Pareizais nosaukums latviešu valodā ir: **dislipidēmija**. Šis termins jau ir ieviests latviešu medicīnas terminoloģijā un plaši lietots, tā kā tiešs pārtulkojums nav nepieciešams. Vajadzības gadījumā skaidrojumā to var papildināt kā: “tauku vielmaiņas traucējumi.” Taču nosaukumā lietojams: **dislipidēmija**.

Dislipidēmija ir stāvoklis, kad cilvēka organismā izmainās taukvielu līdzsvars, kas var izraisīt dažādas sirds un asinsvadu slimības. Lai gan šim traucējumam parasti nav skaidru simptomu, reizēm var pamanīt izmaiņas, piemēram, dzeltenīgi veidojumi uz ādas vai ap acīm, kas norāda uz augstu holesterīna līmeni asinīs. Saslimšana bieži attīstās vairāku faktoru dēļ – iedzimtības, neveselīga dzīvesveida vai dažādu citu veselības traucējumu ietekmē. Statistikas dati par 2016.–2017. gadu liecina, ka tika izvērtēti 610 gadījumi, un visbiežāk dislipidēmiju pētīja cilvēkiem vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pētījumos nekonstatēja būtiskas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, sasniedzot vēlamos holesterīna līmeņus. Katrs izmeklētais pacients piecu gadu laikā vidēji veica divas holesterīna un lipīdu profila pārbaudes. Rezultāti parādīja, ka holesterīna un ZBL līmenis pirmajos un nākamajos izmeklējumos samazinājās, taču vēlāk atkal pieauga. Šī situācija pierāda, ka dislipidēmija tiek noteikta, bet primārās veselības aprūpē pietiekami nekontrolēta. Svarīgi regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni un aktīvi iesaistīties profilaksē un ārstēšanā. Dzīvesveida maiņa, sabalansēts uzturs un fiziskas aktivitātes ir nozīmīgi faktori, lai mazinātu dislipidēmiju un samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

Kas ir dislipidēmija?

Dislipidēmija ir veselības traucējums, kad izmainās tauku vielmaiņa organismā, t.sk. holesterīna un citu lipīdu līdzsvars. Šis stāvoklis var veicināt nopietnas veselības problēmas, it īpaši sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus. Dislipidēmija ir īpaši aktuāla sabiedrības veselības problēma attīstītās valstīs. Katru gadu ap 17 miljoniem cilvēku pasaulē mirst no sirds un asinsvadu slimībām, kas veido aptuveni trešo daļu no visiem nāves gadījumiem.

Dislipidēmijas definīcija

Dislipidēmiju raksturo izmaiņas asinīs esošo lipīdu – holesterīna, triglicerīdu, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) un augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) – koncentrācijās. Pareizs holesterīna līmenis ir būtiski svarīgs našķeram organismam, bet paaugstināts ZBL (“sliktā”) holesterīna rādis var izraisīt aterosklerozi un citas sirds-asinsvadu kaites. Profilakse un veselīgs dzīvesveids, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt holesterīna līmeni normas robežās.

Kā organismā darbojas holesterīns?

Holesterīns spēlē svarīgu lomu organismā, jo piedalās šūnu membrānu, hormonu un D vitamīna veidošanā. Apmēram trešdaļa no kopējā holesterīna tiek uzņemta ar uzturu. Regulāra holesterīna pārbaude ir svarīga, jo lipīdu traucējumi var aizkavēt sirds un asinsvadu slimību noteikšanu. Tādēļ būtiski ir ievērot profilaktiskos pasākumus: veselīgs uzturs un fiziska aktivitāte palīdz mazināt dislipidēmijas risku.

Dislipidēmijas cēloņi

Dislipidēmiju raksturo izmaiņas taukvielu koncentrācijā asinīs, biežāk – to paaugstināšanās. Šeit ir galvenie iemesli, kas var sekmēt šī stāvokļa attīstību:

Iedzimtie faktori

Ģenētikai ir būtiska nozīme dislipidēmijas izcelsmē. Iedzimtas mutācijas spēj palielināt holesterīna līmeni asinīs un paaugstināt sirds un asinsvadu slimību risku. Piemēram, ģimenes hiperholesterinēmija ir biežākais no iedzimtajiem vielmaiņas traucējumiem, kas īpaši bieži izraisa dislipidēmiju. Vecuma pieaugums papildus palielina hiperlipidēmijas risku, un tas bieži saistāms ar ģenētiku.

Dzīvesveida nozīme

Nesabalansēts uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte ir galvenie dzīvesveida faktori, kas izraisa dislipidēmiju. Stāvoklis bieži saistās ar pārāk treknu pārtiku, mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru un cukura diabētu. Nepietiekama kustība un pārmērīgs piesātināto tauku, kā arī ogļhidrātu lietojums, negatīvi ietekmē lipīdu līmeni asinīs un palielina dislipidēmijas risku.

Sākotnējie un sekundārie iemesli

Papildus ģenētiskajiem un dzīvesveida faktoriem, dislipidēmiju var izraisīt daudzi citi veselības traucējumi: diabēts, nieru slimības, hipotireoze, liekais svars, policistisko olnīcu sindroms un grūtniecība. Dažiem medikamentiem ir blakusparādības, kas palielina tauku koncentrāciju asinīs.

Dislipidēmijas simptomi

Dislipidēmija bieži norit bez redzamiem simptomiem, taču ir noteiktas pazīmes, kas var norādīt uz paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs. Ja parādās kādi fiziski simptomi, ir svarīgi veikt veselības pārbaudi un ik gadu sekot holesterīna rādītājiem, lai savlaicīgi konstatētu un sāktu kontrolēt dislipidēmiju.

Fiziskās pazīmes

Viena no šī traucējuma izpausmēm ir ksantomas – dzeltenīgi tauku uzkrājumi mezgliņu formā, kas rodas uz rokām vai kāju cīpslām. Ksantomas var parādīties dažādās ķermeņa vietās, bet visbiežāk tās ir redzamas virs cīpslām. Vēl viens tipisks simptoms ir ksantelazmas – dzeltenīgas tauku uzkrājumu zonas uz plakstiņiem. Šīs izmaiņas norāda uz vajadzību veikt veselības pārbaudi.

Kā atpazīt simptomus?

Dislipidēmijas pazīmes var būt ļoti nenosakāmas un bieži paliek nepamanītas. Sākuma stadijās traucējumi parasti tiek atklāti, veicot lipīdu profila vai holesterīna analīzi. Regulāra holesterīna līmeņa kontrole ir īpaši svarīga tiem, kuriem ir riska faktori, piemēram, ģenētiskā nosliece, nesabalansēta ēšana vai mazkustīgs dzīvesveids. Bez laboratoriskiem datiem par traucējumiem var liecināt izteikts nogurums, sāpes krūtīs vai citi simptomi, kas raksturīgi sirds un asinsvadu problēmām. Pastāvīga veselības uzraudzība ļauj laikus atklāt dislipidēmiju un sākt ārstēšanu.

Galvenie dislipidēmijas riska faktori

Dislipidēmija ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību izraisītājiem, tāpēc ir svarīgi zināt, kādi apstākļi palielina tās attīstības risku. Tie var būt gan iedzimti, gan saistīti ar dzīvesveidu vai citiem veselības stāvokļiem.

Iedzimtība

Iedzimtība ir svarīgs faktors, piemēram, ja ģimenē ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija. Vecums, dzimums un ģimenes slimību vēsture nereti saistāmi ar palielinātu risku. Dati rāda, ka sievietēm sirds un asinsvadu slimības parasti attīstās par desmit gadiem vēlāk nekā vīriešiem, taču pēc menopauzes risks būtiski pieaug.

Dzīvesveids un uzturs

Dzīvesveids un uztura paradumi lielā mērā ietekmē dislipidēmijas veidošanos. Kaitīgi ēšanas paradumi – pārmērīga piesātināto un trans-tauku lietošana, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, kā arī kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, – ievērojami palielina dislipidēmijas risku. Ietekmējami faktori ir arī aptaukošanās un augsts asinsspiediens, ko var ietekmēt ar sabalansētu uzturu un fiziskām aktivitātēm.

Citi veselības traucējumi

Vairāki citi veselības stāvokļi, piemēram, cukura diabēts, vielmaiņas sindroms un vairogdziedzera traucējumi, ir svarīgi riska faktori. Pacienti, kas pieder pie augsta sirds-asinsvadu slimību riska grupas, bieži cieš arī no kādas no šīm saslimšanām. Cukura diabēts, piemēram, palielina glikozes koncentrāciju asinīs, kas saistāma ar koronāro sirds slimību. Ir svarīgi ņemt vērā arī psihosociālos riska faktorus: stresu, depresiju un sociālo izolāciju, jo tie var paaugstināt sirds slimību risku.

Kā nosaka dislipidēmiju?

Dislipidēmiju visbiežāk diagnosticē, izmantojot kopējā holesterīna analīzi asinīs. Šī analīze palīdz noteikt sirds un asinsvadu slimību risku. Statistika rāda, ka vairāk nekā puse vīriešu mirst pēkšņi no sirds un asinsvadu slimībām, pirms parādās simptomi, tāpēc regulāra veselības pārbaude ir īpaši svarīga.

Kopējā holesterīna analīze

Analīzē nosaka kopējā holesterīna, zema blīvuma un augsta blīvuma lipoproteīnu daudzumu. ZBL holesterīns tiek uzskatīts par “slikto”, jo tas var aizsprostot asinsvadus, savukārt ABL tiek saukts par “labo” – tas palīdz izvadīt lieko holesterīnu no organisma.

Lipīdu profils

Lipidogramma ir precīza diagnostikas metode, kas detalizēti atspoguļo dažādu taukvielu frakciju rādītājus asinīs. Šis tests ļauj ārstiem precīzāk izvērtēt pacienta veselību un noteikt sirds un asinsvadu slimību risku. Menopauzes periodā sievietēm īpaši palielinās aterosklerozes risks, tāpēc šī profilakse ir vēl svarīgāka.

Papildu diagnostiskās metodes

Citas diagnostikas metodes ietver sirds un asinsvadu ultraskaņas izmeklējumus un laboratoriskos rādītājus, piemēram, paaugstinātu urīnskābes koncentrāciju. Koriģējot riska faktorus, iespējams pasargāt sevi no dažādām slimībām. Kopsavilkumā – holesterīna pārbaudes un lipidogrammas ir galvenie līdzekļi, lai noteiktu dislipidēmiju un samazinātu smagu sirds un asinsvadu slimību attīstības varbūtību.

Lipīdu norma un līdzsvarošanas būtība

Veselīgs dzīvesveids un optimāls taukvielu līdzsvars ir būtisks ilgtermiņa veselībai. Holesterīna līmeņa kontrole palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Lai izvairītos no dislipidēmijas, ir svarīgi zināt normas un spēt tās uzturēt.

Kopējā holesterīna norma

Kopējā holesterīna ieteicamās vērtības atkarīgas no vecuma, dzimuma un veselības stāvokļa. Norādes vīriešiem un sievietēm var atšķirties, īpaši, ja tie pieder paaugstināta riska grupām, kuru gadījumā nepieciešams vēl zemāks kopējā holesterīna rādītājs.

ZBL un ABL holesterīna ieteicamās vērtības

Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīns saukts par “slikto”, tāpēc ieteicams to samazināt. Augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīns tiek uzskatīts par “labo”, tā vērtībai jābūt augstākai, jo tas palīdz noņemt ZBL holesterīnu no asinsrites. Pareiza holesterīna līmeņa uzturēšana samazina dažādu sarežģījumu risku.

Triglicerīdu normas

Triglicerīdi ir vēl viens taukvielu veids asinīs, kura pārmērīgs daudzums var radīt veselības problēmas. To optimālas vērtības ir būtiskas, lai saglabātu taukvielu līdzsvaru un samazinātu sirds slimību risku.

Dislipidēmijas sarežģījumi

Dislipidēmijas sekas var būtiski ietekmēt sirds veselību un izraisīt nopietnas problēmas, piemēram, aterosklerozi, koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un citas sirds un asinsvadu slimības. Ļoti svarīgi ir laikus noteikt un kontrolēt dislipidēmiju, lai izvairītos no dzīvību apdraudošām situācijām. Lielāko daļu holesterīna organisms sintezē pats, savukārt pārējo piegādā uzturs. Akna diennaktī var radīt apmēram 900 mg holesterīna. Dislipidēmija nozīmē paaugstinātu taukvielu daudzumu asinīs vai kļūdainu to attiecību, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību attīstības iemesliem. Bezkontroles gadījumā dislipidēmija var novest pie miokarda infarkta, smadzeņu infarkta vai pēkšņas nāves.

Ateroskleroze

Ateroskleroze attīstās, kad asinsvadu sieniņas kļūst biezākas un tajās krājas tauku plāksnītes. Šī process var izraisīt nopietnas sirds slimības, piemēram, koronāro sirds slimību vai miokarda infarktu. Paaugstināts holesterīna rādītājs tiek diagnosticēts, veicot detalizētu lipīdu profila analīzi, noteicot kopējo, ZBL un ABL holesterīna līmeni un triglicerīdu daudzumu asinīs.

Citas sirds un asinsvadu slimības

Dislipidēmija veicina arī citu sirds un asinsvadu saslimšanu, piemēram, paaugstināta asinsspiediena rašanos. Statistikas dati rāda, ka 60% cilvēku vecumā no 45 līdz 65 gadiem slimo ar arteriālo hipertensiju. Turklāt nevienam no 18 līdz 30 gadu veciem pacientiem nereti netiek diagnosticēta tikai hipertensija, bet arī dislipidēmija, tādēļ sirds veselībai jāvelta uzmanība jebkurā vecumā. Ja nav sirds un asinsvadu slimību riska, ZBL holesterīna līmenim asinīs nav vēlams pārsniegt 3 mmol/l. Vīriešiem pēc 40 gadu sasniegšanas un sievietēm pēc 50 gadiem sirds un asinsvadu slimību risks būtiski palielinās, tādēļ ieteicams ik gadu noteikt holesterīna līmeni sākot ar šo vecumu. Latvijā deviņiem no desmit cilvēkiem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Tas akcentē dislipidēmijas kontroli un profilakses nepieciešamību, lai samazinātu miokarda infarkta un citu sirds slimību varbūtību.

Dislipidēmijas ārstēšanas iespējas

Dislipidēmijas ārstēšana balstās uz visaptverošu pieeju, kurā apvieno gan medikamentozu, gan nemedikamentozu terapiju. Sakarā ar augstu sirds un asinsvadu slimību izraisītu mirstību, kas Latvijā veido pusi no visiem nāves gadījumiem, nozīme tiek piešķirta efektīvām ārstēšanas metodēm. Bieži nepieciešama medikamentoza ārstēšana ar statīniem un citiem lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem, lai kontrolētu holesterīna līmeni. 2015. gadā vairāk nekā 80% pacientu ar dislipidēmiju tika nozīmēti antilipidemiskie medikamenti, taču ne vienmēr tas ir pietiekami, tāpēc tiek īstenoti jauni risinājumi. Piemēram, injicējamas terapijas metodes, kuru iedarbība balstās uz ribonukleīnskābes mehānismiem, var ļaut samazināt zāļu lietošanas biežumu. Dzīvesveida korekcija – veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem – nodrošina būtisku ieguldījumu veselības uzlabošanā. Dzīvesveida izmaiņas ļauj būtiski veicināt veselības stāvokļa uzlabošanos. Regulāra medikamentu lietošana ir nepieciešama, piemēram, statīnu lietotājiem, lai izvairītos no holesterīna līmeņa paaugstināšanās. Individuāli pielāgota ārstēšana un inovatīvi tehnoloģiski risinājumi palīdz efektīvāk pārvarēt dislipidēmijas izaicinājumus gan pacientu veselības uzlabošanā, gan sabiedrības līmenī.

Profilaktiskie pasākumi dislipidēmijas novēršanai

Lai efektīvi pārvaldītu dislipidēmiju, jāievēro konkrēti profilaktiski pasākumi – sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem. Šo pasākumu ieviešana palīdz mazināt holesterīna līmeni un izvairīties no ilgtermiņa sarežģījumiem.

Uztura korekcija

Veselīgs uzturs ir viens no svarīgākajiem faktoriem dislipidēmijas kontrolei. Būtu jāsamazina piesātināto tauku un holesterīna patēriņš, jāiekļauj vairāk dārzeņu un augļu, jāpalielina šķiedrvielu uzņemšana ar pārtiku. Aptuveni 60% aptaujāto uzskata atbilstošu uzturu par būtisku holesterīna līmeņa samazināšanas faktorā.

Fiziskās aktivitātes

Regulāri vingrinājumi ir vēl viens svarīgs aspekts dislipidēmijas profilaksē. Pētījumi rāda, ka aptuveni 19% aptaujāto sāka aktīvāk sportot pēc paaugstināta holesterīna noteikšanas. Fiziskās aktivitātes veicina veselīgu svaru, samazina ZBL holesterīnu un uzlabo vispārējo veselību.

Ieradumu maiņa

Viena no efektīvākajām profilaktiskajām darbībām ir atteikšanās no smēķēšanas. Smēķēšana negatīvi ietekmē asinsvadus un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Jāierobežo arī alkohola lietošana. Vairums pacientu pēc holesterīna līmeņa noteikšanas maina savus ieradumus ar mērķi uzlabot veselību. Kopsavilkumā, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un kaitīgu ieradumu pārtraukšana ir kritiski svarīgas, lai kontrolētu dislipidēmiju un veicinātu veselību.

Dislipidēmijas ārstēšanā lietotie medikamenti

Medikamentoza ārstēšana ir nozīmīga dislipidēmijas pārvaldības daļa. Pareizi izvēlētas zāles, kas samazina holesterīna līmeni, var ievērojami mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Statīni

Statīni ir viena no visefektīvākajām zāļu grupām, ko izmanto dislipidēmijas ārstēšanā. Šīs zāles efektīvi pazemina ZBL holesterīna līmeni asinīs, kas tieši saistīts ar sirds un asinsvadu slimību risku. Statīni ir pamata terapija augsta riska pacientiem, piemēram, pacietiem ar aterosklerozi vai citiem riska faktoriem. Lai ārstēšanas rezultāti būtu optimāli, terapiju bieži kombinē ar citām medikamentiem un dzīvesveida maiņu.

Citi holesterīnu pazeminoši līdzekļi

Papildus statīniem dislipidēmijas ārstēšanā var lietot fibrātus, niacīnu un ezetimibu, kas samazina kopējo holesterīnu un triglicerīdus, kā arī palielina “labo” ABL holesterīnu. Medikamentozā terapija tiek individualizēta, ņemot vērā katra cilvēka veselību, sirds un asinsvadu slimību risku un citus būtiskus apsvērumus. Piemērots ārstēšanas plāns ļauj efektīvi kontrolēt dislipidēmiju un samazināt turpmāko veselības komplikāciju risku.

Nemedikamentoza ārstēšana

Nemedikamentozie risinājumi ir nozīmīga daļa dislipidēmijas ārstēšanā, jo palīdz samazināt holesterīna līmeni un uzlabot vispārējo veselības stāvokli bez zāļu lietošanas. Eiropas pētījuma rezultāti rāda, ka dislipidēmijas izplatība Eiropā sasniedz 58%, bet Latvijā – vēl augstāka. Dzīvesveida maiņa, tostarp pareizs uzturs un fiziskā aktivitāte, ir svarīgi soļi šīs problēmas kontrolei. Uztura izmaiņas ar antioksidantiem bagātu pārtiku palīdz būtiski samazināt ZBL holesterīnu un triglicerīdu līmeni. Pierādīts, ka šādi uzlabojas taukvielu profils asinīs. Veselības aprūpei būtu jāveicina lielāks augļu, dārzeņu un veselīgu tauku, piemēram, omega-3, uzņemšana. Regulāra fiziskā slodze palīdz ne tikai samazināt holesterīnu, bet arī stiprina sirds un asinsvadu sistēmu. Pat 30 minūtes mērenas slodzes ik dienu var ievērojami uzlabot veselību. Psihosociālais atbalsts un cieša sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem sekmē disciplinētu ārstēšanās procesu un tā rezultātus. Sadarbība starp ārstu un pacientu ir ļoti svarīga, lai panāktu pozitīvus ārstēšanas rezultātus un novērstu slimības progresēšanu.