Pareizs nosaukums latviešu valodā būtu: ausu iekaisums.

Ausu iekaisums ir viena no biežākajām veselības problēmām, ar ko visbiežāk saskaras bērni. To var ierosināt gan baktērijas, gan vīrusi, kā arī citi faktori. Šajā rakstā tiks aprakstīts, kā atpazīt ausu iekaisumu un kā to ārstēt. Savlaicīga diagnostika un terapija ir ļoti nozīmīga, jo neārstēts ausu iekaisums var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, dzirdes traucējumus.

Ausu iekaisuma definīcija un nozīme

Ausu iekaisums jeb otīts ir iekaisuma process kādā no auss daļām, kas parasti rodas infekcijas rezultātā. Šis iekaisums var skart ārējo, vidējo vai iekšējo ausi. Visbiežāk tas novērojams bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Zināšanas par ausu iekaisuma būtību ir ļoti svarīgas, jo bez ārstēšanas var rasties smagas problēmas, piemēram, dzirdes zudums vai infekcijas izplatīšanās organismā. Lai izvairītos no ilgstošām veselības problēmām, otīts jāārstē savlaicīgi.

• Visbiežāk tiek sastopams akūts vidusauss iekaisums, kas rodas, kad organisms vājāk pretojas baktērijām vai vīrusiem.
• Hronisks vidusauss iekaisums bieži attīstās pēc atkārtotiem vai nepilnīgi ārstētiem akūtiem iekaisumiem.
• Biežākie ausu iekaisuma cēloņi ir dažādas slimības, kā iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums vai deguna starpsienas deformācijas.

Izpratne par auss uzbūvi un funkcijām palīdz izprast, kā attīstās iekaisums un kā to laikus atpazīt. Pareizi sākta terapija ir būtiska nopietnu un ilgtermiņa komplikāciju profilaksei.

Ausu iekaisuma veidi un to īpatnības

Ausu iekaisums var būt ārējais, vidējais vai iekšējais. Katram iekaisuma veidam ir savi raksturīgie simptomi un ārstēšanas principi.

Ārējais auss iekaisums

Ārējais auss iekaisums, nereti dēvēts par “peldētāja ausi”, skar ārējo auss kanālu. Biežākie simptomi ir apsārtums, nieze un sāpes. Ierosinātāji lielākoties ir baktērijas, piemēram, Pseudomonas un Staphylococcus ģints pārstāvji.

Vidusauss iekaisums

Vidusauss iekaisums bieži novērojams bērniem un skar telpu aiz bungplēvītes. Simptomi ietver sāpes, paaugstinātu temperatūru un dzirdes pavājināšanos. Šo iekaisuma veidu visbiežāk izraisa bakterijas kā Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae un Moraxella catarrhalis.

Iekšējās auss iekaisums

Šis iekaisuma veids ir reti sastopams, taču var radīt nopietnas sekas. Tas bojā dziļākās auss struktūras. Parasti novērojami reiboņi, redzes traucējumi un dzirdes problēmas. Katra no iekaisuma formām prasa individuālu ārstēšanu. Svarīgi ir nekavējoties atpazīt simptomus un griezties pie ārsta.

Auss uzbūve un funkcijas

Auss sastāv no trim galvenajām daļām: ārējās, vidējās un iekšējās. Katrai no tām ir sava specifiska funkcija. Vidējo ausi ar deguna un mutes aizmuguri savieno Eistāhija kanāls, kas regulē spiedienu un šķidruma novadīšanu. Bērniem Eistāhija kanāls ir šaurāks un vairāk horizontāli novietots, tādēļ ausu iekaisumi viņiem rodas biežāk. Zināšanas par auss anatomiju palīdz saprast, kā attīstās iekaisuma process.

• Ārējā auss uztver skaņu un vada to līdz bungplēvītei.
• Vidējā auss pastiprina skaņas viļņus un nodod tos tālāk uz iekšējo ausi.
• Iekšējā auss nodrošina dzirdi un līdzsvara sajūtu.
• Eistāhija kanāls savieno vidējo ausi ar deguna un mutes aizmuguri, palīdz regulēt spiedienu un šķidruma aizplūšanu.

Detalizēta izpratne par šīm funkcijām atklāj, kā notiek iekaisuma attīstība un kādēļ atsevišķas grupas ir uzņēmīgākas pret ausu iekaisumiem.

Ausu iekaisuma ietekme uz veselību

Ausu iekaisums var radīt virkni sarežģījumu. Ignorējot simptomus vai neveicot ārstēšanu, var rasties būtiskas veselības problēmas. Terapija ir jāuzsāk nekavējoties, lai novērstu komplikācijas.

Īslaicīgas sekas

Tipiskākie simptomi ir sāpes un diskomforts ausī, kā arī īslaicīgs dzirdes zudums. Ja cēlonis tiek savlaicīgi novērsts, simptomi izzūd un veselība atjaunojas.

Ilgtermiņa komplikācijas

Ja iekaisums netiek ārstēts pienācīgi, var rasties pastāvīgs dzirdes zudums. Šāda situācija ir īpaši bīstama bērniem, jo tas traucē valodas attīstību un mācīšanās spējas. Infekcija var izplatīties uz citām ķermeņa daļām, tostarp smadzeņu apvalkiem, izraisot meningītu.

Ietekme uz dzirdi

Ausu iekaisums var nopietni ietekmēt dzirdi. Dažkārt pēc izārstēšanas dzirdes traucējumi saglabājas, piemēram, rodas izmaiņas bungplēvītē vai tiek bojāts iekšējās auss nervs. Šī iemesla dēļ nepieciešams uzsākt ārstēšanu laikus, lai izvairītos no nevēlamām sekām nākotnē.

Galvenie ausu iekaisuma cēloņi

Lielākoties ausu iekaisumus rada baktērijas vai vīrusi, kas nonāk auss iekšpusē. Šīs infekcijas bieži attīstās kā komplikācija pēc citu slimību izslimošanas, piemēram, saaukstēšanās vai alerģiju rezultātā. Šādu slimību laikā var rasties deguna un kakla gļotādas pietūkums, kas traucē šķidruma aizvadīšanu no auss. Vēl ausu iekaisumu var izraisīt:

• Palielināti adenoīdi
• Ūdens iekļūšana ausī
• Anatomiskas īpatnības

Statistika liecina, ka ausu iekaisuma izraisītāji ir dažādi. Piemēram, aptuveni 75–80% bērnu līdz trīs gadu vecumam vismaz vienu reizi ir slimojuši ar ausu iekaisumu. Traucējumi ir biežāk sastopami bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes pēc trīs gadu vecuma. Pieaugušajiem pārsvarā novērojami ārējās auss iekaisumi un labirintīts. Strukturālas atšķirības, infekcija un imūnsistēmas stāvoklis nosaka ausu iekaisuma attīstību. Tikpat būtiska ir atbilstoša ausu kopšana un savlaicīga terapija. Tas palīdz izvairīties no sarežģījumiem.

Riska faktori un to kontrole

Ausu iekaisuma risku var palielināt dažādi faktori. To identificēšana un kontrole palīdz samazināt ausu saslimšanas iespējamību un saglabāt labu dzirdes veselību.

Vecuma ietekme

Bērniem līdz 2 gadu vecumam ausu iekaisumi ir sastopami visbiežāk, jo viņu imūnā sistēma vēl nav pilnībā attīstīta. Tāpat nepilnvērtīgi attīstīts aukslējas apvidus palielina risku saslimt.

Vides apstākļi

Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums un bieža uzturēšanās lielos cilvēku kolektīvos palielina ausu iekaisuma risku. Lai mazinātu saslimšanas iespējas, jācenšas izvairīties no tabakas dūmiem un citiem kaitīgiem vides faktoriem.

Ģenētiskie faktori

Noteiktas iedzimtas īpatnības, piemēram, nepietiekami attīstītas aukslējas, var palielināt ausu iekaisumu risku. Tādēļ riska faktorus ieteicams atpazīt un atbilstoši koriģēt, lai profilaktiski rūpētos par veselību. Izpratne par šiem aspektiem samazina saslimšanas risku un palīdz uzturēt labu dzirdi.

Ausu iekaisuma simptomi bērniem un pieaugušajiem

Simptomi atšķiras atkarībā no vecuma. Bērniem bieži novēro sāpes ausī, paaugstinātu temperatūru, nemieru un apetītes zudumu. Pieaugušajiem raksturīgs sāpīgums ausī, dzirdes pavājināšanās un izdalījumi no auss. Gan bērniem, gan pieaugušajiem var izpausties līdzsvara traucējumi un galvassāpes. Simptomus ir svarīgi laikus pamanīt. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, īpaši, ja bērnam sāpes ir izteiktas.

• Simptomi bērniem:
  • Sāpes ausī
  • Drudzis
  • Nemiers
  • Apetītes trūkums
• Simptomi pieaugušajiem:
  • Sāpes ausī
  • Dzirdes pavājināšanās
  • Izdalījumi no auss

Savlaicīga iekaisuma pazīmju atpazīšana un adekvāta ārstēšana palīdz izvairīties no komplikācijām un nodrošina straujāku atveseļošanos.

Diagnostikas paņēmieni un procedūras

Ausu iekaisuma noteikšana sākas ar auss apskati, izmantojot otoskopu. Ārsts pārbauda auss eju un bungplēvīti, pievēršot uzmanību iekaisuma pazīmēm. Dažos gadījumos izmanto arī pneimatisko otoskopiju. Timpanometrija palīdz novērtēt bungplēvītes un vidusauss stāvokli, lai precīzāk noteiktu iekaisuma veidu un izvēlētos atbilstošu terapiju.

Otoskopiskā izmeklēšana

Otoskopija ir galvenais izmeklēšanas veids, kas ļauj novērtēt auss stāvokli un atrast iekaisuma pazīmes, piemēram, apsārtumu vai izdalījumus. Šī pārbaude ļauj noteikt iekaisuma lokalizāciju un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.

Papildu izmeklējumi

Atsevišķos gadījumos nepieciešami arī papildu testi – piemēram, dzirdes pārbaude vai mikrobioloģiskā izmeklēšana, lai precīzi noteiktu infekcijas izraisītāju un piemeklētu efektīvāko terapiju. Tie palīdz nodrošināt sekmīgu un ātru izveseļošanos.