Osteoartrīts ir locītavu deģeneratīva slimība, kas ietekmē dažādus locītavu audus. Tas ir visbiežāk sastopamais artrīta veids, un ar to saskaras vairāk nekā 32 miljoni pieaugušo.
Osteoartrīta cēloņi
Agrāk osteoartrītu uzskatīja par slimību, kas rodas ilgstoša locītavu lietojuma un novecošanas rezultātā. Tomēr tagad ir zināms, ka tas ietekmē visu locītavu – kaulus, skrimsli, saites, taukaudus un sinoviālo membrānu. Osteoartrīts var bojāt skrimsli, mainīt kaulu konfigurāciju un izraisīt iekaisumu, kā rezultātā rodas sāpes, stīvums un kustību ierobežojums.
Visbiežāk skartās locītavas
Osteoartrīts var attīstīties jebkurā locītavā, bet visbiežāk tiek ietekmētas plaukstas, ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa un kakla daļa. Slimības pazīmes parasti parādās personām vecākām par 50 gadiem, taču tā var attīstīties arī jaunākiem cilvēkiem, īpaši pēc locītavu traumām, piemēram, saišu vai skrimšļa plīsuma gadījumā. Osteoartrīta gaita parasti ir lēna, tomēr pēc traumas slimība var progresēt straujāk – pat dažu gadu laikā. Osteoartrīts nav neizbēgams novecošanas pavadoņslimība; dažiem tas dzīves laikā neattīstās.
Osteoartrīta kontrole
Pilnīgas izārstēšanas iespējas osteoartrīta gadījumā nav, taču pastāv efektīvi paņēmieni simptomu kontrolei – sāpju mazināšanai, fizisko aktivitāšu saglabāšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un kustīguma nodrošināšanai.
Osteoartrīta riska faktori
Osteoartrīta attīstību var sekmēt dažādi apstākļi:
- Vecums: slimības risks pieaug līdz ar gadiem un parasti skar personas vecākas par 50 gadiem, lai gan tas nav aknots visos gadījumos.
- Locītavas trauma: kaulu lūzumi, skrimšļa vai saišu bojājumi var izraisīt osteoartrītu, dažkārt agrāk nekā tas notiktu bez traumas.
- Pārmērīga slodze: bieža vienu un to pašu locītavu izmantošana darba vai sporta laikā palielina osteoartrīta risku.
- Liekā masa: pārmērīgs svars izraisa papildu slodzi locītavām un veicina iekaisuma procesus.
- Muskuļu un skeleta anomālijas: kaulu vai locītavu struktūras īpatnības var paātrināt slimības attīstību.
- Vāji muskuļi: nepietiekami spēcīgi muskuļi ap locītavām var pasliktināt savienojumu un veicināt osteoartrītu.
- Ģenētika: cilvēkiem, kuru ģimenēs ir bijis osteoartrīts, slimības attīstības risks ir augstāks.
- Dzimums: sievietēm šī slimība attīstās biežāk nekā vīriešiem.
- Vides faktori: pielāgojami riska aspekti ir profesijas, fiziskās aktivitātes līmenis, augšstilba muskuļu spēks, iepriekšējās locītavu traumas, liekais svars, uzturs, dzimumhormoni un kaulu blīvums.
Osteoartrīta simptomi
Osteoartrīta pazīmes parasti palielinās pakāpeniski. Tipiskie simptomi:
- Sāpes vai diskomforts locītavā slodzes laikā, pēc ilgākas aktivitātes vai dienas beigās.
- Stīvums locītavās, kas pārsvarā rodas no rīta vai pēc ilgākas atpūtas.
- Kustību apjoma ierobežojumi, kas var mazināties pēc iekustēšanās.
- Locītavu kustināšanas laikā dzirdami klikšķi vai sprakšķi.
- Pietūkums skartajā locītavā.
- Muskuļu vājums apkārt locītavai.
- Locītavas nestabilitāte vai sabrukšanas sajūta (piemēram, kad ceļgals pēkšņi “padodas”).
Osteoartrīts dažādās ķermeņa daļās var izpausties atšķirīgi.
- Gūžas: sāpes cirkšņa rajonā vai sēžamvietā, dažkārt arī ceļgalā vai augšstilba iekšpusē.
- Ceļgali: kustību laikā sajūtama krakšķēšana vai strīķēšanās sajūta.
- Pirksti: kaulaini izaugumi locītavu malās var radīt pietūkumu, jutīgumu un apsārtumu pirkstos, reizēm sāpes īkšķa pamatnē.
- Pēdas: diskomforts un jutīgums lielā pirksta zonā, var būt arī potīšu vai pārējo pirkstu pietūkums.
Iespējamās komplikācijas
Osteoartrīta izraisītais sāpīgums, kustību ierobežojums un saistītais medikamentu lietojums var palielināt citu veselības problēmu risku, kas nav tieši saistītas ar pašu slimību.
Liekā masa, cukura diabēts un sirds slimības
Kakla, ekstremitāšu, muguras un augšstilbu sāpes apgrūtina kustības, taču fiziskā aktivitāte ir būtiska gan osteoartrīta simptomu mazināšanai, gan svara kontrolei. Pārāk liels svars noved pie paaugstināta holesterīna līmeņa, var izraisīt otrā tipa cukura diabētu, sirds problēmas un hipertensiju.
Kritieni
Dažādi pētījumi rāda, ka osteoartrīta pacientiem biežāk rodas kritieni un kaulu lūzumi nekā tiem, kuriem šīs slimības nav. Atsevišķos pētījumos minēts, ka šī grupa krīt par 30% biežāk un lūzumu risks ir līdz 20% augstāks. Osteoartrīts ietekmē spēju kustēties, muskuļu stiprumu un kopējo līdzsvaru, kas, īpaši gadījumos ar ceļa vai gūžas locītavu iesaisti, palielina kritienu varbūtību. Sāpju zāļu blakusefekti, piemēram, reibonis, var vēl vairāk ietekmēt šo risku.
Osteoartrīta diagnostika
Diagnozi nosaka, izvērtējot cilvēka slimību vēsturi, veicot izmeklēšanu un laboratoriskos testus. Parasti pirmā konsultācija ir pie ģimenes ārsta, kurš izvērtē sūdzības, simptomus, slimību fona un lietotos medikamentus. Izmeklējot locītavas, var tikt nozīmētas papildu pārbaudes, lai precizētu diagnozi:
- Locītavas punkcija: pēc vietējās anestēzijas ar adatu tiek paņemts locītavu šķidruma paraugs, lai novērtētu iespējamu infekciju vai kristālu klātbūtni un izslēgtu citas slimības.
- Rentgenoloģija: attēli palīdz pamanīt izmaiņas kaulos vai locītavā, kas raksturīgas osteoartrītam.
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums: šī metode sniedz detalizētāku informāciju par skrimšļiem un citiem locītavas audiem.
Osteoartrīta ārstēšana
Patlaban nav iespējas pilnībā izārstēt osteoartrītu, taču ar medikamentu, palīgaprīkojuma un bezmedikamentu terapiju palīdzību var samazināt sāpes. Smagos gadījumos tiek veikta ķirurģiska bojātās locītavas savienošanās vai aizvietošana ar protēzi, kas izgatavota no metāla, plastmasas vai keramikas.
Medikamenti
Pret sāpēm un iekaisumu lieto dažādas zāļu formas – tabletes, sīrupus, plāksterus, gelus, krēmus vai injekcijas. Pieejamie līdzekļi ir:
- Pretsāpju līdzekļi: piemēram, paracetamols vai opioīdi. Paracetamolu var iegādāties bez receptes, opioīdi tiek izrakstīti tikai ārsta uzraudzībā.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: galvenie medikamenti iekaisuma un sāpju mazināšanai, piemēram, acetilsalicilskābe, ibuprofēns, naproksēns un celekoksibs. Šie preparāti ir gan bez receptes, gan pēc ārsta norādījuma. Bezrecepšu līdzekļi palīdz galvenokārt pret sāpēm, bet mazāk iedarbojas uz iekaisumu.
- Vietējie pretsāpju preparāti: krēmi un geli ar kapsaicīnu, mentolu vai lidokaīnu, kas rada kairinājumu nervu galiem un nodrošina atvēsināšanas, karsēšanas vai niezēšanas sajūtu, tādējādi samazinot sāpju uztveri.
- Kortikosteroīdi: šie pretiekaisuma medikamenti darbojas līdzīgi kā hormons kortizols un tiek lietoti iekšķīgi vai injicēti locītavā ārstniecības iestādē.
- Ar trombocītiem bagātināta plazma (PRP): injekciju veidā pieejams līdzeklis, kuru izmanto sāpju un iekaisuma samazināšanai; datu par efektivitāti vēl nav daudz, tāpēc pirms lietošanas ieteicams apspriesties ar ārstu.
- Citi medikamenti: antidepresants duloksetīns un pretkrampju zāles pregabalīns bieži tiek izmantoti osteoartrīta sāpju mazināšanā.
Bezmedikamentu terapija
Fiziskas aktivitātes ir būtiska osteoartrīta vadības sastāvdaļa. Ieteicams nedēļā nodarboties vidēji un intensīvi vismaz 150 minūtes. Efektīva treniņu programma ietver vairākus elementus:
- Stiprinošie vingrinājumi: uzlabo muskuļu spēku ap locītavām, padarot tās izturīgākas un mazāk noslogotas.
- Kustību apjoma un stiepšanās vingrinājumi: palīdz cīnīties ar stīvumu un uzturēt locītavu kustīgumu.
- Aerobiskās aktivitātes: palielina izturību, dod vairāk enerģijas un samazina lieko svaru.
- Līdzsvara vingrinājumi: stiprina nelielos muskuļus ap ceļiem un potītēm, mazinot kritienu risku.
Pirms jaunas fizisko aktivitāšu programmas uzsākšanas vēlams konsultēties ar ārstu vai fizikālās terapijas speciālistu.
Liekais svars rada papildu slodzi locītavām, īpaši gurniem, ceļgaliem, potītēm, pēdām un mugurai, kā arī palielina iekaisuma risku. Notievēšana palīdz mazināt sāpes un palēnināt locītavu bojājumus. Katrs zaudētais kilograms samazina slodzi uz apakšējo ekstremitāšu locītavām par četrām reizēm.
Fizikālās terapijas speciālisti, ergoterapeiti un chiropraktiķi var piedāvāt šādus risinājumus:
- Specifiski vingrinājumi locītavu nostiprināšanai un sāpju samazināšanai.
- Ieteikumi par dabiskiem terapijas līdzekļiem un produktiem sāpju mazināšanai.
- Palīdzība kustību atvieglošanai un locītavu aizsardzībai ikdienā.
- Ortozes, apavu paliktņi un citi palīgaprīkojumi.
Ja nepieciešams, ķirurģiska iejaukšanās var būt risinājums sāpju mazināšanai un locītavas funkcijas atjaunošanai. Endoprotezēšanas operācijas visbiežāk veic gūžās un ceļos. Ortopēdijas speciālists izvēlēsies atbilstošāko procedūru atkarībā no locītavas bojājuma apmēra.
Pašaprūpe
Veselīgu paradumu ievērošana var palēnināt slimības attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti un atlikt nepieciešamību pēc operācijas. Dažādu pašaprūpes metožu kombinēšana ir īpaši nozīmīga. Svarīgākie ieteikumi ir tālāk minētie.
- Saglabājiet normālu ķermeņa svaru: liekais svars saasina osteoartrītu. Sabalansēts uzturs un fiziskas aktivitātes palīdz saglabāt veselīgu svaru.
- Kontrolējiet glikozes līmeni asinīs: bieži sastopams gan osteoartrīts, gan diabēts. Palielināts cukura līmenis padara skrimsli trauslāku, kā arī veicina iekaisumu.
- Saglabājiet kustību apjomu: kustības ir svarīgas locītavai. Izmantojiet visus kustību diapazona vingrinājumus, neizraisot pārmērīgas sāpes. Maiga stiepšanās, kāju celšana, mainot ķermeņa pozīciju, pastaigas un hobiji, piemēram, dārzkopība, ir noderīgi. Tomēr vienmēr ņemiet vērā pašsajūtu un nepārslogojiet locītavas.
- Sargājiet locītavas: pirms un pēc vingrojumiem veiciet iesildīšanos un atslābināšanos. Sportojot izmantot piemērotu ekipējumu. Smagumu nešanai, stumšanai vai vilkšanai izmantojiet lielākās un stiprākās locītavas. Uzmanīgi kontrolējiet kustības, lai mazinātu kritienu iespējamību. Sabalansējiet atpūtu un aktivitāti.
- Nodrošiniet relaksāciju: samaziniet stresu ar meditāciju, klausoties mūziku, sazinoties ar tuviniekiem, nodarbojoties ar atpūtas aktivitātēm un izmantojot dažādas atslābināšanās metodes.
- Izvēlieties veselīgu dzīvesveidu: sabalansēts uzturs, atturība no smēķēšanas, mērena alkohola lietošana un pietiekams miegs uzlabo labklājību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
