Pankreatīns, kas reizēm tiek dēvēts arī par sistemātisko pankreatīnu vai pankrelipāzi, ir recepšu zāles, kuru sastāvā ir vairāki gremošanas fermenti. Šos fermentus dabīgi izstrādā aizkuņģa dziedzeris un citi organisma audi. Pankreatīns sekmē uzņemtās barības šķelšanu un pārveidošanu enerģijā. Tas ir rūpniecisks fermentu sajaukums, kurā ietilpst amilāze ogļhidrātu, proteāze olbaltumvielu un lipāze tauku šķelšanai. Šajā rakstā sniegta informācija par pankreatīna pielietojumu, iespējamiem blakusefektiem un riska faktoriem.
Pankreatīna lietošanas iespējas
Pankreatīns bieži tiek nozīmēts, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj nodrošināt pietiekamu daudzumu fermentu ražošanas vai izdalīšanas. Šādas situācijas ir:
- Cistiskā fibroze;
- Hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums (hronisks pankreatīts);
- Aizkuņģa dziedzera audzējs;
- Pēc operācijām ar aizkuņģa dziedzeri vai gremošanas traktu;
- Taukaini vai šķidri izkārnījumi (steatoreja).
Pankreatīnam ir pozitīva ietekme šādos gadījumos, jo tas:
- Veicina svarīgu uzturvielu – olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu – šķelšanu;
- Atvieglo nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos organismā;
- Atbalsta veselīga svara pieaugumu un uzturēšanu.
Daļa cilvēku izvēlas uzņemt gremošanas fermentus, tostarp pankreatīnu, traucētu gremošanas simptomu, piemēram, grēmas gadījumā. Šīs metodes efektivitāte joprojām tiek pētīta un zinātniski pilnībā pierādīta nav.
Aizkuņģa dziedzera traucējumi
Pankreatīnu lieto, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj izstrādāt nepieciešamos fermentus, piemēram, amilāzi, lipāzi vai proteāzi. Šo stāvokli sauc par aizkuņģa dziedzera nepietiekamību. Viena no visbiežākajām šī traucējuma izraisītājām ir cistiskā fibroze. Cistiskās fibrozes gadījumā organismā veidojas biezas un lipīgas gļotas, kas var nosprostot aizkuņģa dziedzeri un citus orgānus, tostarp plaušas, apgrūtinot fermentu izvadīšanu. Lielākajai daļai pacientu ar cistisko fibrozi tiek konstatēta aizkuņģa dziedzera nepietiekamība, tādēļ nepieciešami gremošanas fermenti. Fermentu lietošana palīdz organismam labāk uzņemt uzturvielas un veicina svara palielināšanos. Atbilstoša barošana un veselīgāks svars ir saistīti ar uzlabotu plaušu darbību. Fermentus jālieto katrā ēdienreizē vai uzkodā.
Pankreatīna efektivitātes pētījumi
Pētījumi liecina, ka pankreatīna preparāti sekmē pilnvērtīgu gremošanu un uzturvielu uzsūkšanos pacientiem ar aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem.
- 2012. gada pētījumā, kurā piedalījās cilvēki ar hroniska pankreatīta izraisītu aizkuņģa dziedzera nepietiekamību, pēc sešiem mēnešiem, lietojot pankreatīnu, uzlabojās sāpes vēderā, meteorisms, caureja un steatoreja.
- 2013. gada pētījumā noskaidrots, ka pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera operācijām pankreatīns nāca par labu salīdzinājumā ar placebo.
Pankreatīna iespējamās blakusparādības
Lielākā daļa pacientu, kuri uzņem pankreatīnu, neizjūt nevēlamu ietekmi, taču blakusefekti ir iespējami. Tipiskie simptomi ir:
- Caureja;
- Sāpes vēderā vai krampji;
- Nelabums.
Ja pankreatīna lietošanas laikā ir novērojams stiprs nelabums, vemšana, caureja vai kādi citi satraucoši simptomi, nekavējoties informējiet mediķus. Reizēm iespējama arī alerģiska reakcija. Tās izpausmes ir:
- Izsitumi vai nātrene;
- Galvassāpes;
- Nelielas sāpes vēderā;
- Viegls nelabums vai vemšana.
Smuagāk alerģiska reakcija izpaužas ar šādiem simptomiem:
- Apgrūtināta elpošana;
- Sejas, lūpu, acu pietūkums;
- Rīkles vai mēles pietūkums;
- Svilpjoša elpošana;
- Sarežģīta runāšana;
- Reiboņi vai samaņas zudums.
Stipra alerģiska reakcija ir steidzama medicīniska situācija, kas prasa nekavējoties meklēt ārkārtas palīdzību, ja novērojami anafilakses simptomi.
Kontrindikācijas
Pastāv gadījumi, kad pankreatīna lietošana var būt bīstama un nav ieteicama. Noteikti informējiet ārstu, ja jums ir:
- Astma;
- Podagra;
- Grūtniecība (nav pietiekamas informācijas par pankreatīna lietošanas drošību šajā periodā);
- Barojat bērnu ar krūti (nav pilnīgas informācijas par pankreatīna drošību zīdīšanas laikā).
Konsultējieties ar ārstu arī šādos gadījumos:
- Lietojat kuņģa skābi mazinošus medikamentus. Ieteicams vismaz vienu stundu pirms pankreatīna nelietot šādus līdzekļus;
- Ir alerģija pret cūkgaļu. Nelietojiet pankreatīnu, ja jums ir alerģija pret cūkgaļu, jo vairums tā preparātu tiek gatavoti no cūku aizkuņģa dziedzera;
- Jums ir laktozes nepanesība. Daļa komerciālo pankreatīna produktu satur laktozi, tādēļ jākonsultējas ar speciālistu;
- Uzlīdzat citus gremošanas fermentus. Papildu fermentus kopā ar pankreatīnu lietojiet tikai pēc ārsta norīkojuma;
- Lietojat caurejas līdzekļus. Bērniem, kas saņem augstas devas pankreatīna preparātus (piemēram, “Pancrease HL” vai “Nutrizym 22”), nav vēlams kombinēt tos ar caurejas vai kuņģa skābi samazinošiem medikamentiem, jo tas palielina zarnu bojājuma risku.
Pankreatīna devu noteikšana un lietošanas formas
Lietošanas formas
Pankreatīns ir pieejams vairākos veidos:
- Tabletes;
- Granulas;
- Pulveris.
Recepšu pankreatīna produkti pārsvarā ir tablešu vai kapsulu formā. Fermenti visbiežāk tiek iegūti no govīm vai cūkām, taču iespējami arī augu izcelsmes varianti. Tirgū ir pieejami dažādi pankreatīna preparāti, kas ievērojami atšķiras pēc fermentu daudzuma sastāvā. Izvēloties piemērotāko līdzekli, obligāti konsultējieties ar ārstu.
Aizkuņģa dziedzera fermentu uzņemšanas pamatprincipi
Ārsts izstrādā individuālu lietošanas shēmu, taču visbiežāk pankreatīns iedarbojas labāk, ja uzņemts pirms ēšanas. Galvenie ieteikumi:
- Kapsulām ir aizsargājošs pārklājums, kas nodrošina fermenta nokļūšanu tievajās zarnās, kur notiek barības vielu uzsūkšanās. Tās nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt, jānorij veselas;
- Pankreatīnu nepieciešams uzņemt pirms katras ēdienreizes vai uzkodas (tas attiecas arī uz zīdaiņu maisījumu vai mātes pienu);
- Pankreatīna lietošana jāapvieno ar glāzi ūdens;
- Atverot kapsulas, fermentus nedrīkst jaukt ar piena produktiem vai produktiem, kuros ir laktoze, jo tas var sabojāt kapsulas aizsargapvalku;
- Papildu kapsulas jābūt pa rokai, ja plānojat uzkodas vai patērēt produktus ar pienu;
- Dažiem ēdieniem, piemēram, ledenēm, augļu sulām vai saldējumam, fermenti nav nepieciešami gremošanai;
- Ja ēšana ilgst vairāk nekā 30 minūtes, lietderīgi zāļu devu sadalīt: pusi lietot ēdienreizes sākumā, otru pusi – tās vidū;
- Bērniem, kuri nevar norīt tabletes, kapsulu granulas var izkaisīt uz skāba, mīksta ēdiena, piemēram, ābolu biezeņa, taču tās nedrīkst sasmalcināt.
Pankreatīna dozēšana
Pētījumos norādīts, ka minimālā pankreatīna deva ir 25 000–50 000 vienību, taču precīza deva tiek izvēlēta atbilstoši pacienta stāvoklim, vecumam, simptomiem un citiem faktoriem. Ārsts nozīmēs noteiktu kapsulu daudzumu kopā ar ēdienu un mazāk – ar uzkodām. Dozēšana var tikt pielāgota pēc tauku daudzuma uzturā. Ja ciešat no cistiskās fibrozes vai cita stāvokļa, kas ietekmē tauku šķelšanu, ārsts pievērsīs uzmanību lipāzes saturam preparātā, jo šis ferments šķeļ taukus. Tabletes jālieto, kā noteikts, nepārtrauciet lietošanu bez ārsta norādījuma.
Vai pankreatīnu var pārdozēt?
Pārmērīga pankreatīna lietošana var radīt zarnu bojājumus. Pirms uzsākt pankreatīna vai citu fermentu preparātu lietošanu, jākonsultējas ar ārstu. Lai uzzinātu konkrētā preparāta lipāzes, proteāzes un amilāzes daudzumu, ieteicams pārbaudīt produkta marķējumu. Nemainiet pankreatīna ražotāju vai veidu, pirms tas nav saskaņots ar ārstu, jo fermentu saturs var būtiski atšķirties.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
