātas ādas dziedināšanu.
- Antihistamīna līdzekļi – bloķē histamīnu darbību, mazina apsārtumu un niezi.
- Emolienti – aizsargā un mitrina ādu, atjauno tās barjeras funkciju, palīdz ārstēt sausumu un kairinājumu.
Necaurlaidīga ādas mitrināšana un maksimāla izvairīšanās no kairinošu vielu kontakta palīdz novērst papildu ādas bojājumus.
Profilakses pasākumi un aizsardzība
Lai samazinātu kontaktārā dermatīta risku, ieteicama iespēju robežās izvairīšanās no kairinošu vielu saskares, bieža ādas mitrināšana un hipoalerģisku līdzekļu izmantošana. Veicot mājas darbus, vēlams lietot aizsargcimdus, kas pasargā no ilgstoša saskares ar ūdeni vai citiem kairinātājiem. Jāņem vērā arī ilgstošas saskares izvairīšanās ar vielām, kas var izraisīt alerģiju. Profesionālā vidē jāievēro darba drošības prasības un jālieto nepieciešamie aizsardzības līdzekļi. Darba vietās jānodrošina atbilstoša higiēna un rūpīga ādas kopšana. Āda regulāri jāapstrādā ar emolientiem, īpaši pēc roku mazgāšanas, tas saglabā ādas barjeru un novērš kairinājumu.
Arodslimību riska vadība
Lai pasargātu darbiniekus no kontaktārā dermatīta, svarīga ir informācija par bīstamām vielām darba vidē. Darba devējam nepieciešams nodrošināt drošus apstākļus un veikt darbinieku veselības pārbaudes, kas ļauj laikus atklāt dermatīta pazīmes un sākt ārstēšanu. Efektīva aizsardzības līdzekļu lietošana palīdz samazināt arodslimību skaitu. Profesionālās vides riska vadība ir nozīmīga darbinieku drošībai – ar pareizu profilaksi kļūst iespējams samazināt saslimšanas gadījumu skaitu un uzlabot kopējo veselības stāvokli.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
