Laika gaitā, īpaši vīriešiem, prostatas lieluma izmaiņas var kļūt par aktuālu jautājumu.
Prostatas palielināšanās ir dabisks novecošanas process. Ap 40 gadu vecumu šī nelielā dziedzeris, lieluma ziņā līdzīga valriekstam, parasti sāk pakāpeniski augt. Aptuveni 90 % vīriešu vecumā virs 80 gadiem ir konstatēta palielināta prostata. Šo stāvokli medicīnā dēvē par labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH), un zinātnieki vēl nav pilnībā noskaidrojuši šī procesa cēloņus. Galvenais, ko atcerēties, – šis stāvoklis ir labdabīgs un, neskatoties uz palielināšanos, tas nav audzējs un nav tieši saistīts ar prostatas vēzi, lai gan abi var būt vienlaikus. Neskatoties uz to, palielinājusies prostata var radīt problēmas anatomisko īpatnību dēļ. Urīnpūšļa izvadkanāls, kas izvada gan urīnu, gan sēklas šķidrumu, šķērso prostatas dziedzeri. LPH gadījumā audi aug uz iekšu, nospiežot uz urīnizvadkanālu, kas apgrūtina urinēšanu. Apakšējo urīnceļu simptomos ietilpst grūtības iztukšot urīnpūsli, steidzama vēlme urinēt un niktūrija jeb nepieciešamība urinēt vairākas reizes naktī. Visbiežāk vīrieši vērsušies pie ārsta tieši ar šīm urinēšanas grūtībām. Jāņem vērā, ka ārstēšana var izraisīt arī seksuālus blakusparādības, piemēram, erekcijas traucējumus un ejakulācijas problēmas. Ne katram pacientam parādās šie sarežģījumi, taču pirms ārstēšanas uzsākšanas ir svarīgi apzināties visas iespējas. Urologs sniegs detalizētāku informāciju par individuālo situāciju. Tālāk apskatīsim, kā prostatas palielināšanās ārstēšana ietekmē seksualitāti.
Kā prostatas palielināšanās ārstēšana var ietekmēt manu seksuālo dzīvi?
Galvenās LPH ārstēšanas iespējas ietver: medikamentus (piemēram, 5-alfa reduktāzes inhibitorus un alfa blokatorus), minimāli invazīvas procedūras (piemēram, stentu ievietošana vai ārstēšana ar lāzeru) un ķirurģisku iejaukšanos (piemēram, transuretrālo prostatas rezekciju jeb TURP). Iespējamās seksuālās blakusparādības var ietvert:
- Samazināta dzimumtieksme jeb interešu zudums pret seksu;
- Erekcijas traucējumi – grūtības sasniegt vai saglabāt erekciju, kas ir pietiekami stingra dzimumaktam;
- Ejakulācijas traucējumi;
- Retrogrāda ejakulācija – stāvoklis, kad sperma nokļūst urīnpūslī, nevis izdalās caur dzimumlocekli.
Vai ir iespējams kontrolēt LPH ārstēšanas seksuālās blakusparādības?
Jā, bieži vien to ir iespējams ietekmēt. Ja, piemēram, novērojat būtisku dzimumtieksmes samazināšanos kā medikamentu blakusparādību, ārsts var ieteikt mainīt zāles vai to devu. Jāuzsver, ka šādas izmaiņas jāveic tikai pēc konsultācijas ar mediķi. Erekcijas traucējumu ārstēšanai tiek izmantotas dažādas pieejas – tabletes, injekcijas, vakuuma ierīces, kā arī dzimumlocekļa implanti. Visbiežāk uzsāk ārstēšanu ar medikamentiem un, ja tie nav efektīvi, izvēlas citus risinājumus. Vēlreiz norāms – pirms jebkādu preparātu lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu, jo šie medikamenti nav piemēroti visiem un tos drīkst nozīmēt tikai speciālists. Retrogrāda ejakulācija ne vienmēr ir apgrūtinoša. Sperma, kas nonāk urīnpūslī, nerada kaitējumu un tiek izvadīta ar urīnu. Arī šajā gadījumā saglabājas orgasmam raksturīgās sajūtas. Taču, ja plānojat ģimenes palielināšanu, var kļūt nepieciešamas alternatīvas spermas ieguves metodes, kur palīdzību sniegs reproduktīvās veselības speciālists.
Vai daži LPH ārstēšanas veidi ir piemērotāki seksuālajai veselībai nekā citi?
Atbildēt viennozīmīgi nav iespējams, jo piemērotākais variants atkarīgs no konkrētās situācijas. Turklāt nesen ir ieviestas jaunākas LPH ārstēšanas metodes, un līdzšinējie rezultāti izskatās daudzsološi. Piemēram, akvablācijas procedūras, kurās prostatas audus likvidē ar ūdens strūklu palīdzību, pētījumos uzrāda labus rezultātus erekcijas un ejakulācijas funkcijas saglabāšanā. Tomēr šī pieeja joprojām tiek uzskatīta par eksperimentālu, un tās ilgtermiņa ietekme vēl jāvērtē.
Kuru ārstēšanas veidu izvēlēties, lai rezultāts būtu optimāls seksuālajā ziņā?
Izvēle ir atkarīga no jūsu individuālajiem mērķiem un iespējām. Svarīgi būt atklātam ar urologu par prioritātēm un bažām. Ja jums ir partneris, var apsvērt iespēju viņu ņemt līdzi uz konsultācijām, lai kopīgi pārrunātu visus risinājumus.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
