Pareizais nosaukums latviešu valodā ir **prolaktīns**.

Prolaktīns ir olbaltumvielu hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa jeb adenohipofīze. Lai gan šo hormonu visbiežāk saista ar laktāciju un piena izstrādi pēc dzemdībām, prolaktīns cilvēka organismā pilda arī citas svarīgas funkcijas. Tā ietekme nav ierobežota ar sieviešu veselību – prolaktīnam ir nozīme arī imūnsistēmas darbībā un vielmaiņas procesos. Hiperprolaktinēmija ir biežākā hipotalāma un hipofīzes funkcijas traucējumu forma, īpaši būtiska kā neregulāru menstruāciju un neauglības iemesls jaunām sievietēm. Traucēta prolaktīna sintēze var radīt nopietnas veselības problēmas. Prolaktīna līmeņa uzraudzība ir nozīmīga vispārējai organisma funkciju nodrošināšanai un veselībai. Vairāk nekā pusei sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu ir grūtības ieņemt bērnu, un paaugstināta prolaktīna koncentrācija var būt viens no šiem cēloņiem. Endokrīnās sistēmas, kur darbojas prolaktīns, līdzsvara saglabāšana ir svarīga, jo to veido dažādi orgāni un dziedzeri. Efektīva hiperprolaktinēmijas terapija ar dopamīna agonistiem panāk rezultātus 80–90 procentos gadījumu, samazinot gan prolaktīna līmeni, gan audzēja apjomu. Savukārt makroprolaktinēmija bieži ir asinsanalīžu atradums, kas vairumā gadījumu nerada simptomus un neprasa ārstēšanu. Saskaņā ar pētījumiem paaugstinātu prolaktīna līmeni konstatē arī bērniem un pusaudžiem – šādi gadījumi parasti saistīti ar galvassāpēm, redzes traucējumiem vai izaugsmes apstāšanos. Tāpēc ir būtiski kontrolēt prolaktīna līmeni dažādos vecumposmos, lai saglabātu veselību un nodrošinātu labu dzīves kvalitāti.

Kas ir prolaktīns?

Prolaktīns ir galvenais hormons, kas atbild par daudziem nozīmīgiem uzdevumiem cilvēka organismā. Definīcija norāda, ka prolaktīnu ražo hipofīze un ka tas ir izšķiroši svarīgs sieviešu laktācijas procesa nodrošināšanā. Šim hormonam ir arī būtiska loma vielmaiņas, imunitātes un visa hormonālā līdzsvara uzturēšanā.

Prolaktīna bioloģiskā nozīme

Prolaktīnam bioloģiski raksturīgākā funkcija ir laktācijas stimulēšana. Pēc dzemdībām prolaktīna daudzums strauji palielinās, lai veicinātu piena izstrādi. Jāpiemin, ka sievietēm pēc dzemdībām reti novēro samazinātu prolaktīna līmeni, tomēr dažkārt tiek novēroti piena veidošanās traucējumi. Turklāt grūtnieču asinīs bieži konstatē augstāku prolaktīna koncentrāciju, tādēļ bioloģiskās normas izvērtēšanai dažkārt nepieciešama papildu analīze.

Prolaktīna funkcijas organismā

Prolaktīns piedalās daudzos procesos organismā un nav saistīts tikai ar laktāciju. Tas palīdz nodrošināt hormonālo līdzsvaru, ietekmē menstruālā cikla regulāciju un var atsaukties uz abiem dzimumiem attiecībā uz auglību. Prolaktīna līmenis mainās, reaģējot uz stresu, slimībām vai traumu, tādējādi apliecinot šī hormona jutīgumu pret organisma pārmaiņām. Līmeņa palielināšanās nereti saistīta ar tādiem veselības traucējumiem kā nieru mazspēja, vairogdziedzera slimības vai smadzeņu bojājumi. Dažiem cilvēkiem asinīs cirkulē makroprolaktīns – prolaktīna veids, kas nav bioloģiski aktīvs, tāpēc ne visi gadījumi liedz veselības risku. Prolaktīna jēdziens nav vienīgi saistīts ar tā tiešo iedarbību, bet aptver arī citas būtiskas organisma sistēmas.

Prolaktīna veidošanās avoti

Prolaktīnu galvenokārt producē hipofīzes priekšējā daļā esošās laktotrofas šūnas, kas izdala šo hormonu asinsritē. Tas palīdz regulēt vairākus fizioloģiskos procesus, tostarp reprodukciju un vielmaiņu.

Prolaktīna ražošana hipofīzē

Hipofīzes laktotrofas ir centrālais prolaktīna avots. Šo šūnu darbu regulē dažādi ārēji un iekšēji faktori – piemēram, grūtniecība, zīdīšana un stresa apstākļi. Rezultātā grūtnieču asinīs prolaktīna līmenis bieži pārsniedz normu. Paaugstināts prolaktīna daudzums var negatīvi ietekmēt olnīcu vai sēklinieku darbību un izraisīt neauglību. Prolaktīna pārbaudes bieži pielieto, diagnosticējot hipofīzes audzēju (prolaktinomu). Šādi audzēji vairumā gadījumu ir labdabīgi, bet var būt nepieciešami papildus izmeklējumi, lai izvērtētu vai nav paaugstināts makroprolaktīna līmenis.

Prolaktīna ražošanas regulācija

Prolaktīna sekrēciju nosaka vairāki faktori, īpašu nozīmi piešķirot dopamīnam. Dopamīns suppressē prolaktīna izdalīšanos, saistoties ar laktotrofu receptoriem. Šāds mehānisms palīdz nodrošināt hormonu optimālu līdzsvaru un nepieļauj pārmērīgi augstu prolaktīna līmeni asinīs. Nelielu koncentrācijas pieaugumu var izraisīt arī stress, traumas vai veselības traucējumi.

Prolaktīna saistība ar endokrīno sistēmu

Prolaktīns ir neatņemama endokrīnās sistēmas sastāvdaļa ar daudziem būtiskiem uzdevumiem. Endokrīnā sistēma, īpaši hipofīze, rūpējas par hormonu regulāciju, kas nodrošina organisma dzīvības procesus. Prolaktīns, mijiedarbojoties ar citiem hormoniem, kontrolē procesus, piemēram, augšanu, asinsspiediena uzturēšanu, grūtniecību un dzemdības, laktāciju, reproduktīvās sistēmas darbību, vielmaiņu, ūdens līmeņa līdzsvaru, ķermeņa temperatūras uzturēšanu un sāpju sajūtas regulāciju. Hipofīzes dziedzera izmērs ir līdz 1 centimetram, svars no 0,5 līdz 1 grama, kas ļauj tai būt nozīmīgai prolaktīna avotā. Adenohipofīze izdala tādus hormonus kā adrenokortikotropais hormons, augšanas hormons, luteinizējošais hormons, folikulus stimulējošais hormons, prolaktīns, melanocītu stimulējošais hormons un beta-endorfīns. Neurohipofīze, kas veido otru daļu, uzkrāj un izdala antidiurētisko hormonu un oksitocīnu, kas abi tiek sintezēti hipotalāmā. Prolaktīns ir nozīmīgs ne tikai laktācijā un saistītajos orgānos, bet arī imunitātes uzturēšanā un vielmaiņas procesos. Tas veicina endokrīnās sistēmas darbību un ietekmē dažādas bioloģiskas reakcijas organismā, piemēram, imūnās atbildes vai vielmaiņas savstarpējo saistību. Hipofīzes hormonu noteikšanai izmanto radioimunoloģiskās metodes, kas viegli nosaka ārkārtīgi mazas koncentrācijas (10-12 M), identificējot vienu molekulu starp 50 miljardiem ūdens molekulu. Šīs precīzās metodes ļauj izprast, kā hormonālā sekrēcija ietekmē organismu, un kā fizioloģiski aktīvie metabolīti izdalās caur urīnu vai žulti, atspoguļojot sekrēcijas procesa intensitāti.

Prolaktīna ietekme uz reprodukciju

Prolaktīns ir viens no nozīmīgākajiem hormoniem cilvēka reproduktīvās veselības nodrošināšanā. Tā loma ir īpaši būtiska zīdīšanas periodā, menstruālo ciklu norisē un vīriešu auglībā.

Prolaktīna nozīme zīdīšanas laikā

Viens no galvenajiem prolaktīna uzdevumiem ir piena izstrāde krūtīs pēc dzemdībām. Prolaktīns var veicināt ovulācijas nomākumu, tādēļ zīdīšanas periods bieži darbojas kā dabiska izsargāšanās metode no grūtniecības. Tas nozīmē, ka šajā laikā daudzām sievietēm nav nepieciešama papildu kontracepcija prolaktīna iedarbības dēļ.

Prolaktīna ietekme uz menstruālo ciklu

Prolaktīnam ir svarīga loma arī menstruālā cikla regulēšanā. Tā koncentrācija mainās cikla gaitā un līdzsvara traucējumi var radīt nopietnas problēmas. Pārāk liels prolaktīna daudzums var izraisīt menstruāciju iztrūkumu vai neregularitāti, kas apgrūtina sievietes reproduktīvo veselību. Cikla regulēšana ir būtiska sieviešu auglībai un vispārējai veselībai.

Prolaktīna ietekme uz vīriešu auglību

Arī vīriešu auglība piesaistīta prolaktīna līmenim. Ja hormona daudzums ir pārāk augsts, tas samazina testosterona sintēzi, kas savukārt izraisa erekcijas traucējumus un auglības samazināšanos. Tas uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt un koriģēt prolaktīna līmeni arī vīriešiem, lai novērstu auglības problēmas.

Ar prolaktīnu saistīti traucējumi

Prolaktīna līmeņa svārstības organismā var veicināt dažādu veselības traucējumu attīstību. Šie stāvokļi izpaužas ar simptomiem kā hormonālie līdzsvara traucējumi, neauglība u.c.

Prolaktinoma

Prolaktinoma ir labdabīgs hipofīzes audzējs, kas paaugstina prolaktīna izdalīšanos asinīs. Tas var izraisīt neauglību, galvassāpes, redzes traucējumus un nereti palielina prolaktīna līmeni virs 1 000 mU/l. Šādu audzēju ārstē galvenokārt ar medikamentiem, piemēram, bromokriptīnu, vai ķirurģiski.

Hiperprolaktinēmija

Hiperprolaktinēmija ir stāvoklis, kad prolaktīna līmenis asinīs ir pārāk augsts. Šīs slimības izpausmes ir neregulārs menstruālais cikls, samazināta dzimumtieksme, galvassāpes un izdalījumi no krūtīm. Aptuveni 75 procenti pacientu, kuriem novēro izdalījumus no piena dziedzeriem un menstruāciju iztrūkumu, cieš no hiperprolaktinēmijas. Vīriešiem šāds stāvoklis var radīt erekcijas problēmas, krūšu palielināšanos un dzimumdziedzeru nepietiekamu darbību.

Ārstēšanas iespējas

Hiperprolaktinēmiju ārstē ar medikamentiem, kuru uzdevums ir samazināt prolaktīna līmeni. Biežāk lieto D2 receptoru agonistus, piemēram, bromokriptīnu. Ārstēšanā var ietilpt arī ķirurģiskas metodikas un dzīvesveida maiņa – piemēram, stresa mazināšana un uztura korekcijas ieviešana. Ir zināms, ka daži medikamenti, tai skaitā Risperidon Actavis, var paaugstināt prolaktīna koncentrāciju, un tāpēc pacientiem, kuri tos lieto, ir svarīgi regulāri pārbaudīt šo hormonu.

Kā dabiski regulēt prolaktīna līmeni?

Regulāra prolaktīna līmeņa samazināšana ir būtiska gan sievietēm, gan vīriešiem veselības nodrošināšanai. Veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs palīdz uzturēt hormonu līdzsvaru un prolaktīna koncentrāciju normas ietvaros.

Veselīgs dzīvesveids

Būtiskākie veselīgas ikdienas faktori ietver pietiekamu atpūtu, regulāras fiziskās aktivitātes un stresa kontroli. Stress traucē hormonālo līdzsvaru organismā, tāpēc tā pārvaldība ir fundamentāla. Fiziskās aktivitātes ne tikai samazina stresa ietekmi, bet arī veicina hormonālās sistēmas stabilitāti. Ieteicama ir arī meditācija vai joga, kas palīdz atbrīvoties. Kvalitatīvs naktsmiegs ir būtisks, lai nodrošinātu veselīgu hormona vidi organismā.

Uztura nozīme prolaktīna līmenim

Sabalansēts uzturs spēlē galveno lomu, lai mazinātu prolaktīna daudzumu asinīs. Proteīnu, B6 vitamīna un cinka uzņemšana palīdz saglabāt hormonālo līdzsvaru. Alkoholisko dzērienu un kofeīna patēriņš būtu jāierobežo, jo tie var traucēt hormonu funkcijas. B6 vitamīns atrodams tādos pārtikas produktos kā vistas gaļa, zivis, kartupeļi, spināti un banāni. Cinks, kas nepieciešams imunitātei, ir gaļas izstrādājumos, sierā, pienā un riekstos. Lai samazinātu prolaktīna līmeni, ir ieteicama uztura pamatā izvēlēties svaigus un nepārstrādātus produktus. Prolaktīna samazināšanu efektīvi sekmē arī veselīga dzīvesveida un sabalansētas ēdienkartes ieviešana. Lai panāktu ilgtermiņa rezultātus, ikdienā jāiekļauj šie veselīga dzīvesveida un uztura principi. Noteikumu ievērošana palīdz saglabāt hormonālo līdzsvaru un uzlabo vispārējo pašsajūtu.

Hiperprolaktinēmijas cēloņi

Hiperprolaktinēmiju var izraisīt dažādi faktori gan fizioloģisku, gan patoloģisku procesu rezultātā. Visbiežāk šis stāvoklis rodas hipotalāma traucējumu dēļ, kuri noved pie dopamīna sintēzes samazināšanās vai transporta traucējumiem. Tāpat iemesls var būt dopamīna rezistence laktotrofo šūnu līmenī, kad organisms neatbilstoši reaģē uz dopamīna signāliem, kas nosaka prolaktīna ražošanu. Hormonālās pārmaiņas, piemēram, estrogēnu līmeņa paaugstināšanās, arī var izraisa prolaktīna koncentrācijas palielināšanos, īpaši grūtniecības laikā. Vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās (hipotireoze) var paaugstināt prolaktīna līmeni, stimulējot tā izdalīšanos. Medikamentu lietošana, tostarp dažādi antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti, opioīdi un perorālie kontracepcijas līdzekļi, var arī paaugstināt prolaktīna koncentrāciju. Turklāt vietēji pārdzīvojumi vai krūts stimulācija, piemēram, zīdīšanas laikā vai pēc krūšu traumas, var izraisīt prolaktīna ražošanas palielināšanos.