Hipokaliēmija ir stāvoklis, kad asinīs konstatē pārāk zemu kālija līmeni. Veselam pieaugušajam kālija norma svārstās no 3,5 līdz 5,2 mmol/l. Ja līmenis nokrītas zem 3 mmol/l, tiek runāts par smagu hipokaliēmiju. Kālijs ir būtisks elektrolīts – minerālviela, kas šķīdumā veido elektriski lādētas daļiņas. Tas nodrošina normālu šūnu, muskuļu un nervu funkciju. Cilvēks iegūst kāliju ar pārtiku, savukārt nieres vairākumu liekā kālija izvada ar urīnu, tā saglabājot līdzsvaru starp minerālvielām organismā.
Kā hipokaliēmija ietekmē ķermeni
Kālijs ir neaizstājams muskuļu darbībai, nervu sistēmas funkcijām un sirdsdarbībai. Tas svarīgs arī gremošanas procesiem un kaulu veselībai. Ja ilgstoši trūkst kālija, pastāv risks attīstīties sirds ritma traucējumiem, muskuļu vājuma epizodēm vai pat paralīzei.
Hipokaliēmijas cēloņi
Kālija trūkums asinsritē visbiežāk rodas no pastiprināta zuduma caur gremošanas traktu. Tas var būt biežas vemšanas, caurejas vai caureju izraisošu medikamentu lietošanas rezultāts. Biežākie iemesli:
- Ēšanas traucējumi, piemēram, bulīmija
- Pastiprināta svīšana
- Alkohola lietošanas radīti traucējumi
- Diurētisko līdzekļu lietošana, kas palielina kālija zudumu ar urīnu
- Daži medikamenti, tostarp insulīns, daži antibiotiku veidi vai kortikosteroīdi
- Virsnieru dziedzera darbības traucējumi, kā piemēram primārais aldosteronisms vai Kušinga sindroms
- Hroniska nieru slimība
- Pazemināts magnija daudzums organismā
- Retas nieru slimības, piemēram, Bārtera vai Gitelmana sindroms, kas izraisa elektrolītu disbalansu
- Ļoti retos gadījumos – nepietiekams kālija daudzums pārtikā
Hipokaliēmijas simptomi
Neliels kālija deficīts var neizraisīt acīm redzamus simptomus, taču iespējami šādi veselības traucējumi:
- Aizcietējums
- Neregulāra sirdsdarbība
- Izturības zudums
- Muskuļu vājums vai krampji
- Notirpums un tirpšanas sajūta
Sarežģītākos gadījumos var novērot:
- Nekontrolēta muskuļu raustīšanās
- Izteikti muskuļu krampji
- Izteikts muskuļu vājums, iespējams līdz paralīzei
- Zems asinsspiediens
- Reiboņi vai ģībonis
- Dziļi traucēta sirdsdarbība
- Lielāks urīna apjoms
- Nepārtraukta slāpju sajūta
Hipokaliēmijas noteikšana
Lai noteiktu kālija līmeni asinīs, ārsts ieteiks veikt asins analīzi. Pieaugušajiem normāls kālija rādītājs ir starp 3,5 un 5,2 mmol/l. Ja līmenis ir no 3 līdz 3,5 mmol/l, tā ir viegla hipokaliēmija, bet zem 3 mmol/l – smaga forma. Papildus asins analīzei iespējams nozīmēt arī vispārējus vai padziļinātus vielmaiņas izmeklējumus, kas ļauj izvērtēt nieru funkciju un elektrolītu līdzsvaru. Ja hipokaliēmijas diagnoze apstiprinās, ārsts noteiks tās cēloni. Ja iemesls nav skaidrs, var pieprasīt urīna analīzi, lai pārbaudītu kālija izdalīšanās līmeni urīnā. Nereti tiek veikta arī elektrokardiogramma (EKG), ar ko vērtē sirds ritmu, jo kālija trūkums var izraisīt sirds ritma traucējumus. EKG rezultāti palīdz konstatēt sirds elektriskās aktivitātes izmaiņas.
Hipokaliēmijas ārstēšana
Vieglas hipokaliēmijas gadījumā ārsts nozīmēs perorālus kālija uztura bagātinātājus. Smagāka deficīta gadījumā kāliju ievada intravenozi. Intravenoza terapija nepieciešama, ja:
- Kālija līmenis asinīs ir īpaši zems
- Novērojami izteikti sirds ritma traucējumi
- Mutiski uztura bagātinātāji nedod efektu
- Kālijs organismā zūd ātrāk, nekā iespējams papildināt ar perorāliem līdzekļiem
Vienlaikus ārstē galveno slimību, kas izraisījusi hipokaliēmiju. Ja cēlonis ir diurētisko līdzekļu lietošana, ārsts izvēlēsies preparātus, kas saglabā kāliju. Bieži nepieciešams papildu kālija uzņemšana ar uztura bagātinātājiem.
Hipokaliēmijas riska mazināšana
Lai samazinātu hipokaliēmijas attīstību, jāseko, lai uzturā ir pietiekams kālija daudzums. Piemērotu ēdienkarti nepieciešamības gadījumā var palīdzēt izstrādāt ārsts vai dietologs. Kāliju lielā daudzumā satur šādi pārtikas produkti:
- Avokado
- Banāni
- Pupiņas un zirņi
- Klijas
- Zaļās lapu dārzeņi
- Zivis
- Liesā liellopa gaļa
- Piens
- Apelsīni
- Riekstu sviests
- Kartupeļi
- Spināti
- Tomāti
Ja novērojama vemšana vai caureja, kas ilgst ilgāk nekā 24 līdz 48 stundas, noteikti jākonsultējas ar mediķiem. Šķidruma zudumi var sekmēt hipokaliēmijas rašanos, tāpēc savlaicīga ārstēšana samazina komplikāciju iespējamību. Ja hipokaliēmija nekad nav diagnosticēta, ikdienas profilaktiski pasākumi parasti nav nepieciešami.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
