Pareizais tulkojums latviešu valodā ir: **žultspūslis**.

Žultspūslis ir nozīmīgs orgāns, kas nepieciešams žults uzkrāšanai un izdalīšanai. Šī orgāna darbības traucējumi var izraisīt dažādus simptomus, piemēram, sāpes zem labās ribas, nelabumu un gremošanas grūtības. Laicīga diagnostika un pareiza aprūpe ir ļoti svarīgas, lai novērstu nopietnas komplikācijas. Profilaktiskus žults izmeklējumus ieteicams veikt vismaz reizi gadā. Pat simptomu trūkuma gadījumā profilaktiski ieteicams veikt žultspūšļa ultrasonogrāfiju, lai savlaicīgi atklātu žultsakmeņu veidošanos. Tas palīdz mūsu klīnikas pacientiem ietaupīt laiku. Izmeklējumu rezultātus iespējams saņemt dažu dienu laikā. Šie izmeklējumi sniedz informāciju arī par aknu darbību. Žults analīzes palīdz noteikt ne tikai žults, bet arī aknu funkcijas traucējumus. Žults darbības izvērtēšanai tiek veikts pilns asins analīžu klāsts, tostarp žultsskābju, kopējā bilirubīna un citi izmeklējumi.

Žultspūslis un tā nozīme organismā

Žultspūslis ir būtisks orgāns gremošanas procesā. Tas uzkrāj un izdala žulti tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Žultspūšļa izmēri atšķiras, bet tā tilpums parasti ir aptuveni 30–60 mililitri.

Žutls nozīme gremošanā

Žulti ražo aknas, un tā ir nepieciešama tauku emulgācijai un šķelšanai. Tā arī sekmē kuņģa skābju neitralizēšanu zarnās. Aknas dienas laikā saražo līdz pat 1 litram žults.

Aknu un žutspūšļa ciešā mijiedarbība

Aknas un žultspūslis sadarbojas gremošanā. Aknas izstrādā žulti, bet žultspūslis to izdala vajadzīgajā brīdī. Viena orgāna darbības traucējumi bieži ietekmē otru.

Biežākie žutspūšļa darbības traucējumi

Žultsakmeņu slimība un žutspūšļa iekaisums (holecistīts) ir divi galvenie traucējumi. Žultsakmeņi rodas, kad žutspūslī izveidojas akmeņi, bet holecistīts var būt akūts vai hronisks, visbiežāk žultsakmeņu dēļ. Šie bojājumi izpaužas kā stipras sāpes un slikta dūša. Ja žutspūšļa problēmas ignorē, sāpju lēkmes var atkārtoties. Akūts žutspūšļa iekaisums var būt bīstams dzīvībai. Viena no žutspūšļa akmeņu komplikācijām ir aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas rada nopietnus draudus veselībai. Taču žutspūšļa izņemšanas operācija (holecistektomija) nereti norit veiksmīgi ar minimālu komplikāciju risku.

• Operācijas laikā komplikāciju risks, kā asiņošana vai vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, ir atkarīgs no pacienta individuālās veselības.
• Žutspūšļa izņemšanas operācija sniedz iespēju pilnīgai atveseļošanai un straujai atgriešanās ikdienas dzīvē.
• Pēcoperācijas blakusparādību, piemēram, rētu veidošanās, vēdera pūšanās vai žults vadu sašaurināšanās, iespējamība ir ļoti maza.

Žutspūšļa traucējumu savlaicīga noteikšana un ārstēšana būtiski samazina komplikāciju risku un palīdz saglabāt labu veselību.

Žutspūšļa akmeņu riska faktori

Žutspūšļa akmeņu veidošanos ietekmē vairāki riska faktori. Nozīme ir gan ģenētikai, gan uzturā, kā arī citām slimībām.

Iedzimtības nozīme

Daļa cilvēku ir ģenētiski predisponēti uz žutspūšļa akmeņu veidošanos. Šī iedzimtība nosaka to, cik lielā mērā akmeņi var attīstīties; ģenētiskie faktori ir ļoti nozīmīgi.

Uzturs un akmeņu veidošanās

Palielināts tauku un holesterīna daudzums uzturā palielina žutspūšļa akmeņu risku. Liela taukvielu, alkohola vai cukura uzņemšana arī veicina šo procesu.

Citu slimību ietekme

Liekais svars, cukura diabēts un aknu slimības pastiprina žutspūšļa akmeņu rašanās varbūtību. Šīs slimības traucē žults plūsmu. Lai mazinātu risku, jāievēro veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs un jāizvairās no iekaisuma procesiem.

Galvenās žutspūšļa slimību pazīmes

Žutspūšļa slimības izpaužas dažādos veidos, tomēr ir vairākas raksturīgas pazīmes, kas liek domāt par problēmām. Tipisks simptoms ir pēkšņas un stipras sāpes zem labās ribas loka, kas var izstarot uz starplāpstiņu apvidu vai labo plecu, dažkārt arī uz muguru. Bieža ir slikta dūša un vemšana. Slimības gadījumā iespējama arī smaguma sajūta pēc ēšanas, rūgtuma sajūta mutē, tumšāka urīna un gaišāku izkārnījumu parādīšanās, kā arī drudzis. Ja sāpes kļūst pastāvīgas, tas var liecināt par akūtu holecistītu, kas prasa steidzamu medicīnisku palīdzību.

• Pēkšņas, spēcīgas sāpes zem labās ribas loka
• Sāpju izplatīšanās starplāpstiņu apvidū, labajā plecā vai uz muguru
• Slikta dūša un vemšana
• Smaguma sajūta pēc ēdienreizes
• Rūgtuma garša mutē
• Urīna krāsas tumšums
• Gaišāku izkārnījumu parādīšanās
• Drudzis
• Pastāvīgas sāpes – var norādīt uz akūtu holecistītu

Ir svarīgi laikus pamanīt šos simptomus un savlaicīgi konsultēties ar ārstu, jo ārstēšana, kas uzsākta agrīni, palīdz izvairīties no nopietnām veselības problēmām.

Žutspūšļa iekaisums un tā pazīmes

Akūts holecistīts ir bīstams žutspūšļa iekaisums, kas var radīt smagas komplikācijas. Šis traucējums ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa-zarnu trakta iekaisumiem. Tas skar vairāk nekā trešo daļu cilvēku ar žutspūšļa akmeņiem. Sāpju epizodes var beigties ar nopietnām sekām, piemēram, žutspūšļa pārrāvumu, vēderplēves iekaisumu vai sepsi.

Akūta holecistīta noteikšana

Akūta holecistīta diagnostikai tiek veikta rūpīga ārsta apskate, kā arī laboratoriskās asins analīzes un ultrasonogrāfija. Raksturīgi ir stipras sāpes vēdera augšdaļā pa labi, temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša un vemšana. Asins analizēs iespējams konstatēt paaugstinātu leikocītu daudzumu. Ultrasonogrāfijā būs redzami žutspūšļa akmeņi vai iekaisums.

Iekaisuma komplikācijas

• Žutspūšļa pārrāvums – reta, bet ļoti nopietna komplikācija, kas var izraisīt vēderplēves iekaisumu.
• Vēderplēves iekaisums – izsauc stipras sāpes un var apdraudēt dzīvību.
• Sepsis – organisma vispārēja infekcija, kas prasa tūlītēju ārstēšanu.

Akūts holecistīts visbiežāk prasa steidzamu medicīnisku iejaukšanos. Bieži tiek ieteikta ķirurģiska ārstēšana – laparoskopiska holecistektomija, kad iekaisušais žutspūslis tiek izņemts, lai novērstu komplikāciju risku.

Diagnostikas iespējas un metodes

Žutspūšļa slimību diagnostikā izmanto dažādas izmeklēšanas metodes. Galvenā ir ultrasonogrāfija, kas ļauj izvērtēt žutspūšļa struktūru un stāvokli. Būtiskas ir arī asins analīzes, kas liecina par iekaisuma procesiem piemēram, leikocītu skaita palielināšanos. Dodatpildus informāciju var sniegt datortomogrāfija. Vēdera rentgenoloģiska izmeklēšana palīdz konstatēt izmaiņas gremošanas sistēmā un diagnosticēt citas iespējamās saslimšanas. Apvienojot šīs metodes, iespējams noteikt precīzu diagnozi un piemērot visefektīvāko ārstēšanas taktiku.

Žutspūšļa slimību ārstēšanas metodes

Žutspūšļa slimību ārstēšana tiek izvēlēta atkarībā no saslimšanas smaguma pakāpes. Terapija var būt konservatīva vai, ja tas nepieciešams, ķirurģiska. Abi šie pieejas palīdz veiksmīgi risināt žutspūšļa problēmas un uzlabo pacienta labsajūtu.

Konservatīva terapija

Konservatīvā pieeja ietver antibiotiku lietošanu, sāpju remdēšanu un uztura pielāgošanu. Šie pasākumi palīdz mazināt simptomus un novērst komplikācijas. Ja šis ārstēšanas veids nav pietiekami efektīvs, jāizmanto ķirurģiska ārstēšana.

Ķirurģiska terapija

Žutspūšļa ķirurģiskajā ārstēšanā biežāk izmanto laparoskopisko holecistektomiju, kas ir standarta metode akūta holecistīta gadījumā. Noteiktās situācijās var pielietot caurādīšanas metodes, piemēram, perkutāno holecistostomiju. Operācijas laikā tiek izņemts bojātais orgāns, kas būtiski uzlabo pacienta stāvokli un samazina komplikāciju risku. Latvijā katru gadu veic ap 14 000 žutspūšļa izņemšanas operāciju žutspūšļa akmeņu dēļ. Visvairāk akmeņu veidošanās risks ir sievietēm pēc 30 gadu vecuma. Profilaktiski ieteicams pārbaudīt žutspūsli aptuveni reizi gadā, lai novērstu akmeņu radītas lēkmes. Medicīnas centros tiek izmantotas saudzīgas laparoskopiskas operācijas. Pēc holecistektomijas atveseļošanās laiks ir apmēram 1–3 nedēļas, un darbā var atgriezties jau pēc nedēļas pēc operācijas.

Laparoskopisko operāciju priekšrocības

Laparoskopiska holecistektomija ir moderna un efektīva metode žutspūšļa slimību ārstēšanai. Šī procedūra ir mazāk traumatiska nekā klasiskās ķirurģijas paņēmieni. Galvenā priekšrocība ir maza ķirurģiska invāzija – procedūra tiek veikta caur maziem griezumiem, kas samazina pēcoperācijas sāpes un paātrina atgriešanos ikdienas darbos. Bieži pacienti var doties mājās jau tajā pašā dienā. Laparoskopisko tehnoloģiju izmanto arī citu vēdera dobuma, ginekoloģisku un uroloģisku problēmu ārstēšanai.