Oxazepāms ir medikaments, ko ārsti izraksta trauksmes traucējumu mazināšanai un akūtiem simptomiem, kas rodas atmetot alkohola lietošanu. Šis preparāts pieder benzodiazepīnu grupai un ietekmē galvas smadzenes, kā arī nervu sistēmu, radot nomierinošu un pretkrampju efektu. Tā darbība balstās uz gamma-aminosviestskābes (GABA) dabiskās aktivitātes pastiprināšanu organismā.
lietošanas veidi
Pirms sākt lietot oxazepāmu, kā arī ikreiz atjaunojot recepti, uzmanīgi iepazīstieties ar lietošanas instrukciju, ko izsniedz farmaceits. Ja rodas neskaidrības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Šīs zāles jālieto iekšķīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Devu nosaka, ņemot vērā veselības stāvokli, vecumu un organisma reakciju uz terapiju. Ilgstoši lietojot šīs zāles, to iedarbība var mazināties. Pamanot, ka līdzeklis kļūst mazāk efektīvs, informējiet savu ārstu. Lai arī oxazepāms palīdz daudziem pacientiem, dažkārt tas izraisa atkarību. Augstāks atkarības risks pastāv cilvēkiem ar iepriekšēju atkarību no vielām vai alkohola. Lai risku samazinātu, lietojiet zāles tieši tā, kā noteicis ārsts. Papildu informāciju sniegs medicīnas speciālists vai farmaceits. Ja veselības stāvoklis nemainās vai pasliktinās, par to paziņojiet ārstam.
blakusparādības
Oxazepāma lietošanas laikā iespējams novērot miegainību, reiboni, redzes miglošanos vai galvassāpes. Ja šie simptomi nepāriet ilgstoši vai kļūst izteiktāki, vēršaties pie ārsta vai farmaceita. Šo zāļu nozīmēšana notiek izvērtējot, vai to ieguvums atsver iespējamos riskus. Lielākā daļa pacientu nopietnas blakusparādības nejūt. Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja parādās tādas nopietnas reakcijas kā izmaiņas psihē vai noskaņojumā, runas traucējumi, koordinācijas zudums, gaitas problēmas, libido izmaiņas, trīce, urinācijas traucējumi, miega traucējumi, ģībonis, neparasts nogurums. Uzmanību jāpievērš arī aknu darbības traucējumu pazīmēm, kā pastāvīga slikta dūša vai vemšana, apetītes zudums, sāpes vēderā, ādas vai acu dzeltēšana, tumšs urīns, un infekcijas simptomiem, piemēram, nepārejošs kakla iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Smagas alerģiskas reakcijas ir retas, taču steidzami jākonsultējas ar ārstu, ja novērojat izsitumus, niezi, pietūkumu sejas, mēles vai rīkles rajonā, izteiktu reiboni vai apgrūtinātu elpošanu. Šajā materiālā nav uzskaitītas absolūti visas iespējamās nevēlamās iedarbības. Ja pamanāt neparastu reakciju, informējiet ārstu vai farmaceitu.
brīdinājumi
Oxazepāms var izraisīt atkarību un ļaunprātīgu izmantošanu, kas savukārt rada pārdozēšanas vai nāves risku. Vienlaicīga lietošana ar alkoholu vai miegu izsaucinošiem medikamentiem, īpaši tiem, kas nomāc elpošanu (tādiem kā kodeīns vai hidrokodons), var izraisīt bīstamas blakusparādības ar letālu iznākumu. Lai samazinātu riskus, ārsts parasti nosaka zemāko efektīvo devu un iesaka lietot šīs zāles pēc iespējas īsāku periodu. Ir svarīgi izprast norādījumus par pareizu lietošanu un zināt, no kuriem citiem medikamentiem nepieciešams izvairīties. Ja parādās ļoti smagas reakcijas – virspusēja vai palēnināta elpošana, neparasts galvas reibonis, ļoti izteikta miegainība vai grūtības pamosties – steidzami nepieciešama medicīniska palīdzība. Strauja medikamenta pārtraukšana var izraisīt nopietnus, dzīvi apdraudošus simptomus, sevišķi pēc ilgstošas vai lielu devu lietošanas. Lai to nepieļautu, ārsts var pakāpeniski samazināt zāļu devu. Ja parādās atcelšanas simptomi kā galvassāpes, miega traucējumi, trauksme, redzes apmāns, apjukums, noskaņojuma svārstības, slikta dūša vai krampji, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Dažos gadījumos atcelšanas pazīmes var saglabāties vairākas nedēļas vai pat mēnešus.
piesardzības pasākumi
Pirms sākt ārstēšanos ar oxazepāmu, informējiet ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir alerģija pret šo vielu vai citiem benzodiazepīniem (kā diazepāms vai temazepāms), vai ja esat jutīgs pret citiem savienojumiem. Dažas palīgvielas var izraisīt alerģiskas reakcijas vai citus sarežģījumus, tāpēc par to informāciju varat iegūt no farmaceita. Pirms preparāta lietošanas izrunājiet ar ārstu savu iepriekšējo veselības stāvokli, tai skaitā aknu, nieru slimības, elpceļu vai plaušu traucējumus, piemēram, hronisku bronhītu vai astmu.
Licencēta farmaceite ar farmācijas doktora grādu (PharmD), iegūtu Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā – vienā no vadošajām farmācijas augstskolām ASV. Vairāk nekā 10 gadu starptautiskās pieredzes laikā Austra ir strādājusi gan akadēmiskajā, gan klīniskajā vidē – no pētījumiem slimnīcās līdz personalizētu zāļu terapijas plānu izstrādei.
Viņa specializējas farmakogenomikā, zāļu mijiedarbības novēršanā un hronisku slimību farmaceitiskajā pārvaldībā. Šobrīd Austra strādā kā konsultējošā farmaceite prestižā klīnikā Bostonā un aktīvi piedalās zinātnisko publikāciju veidošanā, kā arī iesaistās jauno farmācijas speciālistu sagatavošanā.
