Olnīcu cista ir ar šķidrumu vai daļēji blīvu vielu pildīts veidojums, kas var attīstīties uz vienas vai abām olnīcām vai to iekšienē. Olnīcas ir nelieli dzimumorgāni iegurņa zonā, kas nodrošina olšūnu uzglabāšanu un ražo tādus hormonus kā estrogēns un progesterons. Pastāv vairāki olnīcu cistu veidi, no kuriem lielākā daļa nerada sāpes un nav bīstamas veselībai. Visbiežāk cistas nerada izteiktus simptomus, tāpēc tās tiek atklātas nejauši – veicot ikdienas ginekoloģisko apskati vai ultraskaņas izmeklējumu. Atsevišķos gadījumos olnīcu cistas var izraisīt sarežģījumus. Regulāras ginekologa vizītes un savlaicīga vēršanās pie ārsta simptomu gadījumā samazina izmaiņu risku, ko var radīt cista.
Kādi ir olnīcu cistu veidi?
Olnīcu cistas visbiežāk ir funkcionālas un rodas hormonālu izmaiņu dēļ menstruālā cikla laikā. Dažkārt cistas izveidojas citu iemeslu, nevis cikla norises dēļ.
Funkcionālās cistas
Funkcionālās cistas ir visizplatītākais cistu veids, kas nav saistīts ar slimībām. Šīs cistas izveidojas ovulācijas laikā, kad olnīca atbrīvo olšūnu, tādējādi apliecinot olnīcu normālu funkcionēšanu. Parasti šādas cistas izzūd 60 dienu laikā bez īpašas ārstēšanas.
- Folikulu cistas. Katra cikla laikā olnīcas folikulā attīstās olšūna, bet, ja olšūna netiek atbrīvota, folikuls piepildās ar šķidrumu un palielinās izmēros.
- Dzeltenā ķermeņa cistas. Pēc olšūnas atdalīšanās folikuls kļūst par dzelteno ķermeni, kas veido hormonus. Dzeltenā ķermeņa cista rodas, ja šūnā uzkrājas šķidrums un palielinās tās apjoms.
Funkcionālās cistas dažreiz dēvē arī par vienkāršām cistām.
Citi olnīcu cistu veidi
Ne visas cistas attīstās menstruālā cikla rezultātā. Tās ne vienmēr nozīmē saslimšanu, taču ārsts var sekot līdzi šo cistu dinamikai, lai izvairītos no komplikācijām. Pie šiem cistu veidiem pieder:
- Cistadenomas. Šīs cistas attīstās uz olnīcas virsmas un var būt pildītas ar šķidru vai biezāku, gļotainu saturu.
- Dermoidās cistas (teratomas). Izveidotas no šūnām, kas spēj attīstīt dažāda tipa audus, tai skaitā ādu, matus, zobu vai pat nervu audus.
- Endometriomas. Šajās cistās uzkrājas audi, kas analogi tiem, kuri menstruāciju laikā tiek izvadīti no dzemdes.
- Olnīcu vēža cistas. Atšķirībā no citām, šos veidojumus veido audzēja šūnas, kas izaug stingrās masās.
Kam var izveidoties olnīcu cistas?
Cistas var rasties jebkurai personai ar olnīcām. Augstākus riskus nosaka sekojoši faktori:
- Vecums. Lielāka iespēja cistu parādīšanās ir pirms menopauzes.
- Grūtniecība. Cistu veidošanās un noturēšanās ir biežāk sastopama grūtniecības laikā.
- Anamnēze. Ja cista jau bijusi iepriekš, tās izveidošanās risks ir lielāks arī nākotnē.
- Esošas veselības problēmas. Cistu risks palielinās pie endometriozes, hormonāliem traucējumiem vai, lietojot ovulāciju stimulējošus medikamentus, piemēram, klomifēnu.
Cik bieži sastopamas olnīcu cistas?
Olnīcu cistas ir ļoti bieži sastopamas, īpaši sievietēm pirms menopauzes. Visizplatītākās ir tieši funkcionālās cistas.
Vai olnīcu cistas ir bīstamas?
Parasti nē. Lielākā daļa šo cistu nav kaitīgas veselībai un laika gaitā pāriet pašas no sevis. Taču dažkārt var rasties sarežģījumi, vai veidojums pārtop ļaundabīgā audzējā, tomēr tas notiek reti. Mazāk nekā 1% no visu olnīcu cistu gadījumu ir ļaundabīgi, un ārsts individuāli seko aizdomīgām cistām, lai mazinātu komplikāciju iespēju.
Kādi ir olnīcu cistu veidošanās cēloņi?
Galvenais olnīcu cistu rašanās iemesls ir ovulācijas process. Var būt arī citi iemesli:
- Patoloģiska šūnu augšana. Pārmērīga vai neparasta šūnu vairošanās var radīt veidojumus, kā piemēram, dermoidās cistas vai cistadenomas.
- Endometrioze. Cistas biežāk veidojas progresējošas endometriozes gadījumā.
- Iegurņa iekaisuma slimība. Smaga infekcija iegurņa rajonā var sasniegt olnīcas, kā rezultātā izveidojas cistas.
Kādas ir olnīcu cistu pazīmes un simptomi?
Nelielas cistas bieži neizraisa simptomus, tāpēc par to klātbūtni var pat nezināt. Lielākas cistas nereti izsauc:
- Sāpes iegurņa apvidū vai blāvas sāpes mugurā.
- Pilnuma vai piepampuma sajūtu vēdera lejasdaļā, kura var būt izteiktāka vienā ķermeņa pusē.
- Diskomfortu vai sāpes dzimumakta laikā.
- Sāpīgas menstruācijas.
Ilgstoši simptomu gadījumā iespējams policistisko olnīcu sindroms, kurš rada neregulāras menstruācijas un citus hormonālus traucējumus, piemēram, lieko ķermeņa masu vai neauglību. Citi šī sindroma simptomi – pastiprināta apmatojuma augšana un grūtības samazināt svaru.
Kā var justies, ja ir olnīcu cista?
Sajūtas cistas gadījumā katram var būt atšķirīgas. Iespējamie varianti:
- Nevērojams diskomforts vai vispār nav sāpju.
- Neliels diskomforts vai pilnuma sajūta.
- Sāpes, kas var būt asas vai blāvas.
- Sāpes vai nepatīkamas sajūtas, kas parādās un izzūd bez konkrēta iemesla.
Vai olnīcu cistu gadījumā iespējams svara pieaugums?
Jā, daļā gadījumu cistas rada vēdera pūšanos, kas izpaužas arī kā svara palielināšanās. Atsevišķas cistas izdala hormonus, kas veicina svara pieaugumu.
Kādas ir iespējamas olnīcu cistu komplikācijas?
- Ļaundabīga cista. Pēc menopauzes tapušām cistām pastāv lielāka iespēja būt ļaundabīgām nekā pirms menopauzes izveidotām.
- Pārrāvusi cista. Funkcionālās cistas dažkārt plīst bez redzamām sekām, tomēr saplīsusi cista var izraisīt asas sāpes un vēdera pietūkumu. Lielākām cistām ir lielāks pārrāvuma risks.
- Olnīcas vērpe. Lielas cistas var mainīt olnīcas stāvokli, kā rezultātā tā var vērpties, traucējot asinsriti un radot audu bojājumus. Pazīmes ir stipras sāpes, slikta dūša, vemšana.
Ja rodas simptomi, kas liecina par cistas pārrāvumu vai olnīcas vērpi, svarīgi steidzami vērsties pie ārsta.
Kā diagnosticē olnīcu cistu?
Sākotnēji ārsts centīsies izslēgt grūtniecību kā simptomu cēloni. Sekojoši olnīcu cistas noteikšanai var tikt veikti šādi izmeklējumi:
- Iegurņa apčamdīšana. Ārsts veic iegurņa izmeklēšanu, lai konstatētu veidojumus vai izmaiņas.
- Ultrasonogrāfija. Šis izmeklējums izmanto skaņas viļņus, lai attēlotu iekšējos dzimumorgānus. Tādējādi var noteikt cistas atrašanās vietu, izmēru un to, vai tās pildītas ar šķidrumu vai blīvākām struktūrām.
- Laparoskopija. Šī procedūra tiek veikta operāciju zālē, kad ārsts caur mazām griezumiem vēderā ievada kameru, lai apskatītu dzimumorgānus un iegurņa dobumu. Ja laparoskopijas laikā tiek atrasta cista, to iespējams uzreiz izņemt.
Kā ārstē olnīcu cistas?
Ārstēšanas taktiku nosaka pacienta vecums, simptomi un iespējamie cistas parādīšanās cēloņi.
Vērošana
Funkcionālās cistas pārsvarā izzūd pašas. Ja ir aizdomas par funkcionālu cistu, ārsts var ieteikt izmeklēšanu laika gaitā. Parasti pēc dažām nedēļām vai mēnešiem tiek veikts atkārtots ultraskaņas izmeklējums, lai pārliecinātos, vai cista ir izzudusi.
Olnīcu cistu terapija ar medikamentiem
Ārsts var nozīmēt hormonu preparātus, piemēram, kontracepcijas tabletes, kas aptur ovulāciju un samazina jaunu cistu veidošanās iespējamību.
Olnīcu cistu ķirurģiska ārstēšana
Ja cista rada simptomus un palielinās izmēros, var būt nepieciešama tās izņemšana. Izvēlētā operācijas metode atkarīga no cistas lieluma un tās izskata ultrasonogrāfijā. Pieejamas šādas iespējas:
- Laparoskopija. Ārsts caur nelielu griezumu vēderā ievada kameru, apskata dzimumorgānus un cistu izņem, ja nepieciešams – to darot caur mazajiem griezumiem (cistektomija).
- Laparotomija. Šī procedūra piemērota lielām cistām vai gadījumos, kad pastāv citi riska faktori.
Ja ārsts aizdomājas par ļaundabīgu procesu, iespējama sadarbība ar onkologu vai ginekoloģijas onkologu, lai izvēlētos atbilstošu terapiju.
Vai iespējams novērst olnīcu cistu rašanos?
Hormonālā kontracepcija, piemēram, tabletes, kavē ovulāciju, un dažādi pētījumi liecina, ka tās var samazināt konkrētu cistu atkārtošanās risku. Lielākoties olnīcu cistas nav bīstamas, tāpēc profilakse nav nepieciešama. Būtiski ir pievērst uzmanību simptomiem, kas liecina par cistas klātbūtni, un informēt ārstu. Regulāras ginekoloģiskas pārbaudes palīdz laikus noteikt cistas, kurām varētu būt vajadzīga ārstēšana.
Ko sagaidīt, ja konstatēta olnīcu cista?
Vairums cistu ir funkcionālas un parasti izgaist dažu mēnešu laikā. Ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus vai novērošanu, lai pārliecinātos, ka cista nepieaug. Jāievēro mediķa norādījumi, īpaši, ja pastāv risks komplikācijām nākotnē. Ārsts var ieteikt individuālu taktiku – tikai novērošanu, zāļu lietošanu vai šo metožu kombināciju. Ja cista izraisa būtiskus riskus, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
