Sinusīts ir bieži sastopama slimība, kas izpaužas ar deguna blakusdobumu gļotādas iekaisumu. Šo stāvokli var izraisīt dažādi infekciju veidi – gan vīrusi, gan baktērijas vai sēnītes. Slimību raksturo vairāki nepatīkami simptomi. Šajā rakstā apskatīsim sinusīta cēloņus un simptomus, ārstēšanas iespējas, kā arī iespējamās komplikācijas. Tiks aprakstīti efektīvi profilakses paņēmieni, kas palīdz mazināt atkārtotu saslimšanu risku. Pamatojoties uz pieejamiem medicīniskiem datiem un statistikām, sniegsim pilnīgu pārskatu par šo slimību. Tas ļaus lasītājiem labāk izprast sinusīta diagnozes procesu un nodrošināt pēc iespējas veiksmīgāku ārstēšanu.
Kas ir sinusīts?
Sinusīts jeb deguna blakusdobumu iekaisums ir patoloģisks stāvoklis, kad deguna blakusdobumu gļotāda kļūst iekaisusi. Blakusdobumi ir tukšas telpas ap degunu, acīm un vaigiem, kas veicina gaisa filtrāciju un tvaiku veidošanos. Visbiežāk sinusīts rodas baktēriju dēļ, parasti pēc vīrusu elpceļu infekcijām. Simptomi var izpausties kā spiediena sajūta sejā, sāpes un apgrūtināta elpošana caur degunu. Blakusdobumu iekaisumu var veicināt arī zobu infekcijas. Hronisks sinusīts var pāraugt par sarežģītu slimības formu, ko ir grūti ārstēt. Sēnīšu infekcijas, piemēram, Aspergillus vai Candida, biežāk veidojas cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, AIDS pacientiem, un var būt ļoti bīstamas. Imūnsistēma reaģē, mēģinot cīnīties ar iekaisumu. Sinusīts var nopietni apdraudēt veselību, tādēļ ir svarīgi zināt, kādus sarežģījumus tas var radīt un kā laikus atpazīt šīs slimības pazīmes. Izpratne par saslimšanu, tās simptomiem un ārstēšanas iespējām dod iespēju laikus rīkoties un meklēt speciālistu palīdzību.
Sinusīta cēloņi
Sinusīta attīstību ietekmē dažādas medicīniskas un apkārtējās vides īpatnības. Vīrusu infekcijas nereti rada sākotnējos saaukstēšanās simptomus un izraisa gļotādas iekaisumu degunā. Kārtējais iekaisums var tikt papildināts ar bakteriālu infekciju, kas izraisa smagākas komplikācijas. Alerģijas kļūst par vēl vienu riska faktoru, kas ietekmē deguna gļotādu un veicina blakusdobumu nosprostošanos. Tāpat predisponējoši ir deguna anatomiskās īpatnības, piemēram, šķībs deguna starpsiena, un samazināta organisma aizsargspēja. Hronisks sinusīts var attīstīties nepietiekami vai nepareizi ārstējot akūtu formu. Slimības attīstībā liela nozīme ir arī ārējiem faktoriem – gaisa piesārņojumam, ķīmiskiem kairinātājiem, kas bojā deguna gļotādu un traucē sekrēta atteci. Svarīgi savlaicīgi pievērst uzmanību šiem iemesliem, lai varētu laikus ārstēt sinusīta izpausmes.
Sinusīta veidi
Sinusītu klasificē pēc tā ilguma un izraisītāja (baktērijas, vīrusi vai sēnītes).
Sinusīts pēc ilguma:
- Akūts sinusīts: simptomi (deguna nosprostošanās, izdalījumi, spiediens vai sāpes sejā, ožas pasliktināšanās) ilgst mazāk nekā četras nedēļas. Biežākais iemesls — vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos.
- Subakūts sinusīts: slimības pazīmes saglabājas no četrām līdz 12 nedēļām.
- Hronisks sinusīts: simptomātika pastāv vismaz 12 nedēļas, bieži vainojamas baktērijas.
- Atkārtots akūts sinusīts: simptomu epizodes atkārtojas vismaz četras reizes gadā un katra ilgst mazāk par divām nedēļām.
Bakteriālais un vīrusu sinusīts
Lielāko daļu sinusīta gadījumu izraisa vīrusi, tostarp tie, kuri izraisa parastu saaukstēšanos. Bakteriālais sinusīts var veidoties pēc vīrusu iekaisuma vai būt sākotnējais infekcijas avots. Ja iesnas, nosprostošanās un sāpes sejā saglabājas ilgāk par desmit dienām, iespējams, ir baktēriju izraisīts iekaisums. Šajā gadījumā simptomiem var būt uzlabošanās posms, kam seko stāvokļa pasliktināšanās. Šim sinusīta veidam parasti izmanto antibiotikas un dekongestantus.
Sēnīšu sinusīts
Sēnīšu infekcijas blakusdobumos ir smagākas nekā citas sinusīta formas. Šādas infekcijas biežāk attīstās cilvēkiem ar imūndeficītu. Precīza diagnoze un ārstēšana tiek atkarīga no infekcijas izraisītāja un tās ilguma, tāpēc savlaicīga ārsta apskate ir ļoti svarīga.
Sinusīta simptomi
Biežākās pazīmes, kas raksturīgas blakusdobumu iekaisumam, ir:
- Izdalījumi pa kaklu (gļotas, kas notek pa aizmugurējo rīkles sienu).
- Bagātīgas izdalījumi no deguna ar biezu dzeltenu vai zaļu sekrētu.
- Deguna nosprostošanās.
- Spiedoša sajūta sejā, īpaši ap degunu, acīm un pieri, kas pastiprinās, kustoties vai liecoties.
- Sāpes vai spiediens žoklī vai zobos.
- Diskomforts vai sāpes ausīs.
- Paaugstināta temperatūra.
- Neizteiksmīgs vai nepatīkams aromāts no mutes.
- Klepus.
- Galvassāpes.
- Nogurums.
Sinusīta izraisītāji
Sinusītu visbiežāk izraisa vīrusi, baktērijas, sēnītes un alergēni. Biežākie provocējošie faktori ir šādi:
- Saaukstēšanās.
- Gripai raksturīgas infekcijas.
- Baktērija Streptococcus pneumoniae.
- Baktērija Haemophilus influenzae.
- Baktērija Moraxella catarrhalis.
- Deguna un sezonālās alerģijas.
Sinusīta riska faktori
Dažās cilvēku grupās sinusīta attīstības risks ir augstāks. Galvenie riska faktori ir:
- Deguna gļotādas alerģijas.
- Astma.
- Deguna polipi (audzēji degunā).
- Šķība deguna starpsiena, kas izraisa elpošanas traucējumus un nosprosto ceļus.
- Pazemināta imunitāte (var būt saistīta ar slimībām, piemēram, HIV, onkoloģiskām patoloģijām vai noteiktu medikamentu lietošanu).
- Smēķēšana.
Vai sinusīts ir lipīgs?
Pats sinusīts nav uzskatāms par infekciozu, tomēr vīrusi un baktērijas, kas izraisa šo stāvokli, var tikt pārnesti citiem cilvēkiem. Tādēļ svarīga ir roku higiēna, izvairīšanās no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem un elpošanas ceļu pārklāšana šķaudot vai klepojot.
Kas notiek, ja sinusīts netiek ārstēts?
Lielākajā daļā gadījumu sinusīts pāriet pats no sevis un specifiska terapija nav nepieciešama. Taču retos gadījumos neārstēts blakusdobumu iekaisums var radīt bīstamas dzīvībai komplikācijas, ja infekcija izplatās uz smadzenēm, acīm vai apkārtējiem kauliem.
Sinusīta norise
Sinusīta gaita ir ļoti atšķirīga un ir atkarīga no slimības veida. Akūts sinusīts parasti rodas saaukstēšanās laikā, kas ilgst vairāk nekā 10 dienas. Netiekot ārstētam, iesnas var saglabāties aptuveni septiņas dienas, savukārt pareizas terapijas gadījumā simptomi izzūd vienas nedēļas laikā. Akūta sinusīta ilgums var būt dažāds, bet patstāvīgu simptomu gadījumā var rasties bīstamas komplikācijas. Hroniskam sinusītam parasti raksturīgi ilgstoši, bet mēreni simptomi. Šī slimības forma var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat gadiem, un vērojami periodiski paasinājumi. Bieži pacienti sūdzas par biežām un atkārtotām galvassāpēm. Nereti infekcija izplatās uz smadzenēm vai acs dobumu, veidojot abscesus. Sinusīta gadījumu skaitam ir tendence palielināties ne tikai vīrusu infekciju, bet arī citu faktoru, piemēram, deguna starpsienas deformācijas vai polipu dēļ. Mūsdienās saslimšanas gadījumu īpatsvars arvien pieaug, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri novērot slimības norisi un pēc iespējas agrāk vērsties pie speciālista.
Sinusīta diagnostika
Diagnozes noteikšana sākas ar ārsta konsultāciju, kur speciālists detalizēti apzina pacienta simptomus un veic fizisku izmeklēšanu. Bieži izmanto sejas palpāciju, lai noteiktu jutīgāko vietu un pietūkumu, kā arī nosaka deguna ejas stāvokli. Lai precīzi apstiprinātu diagnozi, izmanto deguna endoskopiju, kas ļauj pārbaudīt deguna un blakusdobumu iekšējo stāvokli. Papildus endoskopijai ārsts var ieteikt rinoskopiju un asins analīzes, lai noteiktu iekaisuma raksturu. Ja ir ilgstošs deguna nosprostojums vai strutaini izdalījumi, nepieciešami papildu izmeklējumi. Dažkārt diagnozes precizēšanai pielieto rentgenogrāfiju vai datortomogrāfiju. Sinusīta diagnosticēšanai jābūt savlaicīgai, lai novērstu hronisku stāvokli un izvairītos no nopietnām komplikācijām.
Sinusīta ārstēšana
Sinusīta ārstēšanas metode tiek pielāgota pēc slimības smaguma un pacienta simptomiem. Vieglas formas parasti ārstē ar bezrecepšu medikamentiem, kas mazina izpausmes. Deguna pilieni vai aerosoli var palīdzēt, taču to lietošanai jābūt saudzīgai, lai izvairītos no pieraduma. Strutainas vai smagas slimības gadījumā nepieciešami antibiotiskie līdzekļi, kas likvidē baktēriju infekciju. Hronisku sinusītu dažreiz ārstēt ir sarežģīti, jo simptomi saglabājas līdz 12 nedēļām. Šādās situācijās lieto kortikosteroīdus vai specializētas ārstnieciskas procedūras, piemēram, funkcionālu endoskopisko blakusdobumu ķirurģiju. Ārsti bieži iesaka ieelpas vai deguna skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu, kas palīdz attīrīt blakusdobumus. Papildus tiek izmantotas arī dabiskas ārstēšanas metodes, piemēram, kurkuma ar ingveru, ābolu etiķis vai mārrutki. Ārsti iesaka sekot līdzi iespējamām komplikācijām, kas var rasties nepareizas ārstēšanas gadījumā. Ilgstoša antibiotiku lietošana var veicināt polipu attīstību. Kompleksa pieeja sinusīta ārstēšanai un kopējai veselības stāvokļa uzlabošanai ir būtiska.
Sinusīta komplikācijas
Lai arī sastopamas reti, sinusīta komplikācijas var būt nopietnas. Tās galvenokārt rodas nepareizas vai novēlotas ārstēšanas rezultātā. Viens no biežākajiem sarežģījumiem ir vidusauss iekaisums, kas var radīt papildus diskomfortu un prasīt papildu terapiju. Ļoti bīstama ir meningīta attīstība, kas novērojama gadījumos, kad infekcija izplatās uz blakus esošajiem orgāniem. Simptomi, kam nepieciešama īpaša uzmanība, ir sejas pietūkums, redzes pasliktināšanās un stipras sāpes. Ja sinusīta pazīmes saglabājas, ieteicams nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības. Lai izvairītos no sarežģītām komplikācijām, piemēram, meningīta vai vidusauss iekaisuma, jāmeklē savlaicīga ārstēšana un rūpīgi jāuzrauga imūnsistēmas stāvoklis. Ieteicams atturēties no alkohola lietošanas un nodrošināt, lai blakusdobumi būtu mitri. Smagākos slimības gadījumos mediķi iesaka antibiotikas.
Sinusīta profilakse
Profilakses pasākumi ir svarīgi, lai mazinātu sinusīta attīstības risku un saglabātu labu veselības kvalitāti. Regulāras deguna skalošanas ar fizioloģisko šķīdumu palīdz uzturēt atbilstošu deguna higiēnu un samazina iekaisuma risku. Sabalansēts uzturs un pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz organismam labāk funkcionēt. Ieteicams izvairīties no kontakta ar saslimušām personām, lai samazinātu vīrusu pārneses iespēju. Svarīga loma ir arī alerģiju kontrolei, jo alerģiskie procesi var kairināt deguna gļotādu un palielināt saslimšanas risku. Jāuzrauga dažādu alerģiju izpausmes un laicīgi jārīkojas, lai samazinātu iespējamās problēmas.
- Regulāra deguna higiēna ar fizioloģisko šķīdumu
- Sabalansēts uzturs un šķidruma uzņemšana
- Izvairīšanās no kontakta ar slimiem cilvēkiem
- Alerģiju kontrole
Kad jāapmeklē ārsts sinusīta gadījumā?
Ja sinusīta simptomi saglabājas ilgāk par vienu nedēļu, ir svarīgi zināt, kad jāvēršas pie ārsta. Izteikti simptomi var liecināt par komplikāciju attīstību, tādēļ speciālista konsultācija ir būtiska. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie ārsta, ja parādās tādas pazīmes kā augsta temperatūra vai stipras sāpes sejā. Ja izpausmes neizzūd dažu dienu laikā vai samazinās veselības stāvoklis, nepieciešama medicīniska palīdzība. Savlaicīga ārsta iejaukšanās palīdz novērst smagākus veselības traucējumus un veicina efektīvāku ārstēšanu. Jāpatur prātā, ka sinusīts tiek uzskatīts par hronisku, ja simptomi saglabājas vairāk nekā 12 nedēļas, tādēļ nepieciešama veselības stāvokļa uzraudzība ilgtermiņā.
Kā atpazīt sinusītu?
Sinusīta diagnosticēšana var radīt grūtības, jo simptomi dažkārt līdzinās parastai saaukstēšanās gaitai. Tipiskās pazīmes, kas liecina par sinusītu, ir:
- Apgrūtināta elpošana caur degunu.
- Sāpes sejā, īpaši vaigu un acu apvidū.
- Galvassāpes, kas biežāk izpaužas pieres apvidū.
- Strutaini deguna izdalījumi, kas var liecināt par baktēriju izraisītu iekaisumu.
Ja šie simptomi saglabājas ilgāk par divām līdz trim nedēļām un parādās augsta temperatūra vai spilgti izteiktas sāpes sejā, prognoze var būt nelabvēlīgāka. Speciālisti iesaka šādos gadījumos vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Precīza diagnostika palīdz izvairīties no ilgstošām veselības problēmām, piemēram, hroniska sinusīta. Bērniem sinusīts bieži attīstās mazas imunitātes un elpceļu infekciju dēļ. Deguna anatomiskas īpatnības, kā adenoīdi, var arī veicināt slimības veidošanos. Ilgstošas iesnas un strutaini izdalījumi ir pazīme par nepieciešamību sekot veselības stāvoklim un savlaicīgi apmeklēt ārstu.
Alternatīvas sinusīta ārstēšanas metodes
Dažādas alternatīvās ārstēšanas iespējas, piemēram, ieelpas ar ēterisko eļļu, var palīdzēt samazināt sinusīta simptomus. Šīs procedūras atvieglo elpošanu un mazina deguna nosprostošanos. Akupunktūra vai masāža arī var samazināt sāpes un diskomfortu sinusīta gadījumā. Daži dabīgi līdzekļi, piemēram, tēja ar medu un citronu, spēj veicināt imunitātes stiprināšanu un mazināt iekaisumu. Pirms izmēģināt kādu no šīm ārstēšanas iespējām, ieteicama ārsta konsultācija, lai izvēlētos atbilstošāko risinājumu. Pasaulē ir daudz alternatīvu ārstēšanas paņēmienu, kas var būt noderīgi, ja ierastās ārstēšanas metodes nesniedz gaidīto efektu.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
