Mialģija tiek apzīmēta kā muskuļu sāpes, kas dzīves laikā ir pazīstamas lielākajai daļai cilvēku. Šāda veida diskomforts vai vispārējs vājums bieži parādās pēc fiziskas slodzes vai saslimstot, piemēram, ar gripu. Parasti muskuļu sāpes ir pārejošas un nerada nopietnus veselības riskus, tomēr dažos gadījumos šis simptoms var norādīt uz ilgstošu slimību, kam nepieciešama papildus speciālista uzmanība. Ja sāpes muskuļos rodas bez redzama iemesla vai saglabājas ilgāk, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Kā veselības aprūpes eksperti klasificē mialģiju?
Mediķi nereti sāk izvērtēšanu ar mialģijas klasifikāciju: tiek noteikts, vai sāpes ir koncentrētas noteiktā ķermeņa apvidū vai izplatās visā ķermenī. Tas ļauj precizēt iespējamās sāpju izcelsmes cēloņus.
- Lokalizētas muskuļu sāpes parasti saistītas ar konkrētu notikumu, piemēram, traumu vai vienas muskuļu grupas pārslodzi nesena fiziska stresa rezultātā.
- Izplatītas muskuļu sāpes drīzāk norāda uz vispārēju organisma saslimšanu, piemēram, slimību.
Kā noteikt, cik nopietna ir mialģija?
Lai precizētu diagnozi un novērtētu simptomu smagumu, ārsts var uzdot sekojošus jautājumus:
- Kāda intensitāte ir muskuļu sāpēm – viegla, vidēji stipra vai ļoti izteikta?
- Cik ilgi šīs sāpes jau jūtamas – nesen parādījušās vai turpinās ilgstoši?
- Kā sāpes sākās – pēkšņi vai pakāpeniski?
- Vai sāpes ir pastāvīgas vai parādās epizodiski?
- Kāds ir sāpju raksturojums – vai tās ir blāvas, velkošas, vai arī asas, dūrienveida?
- Kāda pašsajūta ir no rīta – vai sāpes pastiprinās vai kļūst vieglākas?
- Kā simptomus ietekmē kustības – vai aktivitātes uzlabo vai pasliktina sāpes?
- Vai līdztekus muskuļu sāpēm tiek sajustas arī sāpes citviet, piemēram, locītavās?
- Vai vērojami papildu simptomi, piemēram, muskuļu vājums?
- Vai pēdējā laikā veikta dzīvesveida vai lietoto medikamentu maiņa?
Galvenie mialģijas cēloņi
Muskulu sāpes var izraisīt dažādi faktori, bet galvenie iemesli ir šādi:
- Muskuļu pārslodze vai sasprindzinājums, piemēram, atkārtota intensīva slodze. Intensīvas fiziskas aktivitātes noved pie mikroskopiskām traumām, kuru sadzīšanai nepieciešams laiks un atpūta.
- Traumatiski ievainojumi, piemēram, sporta traumas vai negadījumi. Triecieni izraisa sasitumus jeb kontūzijas, bet pārmērīgs spēks var radīt muskuļu plīsumu jeb sastiepumu.
- Vīrusu un baktēriju infekcijas, kas izraisa iekaisuma procesus visā organismā. Daudzas šādas infekcijas, kā piemēram, saaukstēšanās vai gripa, ir īslaicīgas, taču dažas var kļūt hroniskas.
- Reakcijas uz medikamentiem. Vakcinācija imitē vīrusu infekciju. Statīnu lietošana mēdz izraisīt muskuļu bojājumus kā blakusparādību. Muskuļu sāpes dažreiz var rasties arī strauji pārtraucot zāļu lietošanu.
- Hroniskas muskuļu saslimšanas (miopātijas), kas bojā muskuļu šķiedras, tostarp iekaisuma slimības un autoimūni procesi, piemēram, hronisks miozīts vai muskuļu distrofija.
- Hronisku sāpju sindromi, kas rada diskomfortu muskuļos, neietekmējot to struktūru. Šeit ietilpst fibromialģija un hroniska noguruma sindroms.
- Neiromuskulāri traucējumi, kas bojā nervu un muskuļu mijiedarbību. Tie var izraisīt spazmas, muskulatūras atrofiju vai neiralģiskas sāpes.
- Vielmaiņas traucējumi un nelīdzsvarotība, piemēram, vairogdziedzera nepietiekamība (hipotireoze), D vitamīna deficīts vai traucēta elektrolītu līdzsvara dēļ var tikt traucēta muskuļu darbība un rasties sāpes.
- Išēmija – apasiņošanas samazināšanās muskulatūrā. Tā veidojas, piemēram, asins recekļu dēļ vai, ja tūska nospiež asinsvadus, kā tas ir ložņu sindroma gadījumā.
- Onkoloģiskas slimības. Lai arī reti, audzēji, kas izaug vai iespiežas muskuļu audos, var izraisīt sāpes. Mīksto audu vēzis pazīstams kā sarkoma.
Mialģijas kopšana un ārstēšana
Kā mazināt muskuļu sāpes?
Pārejošas muskuļu sāpes pēc fiziskās slodzes, pārpūles vai vieglas infekcijas parasti uzlabojas ar atpūtu un rūpēm mājas apstākļos. Ja sāpes nemazinās vairākas dienas vai kļūst intensīvākas, aug iespēja, ka cēlonis ir nopietnāks un nepieciešama ārsta konsultācija. Nepieciešamības gadījumā ārstēšanās var iekļaut medikamentu lietošanu, rehabilitāciju vai medicīniskās procedūras.
Mājas aprūpes metodes muskuļu sāpju mazināšanai
Pēc fiziskām aktivitātēm muskuļu sāpes ir izplatītas, īpaši uzsākot jaunu nodarbošanos. Sāpes var sākties uzreiz (akūtas sāpes) vai arī ar aizkavēšanos pēc vienas vai divām dienām. Muskuļu diskomforts reizēm rodas arī nepietiekama vai nevienmērīga slodzes rezultātā, piemēram, ilgstoši sēžot. Ikdienā muskuļu sāpju mazināšanai var palīdzēt sekojoši paņēmieni:
- Atpūta palīdz muskuļiem atjaunoties pēc pārslodzes vai mikrotraumām, veicinot to stiprību.
- Saudzīga izstaipīšana, kas veikta uzmanīgi un pakāpeniski, var novērst stīvumu atveseļošanās laikā. Ja ir trauma, fizioterapeits var sniegt ieteikumus par drošu izstaipīšanu.
- Masāža var atbrīvot muskuļu spriedzi un uzlabot asinsriti nogurušos vai neaktīvos muskuļos.
- Aukstuma procedūras, piemēram, ledus kompreses vai auksta vanna, palīdz samazināt tūsku un iekaisumu pēc traumām vai stipru, pulsējošu sāpju gadījumā.
- Siltuma terapija ir piemērota seno traumu, vispārēja muskuļu sasprindzinājuma vai stīvuma mazināšanai, jo siltums veicina relaksāciju un uzlabo asinsriti. Šim nolūkam var izmantot siltuma maisiņus vai siltu vannu.
- Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi palīdz mazināt vieglas sāpes vai diskomfortu. Nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti, piemēram, aspirīns vai ibuprofēns, samazina arī iekaisuma procesus.
- Lokālās ziedes un želejas ar mentolu, kapsacīnu vai lidokaīnu var mērķtiecīgi mazināt muskuļu sāpes, samazinot to jūtību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
