Skarlatina jeb sarkanā drudža infekcija attīstās cilvēkiem, kuri inficēti ar streptokoku izraisītu kakla iekaisumu. Slimību izraisa baktēriju producēts toksīns, kura rezultātā veidojas izsitumi. Skarlatina visbiežāk izpaužas ar kakla sāpēm un spilgti sarkanu izsitumu, ko var būt grūtāk pamanīt cilvēkiem ar tumšāku ādas toni. Slimība visbiežāk skar bērnus, taču to var iegūt jebkurš. Infekcija izplatās tiešā kontaktā ar slimnieku vai uzturoties pārpildītās vietās, piemēram, skolās un bērnudārzos. Vēsturē skarlatina varēja izraisīt nopietnas komplikācijas vai pat nāvi, bet mūsdienās, pateicoties antibiotiku terapijai, šī slimība pārsvarā norit vieglā formā un pāriet dažu dienu laikā.
Kas ir skarlatina
Skarlatina ir infekcijas slimība, kas rodas pēc inficēšanās ar A grupas streptokoku (Streptococcus pyogenes). Tie ir tie paši mikroorganismi, kas izraisa streptokoku kakla iekaisumu jeb angīnu. Tipiskākie slimības simptomi ir spilgti sarkans izsitums, kas izplatās pa visu ķermeni, kā arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un kakla sāpes. Skarlatina visbiežāk sastopama bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Agrāk šī slimība bija nopietns drauds bērnu veselībai, tomēr šobrīd, pateicoties antibiotiku lietošanai, tā ir daudz mazāk bīstama. Savlaicīga ārstēšana ar antibiotikām veicina ātrāku izveseļošanos un samazina simptomu smagumu.
Skarlatinas simptomi
Galvenā skarlatinas pazīme ir izsitumi, kas var rasties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sākotnēji tie parādās kā sarkani plankumi, kas ar laiku kļūst raupji, atgādinot smilšpapīru. Spilgtas krāsas izsitumi ir raksturīgākais skarlatinas simptoms. Tie var parādīties pat pirms vispārējās pašsajūtas pasliktināšanās vai nedēļas laikā pēc pirmajiem slimības simptomiem. Tumšākas ādas īpašniekiem izsitumi var būt mazāk pamanāmi, tomēr āda skartajos rajonos kļūst raupja un nelīdzena. Izsitumi visbiežāk sākas ap kaklu, cirksni un padusēm, pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Ap elkoņu, padusu un ceļgalu līniju āda var kļūt vēl sarkanāka nekā pārējā ķermeņa daļā. Pēc aptuveni nedēļas izsitumi sāk izzust, bet āda uz pirkstu galiem, pēdām un cirkšņiem var sākt lobīties – tas ilgst vairākas nedēļas. Papildus izsitumiem slimību var pavadīt šādas pazīmes:
- izteikts apsārtums ādas krokās padusēs, elkoņos un ceļgalos (sauktas par Pastijas līnijām);
- sarkana sejas āda;
- baltā mēle ar spilgti sarkanām pumpiņām jeb “zemenes mēle”;
- apsārtusi rīkle ar baltām vai dzeltenām aplikuma zonām;
- ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38,3 °C;
- drebuļi;
- galvassāpes;
- palielinātas un apsārtušas mandeles;
- slikta dūša un vemšana;
- vēdera sāpes;
- palielināti limfmezgli kaklā;
- pabālusi āda ap lūpām.
Kāpēc rodas skarlatina
A grupas streptokoks (Streptococcus pyogenes) izraisa skarlatinu. Šī baktērija parasti rada kakla iekaisumu jeb angīnu vai paaugstinātu temperatūru, taču dažkārt tā izdala toksīnu, kas veicina spilgti sarkanu izsitumu veidošanos uz ādas. Šo toksīnu sauc par endotoksīnu, kas izdalās pēc baktēriju noārdīšanās. Tieši šī procesa rezultātā veidojas skarlatina. Ne visiem, kas inficējas ar šīm baktērijām, attīstās skarlatina – daži cilvēki ir jutīgāki pret baktēriju izdalīto toksīnu nekā citi.
Vai skarlatina ir lipīga
Infekcija spēj izplatīties līdz pat sešām dienām pirms pirmo simptomu rašanās. Tā pārsvarā izplatās, nonākot saskarē ar saslimuša cilvēka siekalu pilieniem, deguna izdalījumiem, šķaudot vai klepojot. Tas nozīmē, ka jebkurš var inficēties ar skarlatinu, ja uzreiz pēc saskares ar inficētiem pilieniem pieskaras mutei, degunam vai acīm. Skarlatina var izplatīties arī tad, ja lieto kopīgus traukus vai galda piederumus ar slimnieku. Reti infekcija var tikt pārnesta ar pārtiku. Dažiem cilvēkiem A grupas streptokoks var izraisīt ādas infekcijas, piemēram, celulītu, kas arī var būt lipīgs. Taču pats sarkanais izsitums, kas pavada skarlatinu, nav lipīgs, jo to rada nevis baktērija, bet tās radītais toksīns.
Skarlatinas diagnostika
Ārsts vai medicīnas māsa vispirms veiks fizisku apskati, pievēršot uzmanību skarlatinas simptomiem. Tiks novērtēts mēles, rīkles, mandeļu stāvoklis, kā arī izsitumu raksturs un limfmezglu palielināšanās. Ja ārstam rodas aizdomas par skarlatinu, var tikt paņemts rīkles gļotādas uztriepes paraugs turpmākai laboratoriskai analīzei. Šo izmeklējumu sauc par rīkles uzsējumu, un ar tā palīdzību iespējams noteikt A grupas streptokoka klātbūtni. Vēl papildus var tikt veikts eksprestests, kas nodrošina ātru rezultātu par streptokoku infekciju.
Skarlatinas ārstēšana
Skarlatini ārstē ar antibiotikām, kas iznīcina baktērijas un palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar infekciju. Ārstēšanas kursu jāiziet pilnībā, lai novērstu komplikācijas un atkārtotu slimības uzliesmojumu. Temperatūras vai sāpju noņemšanai var lietot bezrecepšu preperātus, piemēram, paracetamolu. Pirms bērniem dot ibuprofēnu, ieteicams konsultēties ar ārstu. Bērniem līdz 16 gadu vecumam aspirīns nav piemērots, jo tas var izraisīt reto, bet bīstamo Reja sindromu. Ja kakla sāpes ir ļoti izteiktas, ārsts var nozīmēt papildu medikamentus šo sūdzību mazināšanai.
Mājas aprūpes līdzekļi
Lai atvieglotu simptomus, var izmantot šādus līdzekļus:
- ledus gabaliņi vai konfektes ar dzesējošu efektu,
- saldējums,
- silta zupa,
- skalošana ar sālsūdeni,
- gaisa mitrinātāji ar vēsu gaisu.
Ir būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai novērstu organisma atūdeņošanos. Citi padomi simptomu mazināšanai mājas apstākļos:
- izvēlēties mīkstu pārtiku vai šķidru uzturu, ja rīšana rada sāpes,
- lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus,
- izmantot līdzekļus vai ziedes pret niezi, ja izsitumi rada diskomfortu,
- izsūkt kakla pastilas,
- izvairīties no putekļiem, dūmiem un citiem kairinošiem faktoriem,
- nedrīkst smēķēt.
Bērns var doties atpakaļ uz skolu pēc 12–24 stundām pēc antibiotiku lietošanas uzsākšanas, ja vairs nav temperatūras. Šobrīd pret skarlatinu vai A grupas streptokokiem vakcīna nav izstrādāta, taču zinātnieki turpina darbu pie tās izveides.
Riska faktori un iespējamās komplikācijas
Skarlatina galvenokārt izplatās bērniem, tāpēc lielāks saslimšanas risks ir tiem, kuri apmeklē mācību iestādes un citas vietas, kur vienuviet pulcējas daudz cilvēku. Infekcijas iespējamība īpaši augsta ir slēgtās, pārpildītās telpās ar ciešu savstarpēju kontaktu. Vairumā gadījumu, lietojot antibiotikas, izsitumi un pārējie simptomi pāriet aptuveni nedēļas laikā. Bez savlaicīgas ārstēšanas skarlatina var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram:
- reimatiskā drudža attīstību,
- nieru iekaisumu (glomerulonefrītu),
- ausu infekcijas,
- strutainus perēkļus kaklā,
- plaušu karsoni,
- locītavu iekaisumus.
Ātrāka antibiotiku lietošana palīdz novērst ausu infekcijas, kakla abscesus un plaušu karsoni. Citas komplikācijas parasti veidojas organisma imūnsistēmas atbildes rezultātā uz infekciju – to sauc par pēcstreptokoku saslimšanām.
Kā pasargāties no skarlatinas
Visefektīvākais veids, kā izvairīties no skarlatinas, ir ievērot higiēnas prasības. Daži padomi, kurus būtiski ievērot pašam un iemācīt bērniem:
- mazgāt rokas pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma un pēc klepošanas vai šķaudīšanas,
- klepojot vai šķaudot turēt priekšā roku vai salveti, lai aizsegtu muti un degunu,
- neizmantot kopīgus traukus un galda piederumus ar citiem, īpaši sabiedriskās vietās,
- ieteicams izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuri ir slimi.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
