Spondiloartroze ir deģeneratīva mugurkaula locītavu slimība, kas pazīstama arī kā mugurkaula osteoartrīts. Šis stāvoklis bojā mugurkaula skrimšļus kakla, krūšu vai jostas daļā. To var izraisīt novecošanās, mugurkaula traumas, anatomiskas deformācijas, infekcijas, liekais svars, iedzimtie faktori, stājas traucējumi, kā arī citas saslimšanas, piemēram, reimatisms vai kolagēna vielmaiņas traucējumi.
Kādi ir spondiloartrozes simptomi?
Biežāk sastopamie šīs slimības simptomi ir:
- Lokalizētas sajūtas sāpes mugurā vai kaklā.
- Stīvums, īpaši no rīta vai pēc ilgāka kustību ierobežojuma.
- Tūska ap bojātajām mugurkaula locītavām.
Atsevišķos gadījumos, it īpaši ja iesprostoti nervi (starpdiska trūce), var rasties:
- Sāpes, kas izplatās rokās vai kājās.
- Jutības samazināšanās un tirpšana.
- Muskuļu vājums, ja nervs tiek ievērojami nospiests.
Kāpēc rodas spondiloartroze?
Spondiloartroze bieži attīstās vecuma izraisīto izmaiņu ietekmē organismā. Gadu gaitā mugurkaula locītavas un skrimšļi nolietojas, kas var radīt šādas sekas:
- Kaulu uzaugumi.
- Starpskriemeļu disku deģenerācija.
- Locītavu osteoartrīts.
- Disku trūces vai to vājums.
- Saistaudu stīvums.
Kā tiek diagnosticēta spondiloartroze?
Precīzu diagnozi nosaka ārsts, veicot detalizētu izmeklēšanu, pie kuras var ietilpt:
- Fiziskā apskate:
- Mugurkaula kustību apjoma noteikšana.
- Refleksu un muskuļu stiprības pārbaude.
- Gaitas novērtēšana atkarībā no mugurkaula veselības stāvokļa.
- Papildu izmeklējumi:
- Rentgena attēli.
- Datorizētā tomogrāfija (CT).
- Magnētiskās rezonanses izmeklējumi (MRI).
- Nervu vadošās funkcijas pārbaudes, piemēram, elektromiogrāfija (EMG).
Vai ir iespējams novērst spondiloartrozi?
Pilnīga spondiloartrozes profilakse nav pierādīta, taču ir zināmi vairāki riska faktori:
- Gadi – ar vecumu slimības iespēja palielinās.
- Darba apstākļi – fiziska slodze, atkārtotas kustības vai sarežģīti ķermeņa stāvokļi var veicināt mugurkaula locītavu bojāšanos.
- Iedzimtība – dažiem cilvēkiem šī problēma var būt pārmantota.
- Pārdzīvotas traumas vai infekcijas.
Kā notiek spondiloartrozes ārstēšana?
Spondiloartroze ir progresējošs process, un to nevar pilnībā izārstēt. Terapijas mērķis ir mazināt slimības izpausmes un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Galvenās ārstēšanas metodes ir:
- Zāles, lai mazinātu sāpes un iekaisumu.
- Fizioterapija, kas palīdz uzlabot kustības un stiprināt muskuļus.
- Atbalstošās procedūras, piemēram, manuālā terapija vai akupunktūra.
- Minimālas invazīvas manipulācijas – injekcijas vai ķirurģiskas procedūras.
- Fiziskie vingrinājumi, kas stiprina mugurkaulu un uzlabo elastību.
- Operatīva ārstēšana smagos gadījumos.
Kādas ir prognozes?
Spondiloartrozes attīstības temps atšķiras katram cilvēkam. Dažiem pacientiem slimības gaita ir pakāpeniska, citiem ir izteikti saasinājumi. Tāpat nav retums, ka atklātas izmaiņas mugurkaulā tiek atrastas pacientiem bez jebkādām klīniskām pazīmēm.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
