Pārāk aktīva urīnpūšļa gadījumā urīnpūšļa muskuļi saraujas neapzināti, radot pēkšņu un neatliekamu vajadzību urinēt, kas var izraisīt urīna nesaturēšanu. Šī problēma var radīt trauksmi, stresu un mazināt pašapziņu. Pārāk aktīvs urīnpūslis bieži ir saistīts ar novecošanos, nervu sistēmas slimībām, cukura diabētu, noteiktu medikamentu lietošanu, kofeīna vai alkohola ietekmi un dažādiem citiem iemesliem. Šī pārmērīga urīnpūšļa darbība skar apmēram 10–30% vīriešu un 10–40% sieviešu.
Kādi ir pārāk aktīva urīnpūšļa simptomi
- Bieža urinēšana
- Pēkšņa, stipra vēlme urinēt, kuru nav iespējams atlikt
- Urinēšanas steigas nesaturēšana
- Nakts laikā jāiet uz tualeti vismaz divas reizes
- Izteikta urinēšanas vēlme ar nelielu urīna daudzumu
Kad jāvēršas pie ārsta
Pārāk aktīva urīnpūšļa simptomi var parādīties un izzust, kā arī mainīties ar laiku. Tā kā līdzīgi simptomi iespējami arī citu veselības problēmu gadījumā, piemēram, infekcijām, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu precīzu cēloni un piemērotu ārstēšanu.
Kas izraisa pārāk aktīvu urīnpūsli
- Grūtniecība un dzemdības var vājināt iegurņa muskuļus, apgrūtinot urīnpūšļa kontroli.
- Nervu bojājumi, piemēram, pēc insulta, starpskriemeļu diska trūces, multiplās sklerozes, Parkinsona slimības, iegurņa vai muguras operācijām vai staru terapijas. Šādos gadījumos signāli starp smadzenēm un urīnpūsli var tikt traucēti, radot vēlmi urinēt.
- Atsevišķu medikamentu, alkohola un kofeīna lietošana var izraisīt ātrāku urīnpūšļa piepildīšanos un pārplūdi, radot noplūdes risku.
- Urīnceļu infekcija kairina urīnpūšļa nervus un izraisa tā saraušanos.
- Pārmērīgs svars rada papildu slodzi urīnpūslim un iegurnim.
- Menopauzes laikā samazinās estrogēna līmenis, vājinot iegurņa dibena muskulatūru un izraisot pārāk aktīva urīnpūšļa simptomus.
Kā diagnosticē pārāk aktīvu urīnpūsli
- Anamnēzes ievākšana un fiziskā pārbaude
- Urīna analīze, lai noteiktu, vai ir sarkanie asinsķermenīši, baltie asinsķermenīši un baktērijas. Ja šie rādītāji ir paaugstināti, iespējama infekcija, kas izraisa simptomus.
- Urodinamiskie izmeklējumi ļauj novērtēt urīnpūšļa darbību no uzkrāšanas līdz iztukšošanai. Šie izmeklējumi tiek veikti pacientiem, kuriem nav uzlabojumu pēc sākotnējas ārstēšanas, lai iegūtu papildu informāciju tālākai ārstēšanai.
- Attēldiagnostikas metodes, piemēram, ultrasonogrāfija, rentgens un datortomogrāfija, palīdz identificēt cēloņus, piemēram, akmeņus vai audzējus urīnceļos.
- Cistoskopija ietver cistoskopa ievadīšanu caur urīnizvadkanālu, lai pārbaudītu urīnpūsli. Procedūras laikā izmanto anestēzijas gēlu komforta nodrošināšanai. Dažos gadījumos nepieciešama vispārējā anestēzija, kas novērš jebkādas sāpes procedūras laikā.
Kā ārstē pārāk aktīvu urīnpūsli
Pārāk aktīvu urīnpūsli ārstē, izmantojot dzīvesveida izmaiņas, medikamentus un nervu stimulāciju.
Dzīvesveida maiņa
- Izvairieties no ēdieniem un dzērieniem, kas pastiprina urīnpūšļa kairinājumu, piemēram, alkohola, kafijas, tējas, gāzētiem dzērieniem, augļu sulām, šokolādes, tomātiem un ar tiem pagatavotiem ēdieniem, asiem, skābiem ēdieniem un mākslīgajiem saldinātājiem.
- Palieliniet šķiedrvielu patēriņu, dzeriet pietiekami daudz ūdens un regulāri vingrojiet, lai novērstu aizcietējumus, kas var ietekmēt urīnpūsli. Regulāra vēdera izeja palīdz mazināt simptomus.
- Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru, lai samazinātu spiedienu uz urīnpūsli.
- Atmetiet smēķēšanu. Pētījumi norāda, ka smēķēšana palielina urīnpūšļa kairinājuma risku.
Urīnpūšļa trenēšana
Urīnpūšļa trenēšana var palīdzēt pagarināt laiku starp urinēšanas reizēm. Trenēšanās laikā iemācīsieties kontrolēt vēlmi doties uz tualeti, ievērot noteiktu grafiku un uzlabot urīnpūšļa funkciju.
Soļi, kas palīdz trenēt urīnpūsli
- Novērojiet urinēšanas biežumu, lai noteiktu savus intervālus.
- Nosakot savu pašreizējo intervālu, centieties to pakāpeniski paildzināt par dažām minūtēm. Piemēram, ja urinējat ik stundu, mēģiniet nākamo reizi paciesties vēl 5 minūtes un pakāpeniski pagariet laiku. Ja uznāk neatliekama vēlme, centieties atslābināties, dziļi elpot caur muti, līdz vēlme mazinās. Dodies uz tualeti, kad tā samazinās.
- Sasniedzot jaunu urinēšanas intervālu bez urīna noplūdes vismaz nedēļu, palieliniet intervālu vēl par 15 minūtēm, pakāpeniski tuvojoties 2–4 stundām starp reizēm.
- Ievērojiet savu izstrādāto grafiku pēc iespējas precīzāk.
Kā pārvaldīt vēlmi urinēt urīnpūšļa treniņa laikā
- Apsēdieties vai nostājieties mierīgi un veiciet iegurņa pamatnes (Kegela) vingrinājumus, lai kontrolētu vēlmi urinēt.
- Dziļi elpojiet, lai atslābinātos un nomāktu vēlmi doties uz tualeti, gaidot, līdz tā pāriet.
- Ejot uz tualeti ierastā tempā, saglabājiet iegurņa dibena muskuļu sasprindzinājumu.
Urīnpūšļa trenēšana parasti ilgst 6–8 nedēļas. Nepieciešama pacietība, lai sasniegtu uzlabojumus. Ja vēlamo rezultātu nav, konsultējieties ar ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā var nozīmēt medikamentus urīnpūšļa funkcijas uzlabošanai.
Kā novērst pārāk aktīva urīnpūšļa attīstību
Lai samazinātu pārāk aktīva urīnpūšļa risku, ir ieteicams:
- Uzturēt veselīgu svaru un regulāri vingrot, tai skaitā veikt iegurņa pamata vingrinājumus.
- Dzeriet pietiekami daudz šķidruma, lai novērstu urīnpūšļa kairinājumu, taču pārmērīga šķidruma uzņemšana var pastiprināt simptomus.
- Samazina alkohola un kofeīna lietošanu, lietojiet tos ar mēru.
- Kontrolējiet esošās slimības, piemēram, urīnceļu infekcijas vai cukura diabētu.
- Ja lietojat urīna nesaturēšanas palīglīdzekļus, šeit daži padomi, kā uzlabot komfortu un saglabāt pārliecību.
- Pirms urīna nesaturēšanas spilventiņu lietošanas uzklājiet mitrinošu ziedi vai krēmu, lai novērstu ādas kairinājumu.
- Mainiet urīna nesaturēšanas līdzekļus, piemēram, autiņbiksītes vai paliktņus uzreiz pēc noplūdes, lai mazinātu smaku, un rūpīgi nomazgājieties pirms uzliekat jaunu.
- Izvēlieties brīvus un tumšākas krāsas apģērbus, kas palīdzēs noslēpt apjomīgākus urīna nesaturēšanas palīglīdzekļus, kā arī paslēps traipus vai noplūdes.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
