Pareizais latviskais nosaukums būtu “garais klepus”.

Garais klepus jeb garais klepus ir ļoti lipīga augšējo elpceļu bakteriāla infekcija. Tā izpaužas ar ilgstošiem, atkārtotiem klepus lēkmēm, kas var saglabāties vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc sākotnējās simptomu rašanās.

Garais klepus zīdaiņiem

Zīdaiņiem, kuriem ir garais klepus, tipisku klepus lēkmju vietā var novērot elpošanas apstāšanos jeb apnoju. Šī infekcija maziem bērniem var izraisīt smagas un dzīvībai bīstamas komplikācijas. Apmēram trešdaļai zīdaiņu līdz viena gada vecumam, kas saslimuši ar garo klepu, ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Vakcinācija pret garo klepu spēj pasargāt no šīs infekcijas.

Kā izpaužas garais klepus?

Ilgstošs klepus izraisa strauju gaisa izelpu no plaušām. Pēc klepus lēkmes dziļas, ātras ieelpas laikā bieži rodas raksturīgs skaļš, augstvērtīgs svilpiens, kas ir garā klepus pazīme. Tieši šī skaņa devusi slimībai tās nosaukumu. Tomēr ir arī pacienti, kuriem garais klepus nesagādā šo tipisko skaņu.

Kam biežāk sastopams garais klepus?

Garais klepus var skart jebkuru cilvēku, taču biežāk saslimst zīdaiņi, bērni un pusaudži.

• Zīdaiņi ir īpaši uzņēmīgi pret šo infekciju, jo līdz divu mēnešu vecumam nav iespējams saņemt vakcīnu pret garo klepu.
• Zīdaiņi bieži saslimst, saskaroties ar vecākiem, pieaugušajiem aprūpētājiem vai citiem bērniem.

Vai pieaugušie var inficēties ar garo klepu?

• Pieaugušajiem garais klepus parasti noris vieglāk nekā bērniem.
• Īpaši tas attiecas uz tiem pieaugušajiem, kuri ir vakcinēti. Infekcija var līdzināties pierastam saaukstēšanās gadījumam, bez izteiktās skaņas klepus laikā.

Tomēr reizēm arī pieaugušajiem var attīstīties smaga slimības forma, ja nav veikta vakcinācija.

• Ilgstošas klepus lēkmes var traucēt naktsmieru.
• Cilvēki, kas izjutusi šāda veida klepu, norāda, ka tas ir vissmagākais viņu dzīvē piedzīvotais klepus.
• Šādi klepus uzbrukumi var būtiski apgrūtināt ikdienas dzīvi un atstāt sekas veselībai.

Garā klepus simptomi

Sākotnējie garā klepus simptomi

Garā klepus pazīmes slimības sākumā var atgādināt parasto saaukstēšanos. Šis periods ilgst no vienas līdz divām nedēļām un var izpausties ar:

• Nelielu temperatūras paaugstināšanos.
• Vieglu vai retu klepu.
• Deguna tecēšanu.
• Elpošanas pauzēm zīdaiņiem (apnoja).

Simptomi, kas parādās pēc divām nedēļām

Pēc vienas līdz divām nedēļām slimības simptomi parasti kļūst smagāki un var ietvert:

• Ilgstošas, atkārtotas vai spēcīgas klepus lēkmes, kas nereti saglabājas 10 vai vairāk nedēļas.
• Garā klepus raksturīgo toni ieelpas laikā pēc klepus lēkmes.
• Vemšanu.
• Nogurumu, kas rodas ilgstoša klepus rezultātā.

Simptomu intensitāte mazinās ap četrām nedēļām pēc slimības sākuma, taču klepus lēkmes var atkārtoties vēl vairākus mēnešus.

Kas izraisa garo klepu?

Garā klepus ierosinātājs ir baktērija Bordetella pertussis.

• Slimība sākas, kad baktērija nonāk augšējos elpceļos.
• Mikroorganismi piestiprinās pie elpceļu gļotādas bārkstiņām.
• Baktērijas izdala toksīnus, kas bojā bārkstiņas un veicina iekaisuma procesus elpceļos.
• Šāda iekaisuma rezultātā rodas pastiprināta gļotu izdale un spēcīgs klepus.

Vai garais klepus ir lipīgs?

• Klepojot vai šķaudot, infekcijas izraisītājs nonāk gaisā sīku pilienu veidā.
• Šos pilienus var ieelpot apkārtējie, tādējādi inficējoties.
• Inficēta persona var izplatīt baktērijas vēl pirms pirmajiem simptomiem un saglabā infekciozitāti apmēram divas nedēļas kopš klepus sākuma.

Kā tiek diagnosticēts garais klepus?

Diagnozi nosaka veselības aprūpes speciālists, veicot izmeklēšanu un uzdodot jautājumus par pacientam novērotajiem simptomiem. Iespējamie izmeklējumi:

• Ar vates tamponu tiek ņemtas gļotu paraugus no deguna.
• Cits paņēmiens ir ņemt paraugu pēc fizioloģiskā šķīduma ievadīšanas degunā un rīklē.

Šos paraugus nogādā laboratorijā, kur pārbauda, vai nav Bordetella pertussis baktēriju. Ja nepieciešams, ārsts var nozīmēt arī asins analīzes, lai papildu apstiprinātu baktēriju klātbūtni.

Kā ārstē garo klepu?

Ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas drīzāk pēc diagnozes noteikšanas.

• Ārsts izraksta antibiotikas, lai samazinātu infekcijas izplatīšanos šķirnei.
• Jāņem vērā, ka antibiotikas nevar novērst pašu klepu vai to izārstēt.

Klepus sīrupi un citi medikamenti reti spēj būtiski atvieglot klepus lēkmes, tādēl simptomus ieteicams mazināt ar mājas līdzekļiem.

• Ja esat bijis ciešā kontaktā ar cilvēku, kuram ir garais klepus, ārstēšanu vēlams sākt trīs nedēļu laikā pēc kontakta. Ārsts, visticamāk, ieteiks lietot antibiotikas.

Garā klepus ārstēšana zīdaiņiem

Zīdaiņiem ar garo klepu var būt nepieciešama ārstēšanās stacionārā, jo slimība var izraisīt tādas nopietnas komplikācijas kā pneimonija vai elpošanas traucējumi. Slimnīcā var veikt šādus pasākumus:

• Elpceļu tīrīšana – ārsts var lietot piesūkšanu, lai izvadītu gļotas.
• Regulāra bērna elpošanas uzraudzība un, ja nepieciešams, skābekļa ievade.
• Dehidratācijas profilakse vai ārstēšana, ievadot šķidrumus intravenozi.

Kā novērst inficēšanos ar garo klepu?

Vakcinācija – drošākā aizsardzība pret garo klepu

Efektīvākā metode, lai pasargātu sevi un citus no garā klepus, ir vakcinācija. Medicīnas profesionāļi iesaka visiem bērniem saņemt kombinēto difterijas, stingumkrampju un garā klepus vakcīnu (DTaP), kas aizsargā arī pret difteriju un stingumkrampjiem. Šīs vakcīnas ir drošas un pierādītas kā efektīvas.

Vakcinācijas grafiks bērniem

Bērniem ieteicams saņemt piecas DTaP vakcīnas devas šādā secībā:

• Pirmā deva: 2 mēnešu vecumā.
• Otrā deva: 4 mēnešu vecumā.
• Trešā deva: 6 mēnešu vecumā.
• Ceturtā deva: no 15 līdz 18 mēnešu vecumam.
• Piektā deva: no 4 līdz 6 gadiem.

Pieaugušo profilakse

Mediķi iesaka arī pieaugušajiem saņemt papildu vakcīnas devu, jo tie visbiežāk ir infekcijas avots zīdaiņiem.

• Gadu gaitā imunitāte pret garo klepu mazinās, tāpēc svarīgi, lai visi, kuri rūpējas par zīdaiņiem, būtu vakcinēti ar atkārtotu devu.
• Pēc inficēšanās pieaugušie nereti uzskata, ka slimo ar bronhītu vai deguna blakusdobumu iekaisumu, kas var apdraudēt neaizsargātus zīdaiņus ar nopietnām sekām.
• Pamatnostādnes pieaugušajiem:

• Personām vecumā no 19 līdz 64 gadiem ieteicams vienreiz saņemt Tdap stiprinājuma vakcīnu.
• Iedzīvotājiem, kas vecāki par 64 gadiem, papildu Tdap devu iesaka, ja bieži saskaras ar bērniem līdz 12 mēnešu vecumam.

Grūtnieču aizsardzība

• Grūtniecēm ieteicams vakcinēties ar Tdap trešā trimestra laikā (no 27. līdz 36. grūtniecības nedēļai).
• Katra grūtniecība prasa atsevišķu vakcināciju ar Tdap.

Šādā veidā iegūtā imunitāte nodrošina īslaicīgu aizsardzību zīdaiņiem un samazina nopietnu komplikāciju risku.

Ģimenes locekļu un aprūpētāju pasargāšana

Gaidot bērniņu, jāpārliecinās, ka ģimenes locekļi un aprūpētāji ir vakcinēti pret garo klepu. Vakcinācija palīdz samazināt iespēju bērnam saslimt ar šo bīstamo infekciju.