Pētot jaunus datus, noskaidrots, ka ģenētiska nosliece uz augstāku lipīdu līmeni asinīs, kuros atrodama arahīdonskābe – tā ir omega-6 polinepiesātinātā taukskābe, kas sastopama olās, putnu gaļā un jūras veltēs –, ir saistīta ar mazāku bipolāro traucējumu attīstības risku. Šie atklājumi pavērš iespēju veidot dzīvesveida vai uztura ieteikumus. Bipolārie traucējumi raksturojas ar periodiskiem mānijas un depresijas epizodēm, kas būtiski ietekmē cilvēka pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Lai gan precīzs slimības rašanās mehānisms pagaidām nav zināms, agrāk pētījumi liecināja, ka ģenētiskajam faktoram ir ievērojama nozīme. Jaunākie rezultāti apstiprina, ka izmaiņas metabolītu daudzumā asinīs ir cieši saistītas ar bipolāriem traucējumiem un līdzīgiem psihiskiem stāvokļiem, norādot uz metabolītu būtisko lomu šādu slimību attīstībā.
Metabolītu ietekme uz bipolāro traucējumu risku
Izmantojot Mendela randomizācijas metodi, kas palīdz atklāt cēloņsakarības attiecības, zinātnieki atklāja, ka 33 no 913 analizētajiem asinīs esošajiem metabolītiem ir saistīti ar bipolāro traucējumu risku. Lielākoties tie bija lipīdi. Papildus tam pētījumā noskaidrots, ka gēnu klasteris, kurš kodē fermentus, kas piedalās lipīdu metabolismā (FADS1/2/3), ir pamats saiknei starp bipolāriem traucējumiem un arahīdonskābes, kā arī citu metabolītu klātbūtni asinīs. Zinātnieki, kuri interesējas par šo tēmu, norāda, ka tieši arahīdonskābe ir izplatīta omega-6 taukskābe organismā un smadzenēs, kas sekmē šūnu membrānu veselību. Šis pētījums tiek uzskatīts par nozīmīgu soli ceļā uz biomarķieru izstrādi asins analīzēm, īpaši cilvēkiem ar aktīviem bipolārajiem simptomiem un specifiskiem FADS1/2/3 gēnu variantiem.
Ģenētiskās un vielmaiņas īpatnības
Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzimta nosliece uz paaugstinātu lipīdu līmeni ar arahīdonskābes taukskābju ķēdēm ir saistīta ar mazāku bipolāro traucējumu attīstības iespējamību. Savukārt lipīdi ar linolskābes ķēdēm demonstrēja pretēju efektu. Arahīdonskābe tiek veidota aknās, pārstrādājot linolskābi, kas norāda uz to, ka tieši arahīdonskābes sintēzes ceļi var būt nozīmīgi bipolāro traucējumu attīstībā. Arahīdonskābe ir arī mātes pienā, to uzskata par svarīgu zīdaiņu smadzeņu veidošanās laikā, tāpēc vairākās valstīs to pievieno zīdaiņu uztura maisījumiem. Tas norāda – vielmaiņas ceļi, kas ietekmē arahīdonskābes līmeni, var noteikt arī bipolāro traucējumu risku, balstoties uz pieņēmumu, ka šī slimība var būt saistīta ar neiroloģiskās attīstības traucējumiem.
- Arahīdonskābi organisms var uzņemt gan tieši ar uzturu, ēdot gaļu un jūras veltes, gan arī sintezēt no linolskābes, kas ir atrodama riekstos, sēklās un augu eļļās.
Turpmākie pētījuma virzieni
Pēc pētnieku domām, šis ir pirmais pētījums, kas norāda uz iespējamu cēloņsakarību starp arahīdonskābi un bipolārajiem traucējumiem. Lai secinātu, vai arahīdonskābes uztura bagātinātājiem varētu būt profilaktiska vai ārstnieciska nozīme, nepieciešami vēl pirmsklīniskie un kontrolēti klīniskie pētījumi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēkiem, kuriem arahīdonskābes sintēze ir ierobežota vai kuru uzturā šīs vielas daudzums ir nepietiekams.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
