Pelēkā zonas sāpes ir diskomforts, kas jūtams vēdera lejasdaļā starp nabu un kaunuma kaula apvidu. Šādas sāpes var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot ar salīdzinoši nekaitīgām situācijām kā aizcietējums, ēdiena saindēšanās vai urīnpūšļa iekaisums, līdz pat nopietniem medicīniskiem stāvokļiem, piemēram, apendicītam, vēderplēves iekaisumam vai asiņošanai vēdera dobumā. Gan sievietes, gan vīrieši var piedzīvot šāda veida sāpes, kas var būt pēkšņas vai ilgstošas, savukārt to intensitāte ir atkarīga no pamatcēloņa. Tipiski iemesli sievietēm ir menstruālās sāpes vai grūtniecība, bet vīriešiem tās var būt saistītas ar prostatas iekaisumu vai tās palielināšanos. Ja rodas stipras vai nepārejošas sāpes vēdera lejasdaļā, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.
Kādi ir pelēkā zonas sāpju cēloņi
Sāpes vēdera lejasdaļā var izraisīt dažādi faktori, kas lielākoties ir saistīti ar četru galveno organisma sistēmu traucējumiem vai patoloģijām: dzimumorgānu, gremošanas, urīnceļu un balsta-kustību sistēmu, kurā ietilpst arī iegurņa reģiona nervi un saites. Šie sāpju cēloņi ietekmē dažādas ķermeņa sistēmas, kā norādīts tālāk:
- Slimības, kas skar sievietes dzimumorgānu sistēmu, piemēram, endometrioze, dzemdes miomas, olvadu vai olnīcu audzēji, olnīcu cistas, tā sauktās šokolādes cistas, iegurņa saaugumi, iegurņa iekaisīgas slimības, dzemdes gļotādas vai olvadu iekaisums, paplašināti olvadi endometriozes dēļ, vulvodīnija, iegurņa vēnu sindroms, olnīcu, dzemdes un dzemdes kakla audzēji.
- Sievietēm bieži sastopami arī menstruālie krampji, ovulācija, pirmsmenstruālais sindroms, grūtniecība, ārpusdzemdes grūtniecība vai spontānie aborti.
- Urīnceļu sistēmas traucējumi, piemēram, urīnpūšļa iekaisums, nieru iekaisums, akmeņi nierēs, urīnceļu infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības un urīnpūšļa audzējs.
- Gremošanas orgānu slimības, tostarp aizcietējums, zarnu nosprostošanās, kairinātu zarnu sindroms, apendicīts, enterīts, hroniskas zarnu iekaisuma slimības, divertikulīts, trūces, saindēšanās ar pārtiku, dizentērija, zarnu infekcijas un resnās zarnas audzēji.
- Balsta un kustību aparāta slimības – iegurņa muskuļu disfunkcija, muskuļu sasprindzinājums, fibromialģija, kaunuma kaula sāpīgums un muskuļu sastiepums.
- Vīriešiem bieži sastopami stāvokļi – prostatīts, prostatas palielināšanās, cirkšņa trūce vai sēklinieka sagriešanās.
Kuri ir galvenie pelēkā zonas sāpju simptomi
Simptomi atšķiras atkarībā no konkrētā traucējuma vai orgāna, kas izraisa sāpes. Diskomforta raksturs var būt blāvs, durstošs, asas sāpes vai krampji, tās var būt pēkšņas vai hroniskas, ar intensitāti no vieglas līdz spēcīgai. Sāpes var būt nemainīgas vai saasināties noteiktu aktivitāšu laikā, piemēram, urinējot vai dzimumakta laikā, parasti tās lokalizējas vēdera lejasdaļā vai iegurņa apvidū. Diskomforts var pārņemt arī muguru, krustu, gurnus, augšstilbus vai cirkšņu zonu un bieži pavada citus simptomus.
Vidēji izteiktu sāpju simptomi: urīnceļu, urīnpūšļa, olvadu un trūces gadījumā
- Menstruālie krampji var būt saistīti ar dzemdes darbības traucējumiem, audzējiem vai dzemdes audu bojājumiem.
- Iegurņa sāpes ar nepatīkamām izdalījumiem no maksts un paaugstinātu temperatūru var norādīt uz dzemdes iekaisumu vai iegurņa infekciju.
- Vidēja stipruma sāpes tieši virs kaunuma kaula, dedzināšanas sajūta urinējot, bieža mazās porcijās urinēšana, duļķains vai asiņains urīns raksturīgs urīnpūšļa iekaisumam, akmeņiem vai infekcijai urīnceļos.
- Stipras sāpes mugurā un sānos ar paaugstinātu temperatūru var liecināt par nieru iekaisumu.
- Ilgstošas, periodiskas sāpes vai sacietējums vēdera lejasdaļā var būt saistīts ar dzemdes iekaisumu vai audzēju.
- Iegurņa sāpes ar tirpšanas sajūtu virs kaunuma, dzimumorgānu, tūpļa vai urīnizvadkanāla apvidū varētu norādīt uz iegurņa nerva nospiedumu.
- Stipras sāpes, vēdera uzpūšanās, asas sāpes pieliecoties vai ceļot smagumus, kā arī sāpīgs veidojums cirksnī var būt trūces pazīme.
Kreisās iegurņa zonas sāpju simptomi: kreisā olvada, urīnvadu, olnīcas un resnās zarnas apvidū
- Periodiski krampjveida sāpes kreisajā pusē, kas izstaro uz augšstilbu, var norādīt uz urīnvadu akmeņiem vai nieru iekaisumu.
- Stipras sāpes kreisajā pusē sievietēm, nepatīkamas izdalījumi no maksts, paaugstināta temperatūra un drebuļi var liecināt par kreisā olvada iekaisumu.
- Spiedošas vai krampjveida sāpes, vēdera pūšanās, gāzu uzkrāšanās un bieža vēdera izeja raksturīga čūlainajam kolītam.
- Asas sāpes, kas uznāk un pāriet, kā arī slikta dūša ar temperatūras paaugstināšanos var norādīt uz akūtu smagu čūlainā kolīta stadiju.
- Kreisās puses sāpes ar asinīm izkārnījumos, gļotām, ilgstošu aizcietējumu vai tā mijas ar caureju, noguruma sajūtu, svara zudumu un sabiezējumu vēdera lejasdaļā var liecināt par resnās zarnas (apakšējās daļas) audzēju, kas var strauji attīstīties par ļaundabīgu.
Labās iegurņa zonas sāpju simptomi: labā olvada, urīnvadu, olnīcas un apendiksa apvidū
- Periodiskas krampjveida sāpes labajā pusē, kas izstaro uz augšstilbu, ir raksturīgas urīnvadu akmeņu gadījumā vai nieru iekaisumam.
- Diskomforts vēderā, nespēja iztukšot zarnas, grūtības vēdera izejā, vēdera pūšanās un pilnuma sajūta norāda uz aizcietējumu.
- Sāpes vēdera vidū ap nabu, kas pakāpeniski pāriet uz leju labajā pusē, pastāvīga, spiedoša vai lokāla jutība piespiežot, ir apendicīta pazīme.
- Spēcīgas sāpes labajā pusē sievietēm ar nepatīkamām izdalījumiem no maksts, augstu temperatūru un drebuļiem var norādīt uz labā olvada iekaisumu.
- Labās puses lejasdaļas sāpes, spēcīgs diskomforts, vēdera uzpūšanās, sabiezējums vai pilnuma sajūta var būt saistīta ar olnīcu patoloģijām vai apendicītu.
- Sievietēm asas vai durstošas sāpes labajā pusē vēdera lejasdaļā var izraisīt pirmsmenstruālais sindroms, ovulācija vai seksuāli transmisīvās slimības.
Kad tiek veikta sāpju diagnostika
Ārsts novērtē sāpes, noskaidro tās atrašanās vietu, raksturu, dziļumu, biežumu, ilgumu un pavadošos simptomus. Diagnozei tiek veikta fiziska apskate, nosakot sāpju lokalizāciju un jutību piespiežot, kā arī tiek veikti asins un urīna izmeklējumi, kā arī specializēti izmeklējumi, piemēram:
- Vēdera lejasdaļas ultrasonogrāfija palīdz izvērtēt dažādu iegurņa orgānu, piemēram, urīnpūšļa, olvadu, olnīcu, urīnvadu, resnās zarnas gala un apendiksa stāvokli, iegūstot detalizētus attēlus par iespējamām novirzēm, lai ārsts varētu noteikt precīzu diagnozi, plānot un veikt mērķtiecīgu ārstēšanu. Dažos gadījumos ārsts var rekomendēt arī augšējās vēdera zonas ultrasonogrāfiju.
- Iegurņa izmeklēšana un transvaginālais ultrasonogrāfijas tests ir paredzēti, lai identificētu anomālijas sieviešu dzimumorgānos, izmantojot augstas frekvences skaņas viļņus caur vēdera priekšējo sienu, lai iegūtu attēlus par olnīcām, olvadiem un dzemdes kaklu, ļaujot noteikt veidojumus, cistas, audzējus vai ļaundabīgus procesus, kā arī diagnosticēt tādus simptomus kā asiņošana, sāpes dzimumakta laikā, neparasti izdalījumi, seksuāli pārnēsājamas slimības vai grūtniecība.
- Kolonoskopija tiek veikta resnās un taisnās zarnas izmeklēšanai. Ārsts ar lokanu caurulīti, kas aprīkota ar kameru, pārbauda resnās zarnas sieniņas un meklē polipus vai sabiezējumus, kas var pārvērsties par ļaundabīgiem jaunveidojumiem. Ja kāda novirze tiek konstatēta, tā var tikt tūlīt izņemta procedūras laikā, padarot kolonoskopiju gan diagnostisku, gan ārstniecisku.
Papildus nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt arī citus precizējošus izmeklējumus (piemēram, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, pozitronu emisijas/viedās datortomogrāfijas skenēšanu vai grūtniecības testu), lai noteiktu precīzu bojājuma vietu un apstiprinātu diagnozi.
Kā tiek ārstētas iegurņa sāpes
Ārstēšana tiek noteikta atbilstoši konstatētajam cēlonim un iesaistītajiem iekšējiem orgāniem. Optimizējot ārstēšanas procesu, ārsts var iesaistīt dažādu jomu speciālistus, piemēram, gastroenterologu, ginekologu, urologu vai fizoterapeitu. Iegurņa sāpju ārstēšanas iespējas ietver:
- Zāļu lietošana: Ārsts var nozīmēt pretsāpju līdzekļus (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus kā ibuprofēns vai naproksēns), hormonālos preparātus (piemēram, gestagēnu vai androgēnu zāles endometriozes, cistu vai menstruālo spazmu gadījumā), kā arī antibiotikas, ja konstatēts iegurņa iekaisums vai seksuāli transmisīva infekcija. Zāles var tikt lietotas gan iekšķīgi, gan injekciju veidā.
- Ķirurģija: Ja sāpes izraisa audzēji, cistas, endometrioze vai iekšējo orgānu noslīdējums, var tikt veikta operācija. Pieejamas gan atklātas operācijas lieliem audzējiem, gan minimāli invazīvas endoskopiskās metodes ar mazāku diskomfortu, īsāku atlabšanas laiku, mazāku asiņošanu un pēcoperācijas sāpes.
- Fizioterapija: Ja sāpes izraisa balsta un kustību aparāta traucējumi, tiek rekomendēta fizioterapija, lai atvieglotu muskuļu spazmas un stiprinātu muskuļus ap vēdera priekšējo sienu un iegurni, kas notur vēdera dobuma iekšējos orgānus.
Kādas profilakses iespējas ir pret iegurņa sāpēm
Daļu no iegurņa sāpju cēloņiem iespējams novērst, piemēram, izvēloties svaigi pagatavotu pārtiku, lai izvairītos no saindēšanās ar pārtiku, vai izmantojot prezervatīvu katra dzimumakta laikā, lai pasargātos no seksuāli transmisīvām infekcijām. Tomēr daudzus cēloņus nav iespējams novērst, tāpēc, pamanot neparastus simptomus, svarīgi nekavējoties konsultēties ar speciālistu. Lai samazinātu iegurņa sāpju risku, ieteicams:
- Izvairīties no ilgstošas stāvēšanas vai iešanas.
- Iekļaut uzturā daudz šķiedrvielu, īpaši cilvēkiem ar priekšnoslieci uz aizcietējumiem vai iekaisīgu resnās zarnas slimību.
- Regulāri veikt fiziskas aktivitātes, lai muskuļi un locītavas saglabātu elastību un izturību.
- Pirms katras fiziskās slodzes ieteicams veikt iesildīšanos un stiepšanās vingrinājumus, lai mazinātu vēdera krampju risku.
- Veikt regulāras veselības pārbaudes – tas palīdz laikus atklāt iespējamās iekšējo orgānu izmaiņas un uzsākt ārstēšanu.
Kādas var būt iegurņa sāpju komplikācijas
- Iegurņa iekaisuma slimība var radīt abscesus vai strutu uzkrāšanos sievietes dzimumorgānos, bojājot olvadus, olnīcas, dzemdes un citus orgānus, kas bez ārstēšanas var izraisīt dzīvībai bīstamas infekcijas.
- Apendicīts ar spēcīgām sāpēm labajā vēdera lejasdaļā ir neatliekama medicīniska situācija, kas prasa tūlītēju operāciju. Ja appendix pārsprāgst, infekcija var izplatīties visā vēdera dobumā, apdraudot dzīvību.
- Vēderplēves iekaisums rodas, ja baktērijas vai sēnītes izraisa vēdera dobuma iekšējo orgānu iekaisumu, piemēram, zarnu sieniņu plīsumu, olvadu iekaisumu, žultspūšļa vai žultsvadu iekaisumu vai ārpusdzemdes grūtniecību, kas arī var apdraudēt dzīvību un prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību.
Akūtas vai nemitīgas iegurņa sāpes: brīdinājuma signāls, kas jāizmeklē
Ja regulāri rodas iegurņa sāpes, hroniska diskomforta sajūta vēdera lejasdaļā, kas nepāriet vai ir tik stipra, ka apgrūtina stāvēšanu, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, lai noteiktu patieso iemeslu. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana samazina komplikāciju risku un palīdz atgriezties pilnvērtīgā ikdienas dzīvē.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
