Pareizs nosaukums latviešu valodā būtu: **Strutaina stenokardija** vai **strutaina kakla iekaisums** (atkarībā no konteksta). Ja runā par medicīnisko terminu “purulent angina” (angļu valodā), tad visprecīzāk latviski to sauc par **strutainu stenokardiju**. Jēdziens “angina” latviešu valodā visbiežāk nozīmē “stenokardija”, bet sarunvalodā mēdz lietot arī vārdu “angīna” kakla infekcijas gadījumā, taču oficiāli pareizāk ir teikt “stenokardija” vai “kakla iekaisums”. **Strutaina stenokardija** būtu gan gramatiski, gan nozīmes ziņā pareizs izvēles variants.

Angīna, kas pazīstama arī kā akūts tonsilīts, ir kakla slimība ar iekaisīgu raksturu. To izraisa vīrusi vai baktērijas. Tipiskās pazīmes ir pietūkušas mandeļu, rīkles sāpes, grūtības norīt, kā arī jutīgi limfmezgli kaklā. Ārstēšanas veids tiek izvēlēts atkarībā no slimības izraisītāja. Galvenais mērķis, uzsākot terapiju, ir mazināt diskomfortu un veicināt ātrāku atlabšanu. Angīna visbiežāk skar bērnus, taču tā var attīstīties arī pieaugušajiem. Strutaina jeb pūlaina angīna ir tonsilīta forma, ko provocē baktērijas. Šo saslimšanu raksturo balti, ar strutām pildīti veidojumi uz mandeļu. Ja šāda angīna netiek ārstēta, simptomu intensitāte var pieaugt un palielinās sarežģījumu iespēja. Svarīgi savlaicīgi konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu precīzu izraisītāju un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi.

Kas ir angīna un tās izcelsmes iemesli

Angīna jeb tonsilīts ir mandeļu gļotādas iekaisums. Šī infekcija izraisa sāpes kaklā un paaugstinātu temperatūru. Vadošie izraisītāji ir baktērijas un vīrusi.

Būtiskākie slimības izraisītāji

Biežākais tonsilīta ierosinātājs ir baktērijas, piemēram, streptokoki. Arī vīrusi var būt atbildīgi par infekcijas attīstību mandelēs.

Riska faktori

Elpceļu saslimšanas bieži vien pavada sāpes kaklā. Tonsilīts atšķiras ar izteiktām sāpēm un paaugstinātu temperatūru. Elpceļu infekcijas ir izplatītākas vēsajā sezonā. Pazemināta imunitāte un ciešs kontakts ar slimniekiem palielina iespēju saslimt ar streptokoku infekciju.

Infekcijas izplatīšanās ceļi

Angīna galvenokārt pārnēsājas ar gaisa pilieniem. Inficēts cilvēks izplata vīrusus vai baktērijas apkārtējā vidē. Saslimt var arī ciešā saskarsmē.

Strutainā angīna: īpatnības un raksturojums

Strutainā angīna jeb baktēriju izraisīta angīna izpaužas ar čūlām uz mandeļu virsmas. Šī slimības forma mēdz būt katarāla, folikulāra vai lakunāra. Folikulārās formas gadījumā slimība ilgst aptuveni 5 līdz 7 dienas, lakunāras – līdz 10 dienām, ja tiek ārstēta. Viena no galvenajām strutainās angīnas izraisītājām ir beta-hemolītiskais streptokoks. Tās uzliesmojums bieži rodas pēc saaukstēšanās. Strutainā angīna, ja netiek korekti ārstēta, var izraisīt nopietnas veselības sarežģījumus.

• Folikulārā forma – raksturīgas ar strutām pildītas čūliņas uz mandeļu, izzūd 5–7 dienu laikā.
• Lakunārā forma – uz mandeļu veidojas plašas, ar strutām aizpildītas čūlas, kuras saglabājas apmēram 10 dienas.
• Katarālā forma – izpaužas ar mandeļu iekaisumu, neformējot acīmredzamas dobumus.

Lai gan strutainā angīna parasti ir labi ārstējama, bez pienācīgas terapijas iespējamas nopietnas sekas, piemēram, mandeļu abscess, peritonsillārs abscess vai reimatiska kardiomiopātija. Tāpēc ārsta konsultācija un atbilstoša ārstēšana ir nezbēgami nepieciešama.

Būtiskākie angīnas simptomi un pazīmes

Pie angīnas attīstās vairākas raksturīgas izpausmes. Sākotnēji rodas pēkšņas sāpes rīklē un apgrūtināta rīšana. Slimības gaitā pievienojas spēcīgas galvassāpes, pastiprinās rīkles sāpes un paaugstinās temperatūra.

Novēlotie simptomi

Vēlākajā slimības stadijā parādās augsta temperatūra (virs 38,5°C). Novērojami palielināti limfmezgli kaklā, kā arī balti aplikumi uz mandeļu. Raksturīgs nepatīkams elpas aromāts un pasliktinās pašsajūta.

Specifiskas pazīmes bērniem

• Galvassāpes
• Vēdergraizes
• Slikta dūša un vemšana

Bērni ar angīnu bieži sūdzas par sāpēm rīklē un diskomfortu. Viņiem nereti parādās galvassāpes, vēdersāpes, slikta dūša un vemšana. Galvenie simptomi visiem pacientiem ir pēkšņas sāpes kaklā un grūtības norīt. Vēlāk parādās augsta temperatūra, limfmezglu pietūkums un baltas aplikuma kārtas uz mandeļu. Bērniem biežāk sastopamas galvassāpes, vēdersāpes, slikta dūša un vemšana.

Angīnas formas

Angīnai ir vairākas klīniskas izpausmes. Galvenā atšķirība ir starp vīrusu angīnu un baktēriju angīnu. Katras formas attīstības mehānisms ir atšķirīgs. Vīrusu angīna visbiežāk rodas pēc saaukstēšanās vai gripas, tās gaita ir vieglāka – nelielas sāpes kaklā, mēreni paaugstināta temperatūra. Baktēriju angīna parasti izpaužas ar spēcīgu simptomātiku: augstu temperatūru, stiprām kakla sāpēm un nepatīkamu mutes aromātu. Galvenais izraisītājs ir A grupas streptokoks. Līdzīgi simptomi var būt abām formām, taču precīzai diagnozei nepieciešami testi. Ja novērojamas izteiktas sāpes kaklā vai temperatūra, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Angīnas diagnostikas iespējas

Lai noteiktu angīnas dabu, pielieto gan klīnisko izmeklēšanu, gan laboratorijas testus. Tie palīdz noskaidrot infekcijas tipu un izvēlēties optimālo ārstēšanas stratēģiju. Fiziska pārbaude ļauj novērtēt rīkles, mandeļu un limfmezglu stāvokli.

Laboratorijas testi

Ārsts var nozīmēt vairākus izmeklējumus, lai precizētu angīnas iemeslu:

• Asins analīze – ļauj noteikt vispārējos asins rādītājus un novērtēt iekaisuma procesus organismā.
• C-reaktīvā proteīna tests – sniedz informāciju, vai infekcija ir baktēriju, nevis vīrusu izraisīta.
• Streptokoka eksprestests – tiek veikts ar rīkles uztriepi un ātri nosaka, vai vainojama streptokoka infekcija.
• Bakterioloģiskā uzsēja – palīdz identificēt konkrēto slimības ierosinātāju un noteikt efektīvāko ārstēšanu.

Šādi diagnostiskie izmeklējumi sniedz ārstu svarīgu informāciju un palīdz izveidot atbilstošu ārstēšanas plānu.

Angīnas ārstēšana ar medikamentiem

Angīnas terapijā visbiežāk tiek izmantoti medikamenti. Galveno nozīmi iegūst antibiotikas (piemēram, penicilīns), kas efektīvi apkaro infekciju un samazina komplikāciju risku. Lietojot antibiotikas, viss 10 dienu kurss ir obligāti jāizpilda pat tad, ja stāvoklis uzlabojas jau pēc dažām dienām. Tas nodrošina pilnīgu mikroorganismu iznīcināšanu. Antibiotikas nav piemērotas vīrusu angīnai, jo tās neiedarbojas pret vīrusiem. Angīnas simptomu atvieglošanai izmanto arī pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, kas mazina sāpes, drudzi un iekaisumu. Lokālai lietošanai izmanto rīkles sprejus, pastilas vai skalošanas līdzekļus. Medikamentoza ārstēšana ļauj novērst komplikācijas un paātrināt atveseļošanos. Ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus un pilnībā pabeigt izrakstīto ārstēšanas kursu.

Dabas līdzekļi un mājas metodes pie angīnas

Strutainai angīnai papildus var izmantot dabiskus līdzekļus, kas atvieglo simptomus. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums, jāatpūšas un jārūpējas par gaisa mitrumu. Tas palīdz samazināt simptomu smagumu un veicina ātrāku dziedināšanos.

Rīkles skalošanas veidi

Sāls šķīduma skalošana ir viens no populārākajiem mājas līdzekļiem – tā mazina iekaisumu un dezinficē rīkli. Siltas zāļu tējas ar medu palīdz stāvokli uzlabot, jo ir ar antibakteriālām īpašībām.

Tautas līdzekļi

Sildīts piens ar medu nomierina un atvieglina sāpes kaklā. Ķiploku un citrona novārījums palīdz apkarot gan baktērijas, gan vīrusus. Lietojot šos līdzekļus kopā ar atpūtu un šķidruma uzņemšanu, simptomus iespējams samazināt.

Iespējamās komplikācijas un profilakse

Neārstēta angīna var novest pie smagām veselības problēmām. Peritonsilārais abscess, reimatiskais drudzis un sirds saslimšanas ir visbiežāk sastopamās komplikācijas. Šīs sekas veidojas, ja slimība netiek ārstēta laikus. Infekcija var izplatīties un izraisīt bīstamas stāvokļa pasliktināšanās izpausmes, it īpaši, ja vainīga streptokoku infekcija. Streptokoku angīna spēj novest līdz skarlatīnai vai vēlāk attīstīt reimatisko drudzi, kas bojā sirdi, locītavas un nervu sistēmu. Tāpat novērojams pēcstreptokoku reaktīvs artrīts. Komplikāciju profilaksē nozīmīga ir savlaicīga ārsta apmeklēšana un precīza ārstēšanas kursa izpilde, kā arī imūnsistēmas stiprināšana. Tikai visaptveroša pieeja palīdz izvairīties no bīstamām slimības sekām.

• Peritonsilārais abscess – iekaisuma veidošanās ap mandeļu ar stiprām sāpēm; iespējams dzīvībai bīstams stāvoklis.
• Reimatiskais drudzis – reta, taču smaga komplikācija, kas bojā sirdi, locītavas un nervu sistēmu.
• Sirds slimības – izplatītas infekcijas rezultātā attīstās nopietni sirds bojājumi.

Lai pasargātu sevi, svarīga laikus noteikta diagnoze un ārstēšana, kā arī imunitātes stiprināšana un higiēnas ievērošana.

Angīnas profilakse un imunitātes stiprināšana

Strutainas angīnas profilaksē būtiskas ir vairākas preventīvas darbības. Regulāra roku mazgāšana, izvairīšanās no saskarsmes ar slimniekiem, kā arī piemērots apģērbs aukstā laikā palīdz samazināt saslimšanas iespēju. Vienlaikus nepieciešams rūpēties par organisma dabisko aizsardzību, kas paaugstina noturību arī pret strutaino angīnu. Veselīga higiēna, sabalansēts uzturs, bagāts ar vitamīniem C un D, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekama miega ilgums un stresa kontrole – tie ir galvenie veselības stiprināšanas principi. Ja nepieciešams, uzturu var papildināt ar imūnsistēmai piemērotiem uztura bagātinātājiem. Vēl viens svarīgs aspekts ir nodrošināt optimālu gaisa mitrumu mājās un darba vietā, kas palīdz samazināt baktēriju un vīrusu izplatību un pasargāt gļotādu no izžūšanas un sekundārām infekcijām.

• Rūpīga higiēna – bieža roku mazgāšana, izvairīšanās no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem
• Sabalansēts, ar vitamīniem bagāts uzturs
• Regulāras fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs
• Stresa līmeņa pārvaldība
• Atbilstošs gaisa mitrums dzīvesvietā un darbavietā

Pildot šos vienkāršos, bet efektīvos ieteikumus, iespējams būtiski samazināt risku saslimt ar strutaino angīnu un uzlabot organisma aizsargspējas.

Kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta

Ja novērojat augstu temperatūru, izteiktas grūtības norīt vai balti aplikumi parādās uz mandeļu, tas norāda uz nepieciešamību pēc profesionālas palīdzības. Šādas pazīmes var liecināt par nopietnu saslimšanu. Jāvēršas pie ārsta arī, ja temperatūra pārsniedz 38,5°C un saglabājas ilgāk par divām dienām vai ja rīkles sāpes nepāriet vairāk nekā nedēļu. Jāmeklē speciālista konsultācija arī, ja pievienojas ādas izsitumi vai locītavu sāpes. Iespējams, būs nepieciešami papildus izmeklējumi vai ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem. Ja simptomi neuzlabojas vairāku dienu laikā, svarīgi sazināties ar ārstu. Laikus uzsākta ārstēšana ļauj izvairīties no nopietnām komplikācijām, piemēram, rīkles abscesa vai atūdeņošanās.