Nosaukums “Mažakraujystė” lietuviešu valodā nozīmē “mazasinība”, medicīniski – “anēmija”. Precīzs, pareizs un latviešu valodā lietots nosaukums būtu: **Mazasinība (anēmija)** Vai vienkārši: **Mazasinība** *Piezīme: Ja nepieciešams lietot starptautiski atpazīstamu terminu, var arī izmantot –* **Anēmija**

Mažas hemoglobīna un sarkano asinsķermenīšu daudzums asinīs ir stāvoklis, ko bieži dēvē par anēmiju, un šī problēma ir ļoti izplatīta visā pasaulē. Anēmija rada risku ķermeņa audiem un orgāniem, jo tie saņem mazāk skābekļa, kas izraisa dažādus simptomus – nogurumu, nespēku, atmiņas traucējumus un pavājinātu imūnsistēmu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas informāciju anēmija skar vienu no trim cilvēkiem uz planētas. Visbiežāk sastopama ir dzelzs deficīta anēmija, kas veido līdz 80% visu gadījumu. Šī slimība biežāk sastopama jaunattīstības valstīs, tomēr arī Latvijā dzelzs deficīta anēmija joprojām ir nozīmīga veselības problēma. Visbiežāk riska grupā ir bērni, pusaudži, sievietes reproduktīvā vecumā un vecāka gadagājuma cilvēki. Simptomi bieži sākas nemanāmi, tādēļ būtu svarīgi zināt galvenās pazīmes un pievērst tām uzmanību. Hroniska anēmija var ievērojami pazemināt dzīves kvalitāti, radīt psiholoģiskus traucējumus un fiziskas izmaiņas, tostarp matu izkrišanu un trauslus nagus. Anēmijas profilaksei būtiska ir sabalansēta uztura ievērošana, nodrošinot ar dzelzi bagātus produktus, piemēram, sarkano gaļu, jūras veltes, pākšaugus un zaļlapainos dārzeņus. Regulāri asins izmeklējumi un vizīte pie ārsta pēc pirmo pazīmju parādīšanās ļauj savlaicīgi konstatēt un sekmīgi ārstēt šo slimību. Dzelzs preparāti bieži tiek izmantoti ārstēšanā, tomēr to lietošana var radīt gremošanas trakta blakusparādības. Anēmija pasliktina cilvēka vispārējo pašsajūtu, tāpēc svarīgi ir izprast šīs slimības iemeslus un iespējamos ārstēšanas variantus.

Kas ir anēmija?

Anēmija ir asins slimība, kuras laikā pazeminās eritrocītu vai hemoglobīna līmenis asinīs. Rezultātā tiek traucēta skābekļa piegāde audiem, kas pasliktina to funkcionalitāti un izraisa audu hipoksiju. Anēmijas cēloņi mēdz būt dažādi – tie var būt saistīti ar nepietiekamu uzturu, hroniskām slimībām vai noteiktiem ģenētiskiem faktoriem. Pasaules veselības organizācija anēmiju iedala trīs pakāpēs: viegla, vidēji smaga un smaga. Pēc datiem pasaulē aptuveni 1 987 300 000 cilvēku cieš no anēmijas, savukārt ar dzelzs trūkumu saskaras ap 3 580 000 000 cilvēku. Latvijā anēmija it īpaši bieži novērojama grūtniecēm – 25–30% gadījumu. Precīza diagnostika ir būtiska, lai atrastu slimības cēloni un izvēlētos atbilstošāko ārstēšanu. Anēmijas paveidi tiek noteikti pēc hemoglobīna koncentrācijas vai eritrocītu daudzuma. Visizplatītākā ir dzelzs deficīta anēmija, pēc tam seko hronisku slimību izraisītas formas. Visā pasaulē riska grupā ir pirmsskolas vecuma bērni, sievietes un cilvēki gados. Saslimšanai raksturīgas dažādas pazīmes, tostarp vispārējs vājums, ilgstošs nogurums, elpas trūkums, sirdsdarbības paātrināšanās, matu izkrišana un nagu lūšana. Svarīgi ir laicīgi noteikt diagnozi un sākt ārstēšanu, kas var ilgt vismaz trīs mēnešus, iekļaujot dzelzi, B grupas vitamīnus un folijskābes preparātus.

Anēmijas simptomi un pazīmes

Anēmija ir plaši izplatīta veselības problēma, no kuras cieš miljoni cilvēku visos kontinentos. Pasaules veselības organizācijas dati liecina – katrs trešais slimo ar šo kaiti. Dzelzs deficīta anēmija sastāda līdz 80% anēmijas gadījumu. Simptomi var būt dažādi un attīstās pakāpeniski, tādēļ svarīgi pamanīt gan fiziskās, gan psihiskās pazīmes.

Fiziskie simptomi

Anēmijas rada visvairāk uzmanības tieši izteiktās fiziskās pazīmes, piemēram, nespēku, nogurumu, miegainību, sāpīgu sirdsdarbību, sirdsklauves, elpas trūkumu un muskuļu krampjus. Bieži slimniekiem novēro matu izkrišanu un trauslus nagus, kas ietekmē pašsajūtu un izskatu.

Psihiskie simptomi

Bez fiziskiem simptomiem, anēmija var ietekmēt arī psiholoģisko stāvokli – pazeminās imunitāte, pasliktinās atmiņa, var būt aizkaitināmība, apetītes samazināšanās un apgrūtināta koncentrēšanās. Pirmajās stadijās slimības pazīmes parasti nav izteiktas, un bieži par to uzzina tikai pēc veiktajiem asins izmeklējumiem.

Biežākie anēmijas cēloņi

Anēmija ir daudzpusīgs stāvoklis, ko var izraisīt dažādi iemesli. Daži no tiem saistīti ar nepietiekamu uzturu, bet citi ar hroniskām saslimšanām vai noteiktiem apstākļiem.

Uztura faktori

Bieži dzelzs deficīta anēmiju izraisa nepietiekams dzelzs vai vitamīnu (īpaši folijskābes un B12 vitamīna) daudzums uzturā. Vidēji aptuveni 30% pasaules iedzīvotāju cieš no šāda dzelzs trūkuma. Sievietēm šī slimība sastopama divas reizes biežāk nekā vīriešiem, pateicoties menstruācijām un grūtniecības laikā. Grūtniecības sākumā dzelzs nepieciešamība ir ap 0,8 mg dienā, tā palielinās līdz 7,5 mg dienā vēlākos mēnešos; kopumā viena grūtniecība patērē līdz 500 mg dzelzs, kas paaugstina augļa hipoksijas, spontāna aborta un citu komplikāciju risku. Dzelzs trūkumu sāk fiksēt, ja feritīna līmenis serumā krītas zem 30 μg/l, stipra deficīta gadījumā – zem 15 μg/l. Turklāt aptuveni 3–5% dzelzs deficīta anēmijas pacientu tiek konstatēta arī celiakija.

Citi iemesli

Vēl daļa anēmijas gadījumu rodas hronisku slimību, iekaisumu, infekciju, noteiktu medikamentu vai traumatiska asins zuduma dēļ, kā arī asinsrades audzēju rezultātā. Ja pacientam reģistrēta ļoti zema hemoglobīna koncentrācija, nepieciešama steidzama izmeklēšana, lai izslēgtu gremošanas trakta traucējumus, it sevišķi vīriešiem, ja hemoglobīns ir zem 110 g/l, un sievietēm pēc menopauzes, ja hemoglobīna līmenis neliels – zem 100 g/l. Līdz ar to, izvērtējot katru gadījumu individuāli, iespējams noteikt, vai anēmija radusies uztura trūkuma dēļ vai izraisa citi apstākļi.

Anēmijas diagnostika

Anēmijas atpazīšanai īpaši svarīgi ir veikt detalizētus asins izmeklējumus, lai precīzi noteiktu gan pašu stāvokli, gan tā izcelsmes cēloni. Jāpievērš uzmanība dzelzs daudzumam asinīs un dzelzs krājumu stāvoklim organismā.

Asins analīzes

Parasti vispirms tiek veikts vispārējs asins tests, kas sniedz plašu informāciju par hemoglobīna līmeni, kas anēmijas gadījumā parasti ir pazemināts. Papildus nozīmīgs rādītājs ir feritīns – proteīns, kas nodrošina dzelzs uzkrāšanu organismā, tāpēc tā līmenis tieši norāda uz dzelzs rezervju stāvokli. Analīzes, kas nosaka dzelzs daudzumu asinīs, palīdz pielāgot ārstēšanas stratēģiju.

Papildu izmeklējumi

Ja vispārējās un feritīna analīzes norāda uz anēmijas risku, nereti tiek nozīmēti papildus laboratorijas testi – transferīna, B12 vitamīna un folijskābes līmeņa noteikšana. B12 vitamīna deficīts ne tikai izraisa anēmiju, bet arī nopietnus nervu sistēmas un psihiskus traucējumus, tādēļ šis vitamīns ir uzmanīgi jākontrolē. Papildu analīzes palīdz precizēt anēmijas tipu un izvēlēties vispiemērotāko ārstēšanu. Dati liecina, ka 30–60% cilvēku vecumā virs 65 gadiem attīstās dzelzs deficīta anēmija, kas ilgi var nebūt ar acīmredzamiem simptomiem.

Anēmijas ārstēšanas metodes

Ārstēšanas veidi lielā mērā ir atkarīgi no konkrētā anēmijas veida. Dzelzs deficīta anēmija visbiežāk tiek ārstēta ar dzelzs preparātiem.

Dzelzs preparāti

Dzelzs preparāti ir galvenais līdzeklis ārstēšanā, ja konstatēts dzelzs deficīts. Divas trešdaļas organisma dzelzs atrodas hemoglobīnā, tāpēc ir svarīgi dzelzs saturošus preparātus lietot regulāri. Parasti Eiropā vidēja dienas deva ir 100–200 mg dzelzs vēlams lietot vismaz trīs mēnešus, īpaši grūtniecības laikā. Šie preparāti palīdz atjaunot organisma dzelzs krājumus un uzlabot hemoglobīna līmeni.

Vitamīnu terapija

Lai kompensētu vitamīnu trūkumu (īpaši B12 un folijskābes), bieži tiek pielietota vitamīnu terapija. Efektīva B12 aizvietošana ir svarīga cilvēkiem ar perniciozu anēmiju vai uztura nepietiekamību. Folijskābe nepieciešama jaunu šūnu veidošanai un uzturēšanai, šī vitamīna deficīts var būt par iemeslu anēmijas simptomiem. Dzelzs uzņemšanu uzlabo produkti ar augstu C vitamīna saturu, piemēram, citrusaugļi un zaļās paprikas.

Pilnvērtīgs uzturs kā profilaktisks risinājums

Sabalansēts uzturs ir būtiska anēmijas novēršanas sastāvdaļa. Diēta, kas nodrošina pietiekami daudz olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu un minerālvielu, stiprina veselību un labsajūtu. Ir svarīgi ikdienas uzturā iekļaut dzelzi saturošus produktus – liesu gaļu, olas, ķirbju sēklas, bietes un citus. Lai uzlabotu dzelzs uzsūkšanos, būtu jāizvairās no produktiem, kas to var kavēt. Dzelzi saturošus ēdienus vēlams kombinēt ar pārtiku, kur daudz C vitamīna, piemēram, citroniem vai apelsīniem, kas sekmē dzelzs piedziņu organismā. Pilnvērtīgs uzturs pasargā ne tikai no anēmijas, bet arī uzlabo kopējo veselības stāvokli. Uztura speciālisti iesaka ik dienu uzņemt vismaz 40 dažādas barības vielas, izmantojot augļus, dārzeņus, riekstus, pupiņas, gaļu un zivis. Līdzsvarots uzturs ar optimālu olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu daudzumu uztur enerģijas līmeni un uzlabo uzturvielu izmantošanu organismā. Sabalansēts uzturs arī palīdz mazināt anēmijas un citu hronisku slimību risku. Dati rāda, ka Latvijā ap 80–90% anēmijas slimnieku trūkst dzelzs, kas vēlreiz akcentē uztura lomu šo problēmu novēršanā.

Riska grupas

Anēmija, īpaši dzelzs deficīta forma, skar līdz pat 25% iedzīvotāju pasaulē. Latvijā no šīs slimības cieš ap 25–40% zīdaiņu, 25% pusaudžu, kā arī 19,9% sieviešu. Dažām populācijas grupām ir paaugstināts risks saslimt, tāpēc šiem cilvēkiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Grūtnieces

Sievietes grūtniecības laikā ir īpaši jūtīga grupa saistībā ar paaugstinātu dzelzs nepieciešamību. Pasaulē ap 40% grūtnieču saskaras ar anēmiju. Nepietiekams dzelzs daudzums var radīt nopietnas veselības sekas gan mātei, gan bērnam, tostarp priekšlaicīgu dzemdību vai mazu dzimšanas svaru. Tāpēc svarīgi grūtniecēm savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo dzelzs daudzumu ar pārtiku vai papildus preparātiem.

Bērni un pusaudži

Bērni un pusaudži arī ir palielināta riska grupā. Latvijā anēmiju konstatē apmēram 25% pusaudžu, un bērniem tā attīstās īpaši bieži straujās augšanas un lielā dzelzs patēriņa dēļ. Pusaudžu meitenes, sākoties menstruācijām, biežāk saņem pārāk maz dzelzs, kas saistīts ar asins zudumu. Laicīgi veicot asins analīzes un ievērojot pārdomātu uzturu, iespējams novērst anēmijas sekas. Šo grupu veselības stāvoklis prasa īpašu uzmanību. Regulāra veselības kontrole un mērķtiecīga ārstēšana vai profilakse var būtiski samazināt saslimstību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Anēmijas ietekme uz dzīves kvalitāti

Anēmija var nopietni pasliktināt dzīves kvalitāti vairākos aspektos. Bieži novērota imunitātes samazināšanās, kā dēļ cilvēki biežāk slimo un lēnāk izveseļojas, kas ietekmē produktivitāti un vispārējo veselības stāvokli. Turklāt anēmijai bieži pievienojas emocionāla un psihiska spriedze – nogurums un zems enerģijas līmenis veicina trauksmi, nomāktību un vispārēju iztukšotību. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar dzelzs trūkuma anēmiju ir izplatīti emocionāli traucējumi un samazināta motivācija. Fiziskajā aspektā anēmija izpaužas kā sausa āda, lūztoši nagi, bāla āda un mati, kas zaudē spīdumu, radot estētisku un pašapziņas diskomfortu. Vidēji Eiropā starp bērniem līdz 4 gadu vecumam anēmijas izplatība ir 12–14%, kamēr jaunattīstības reģionos tā pārsniedz 50%. Eiropā dzelzs deficīta anēmija skar ap 27 miljoniem cilvēku, apliecinot šīs slimības izplatību un nepieciešamību pēc profilakses. Grūtniecēm dzelzs trūkums rada vēl lielākus riskus bērnam – gandrīz visos gadījumos novērojama pazemināta dzelzs koncentrācija, kas var izraisīt mazu dzimšanas svaru un zemas dzelzs rezerves jaundzimušajam. Savlaicīga diagnostika un pareiza terapija var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un izvairīties no nopietnām komplikācijām.

Profilakses pasākumi

Anēmijas profilakse prasa komplekso pieeju, kas apvieno veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu. Viens no būtiskākajiem soļiem ir dzelzs papildināšana. Pieaugušajiem ikdienā ieteicams lietot 100–200 mg dzelzs dienā, sadalot to atsevišķās devās. Bērniem un pusaudžiem, sākot jau no viena mēneša vecuma, devu nosaka pēc ķermeņa svara – 5–10 mg uz katru kilogramu. No ceturtā grūtniecības mēneša grūtniecēm ieteicams uzņemt 50 mg dzelzs dienā. Uzturā ir vēlams izvairīties no noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, piena, kafijas un tējas, jo tie var traucēt dzelzs uzsūkšanos gremošanas traktā. Laktotransferīns, dzelzi saistošs proteīns, palīdz līdzsvarot dzelzs līmeni organismā un var būt noderīgs gan grūtniecēm, gan pieaugušajiem ar anēmijas risku. Regulāras asins analīzes ir nozīmīga profilakses sastāvdaļa – vispārējo asins ainu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi divos gados, bet tad, ja ir aizdomas par anēmiju – nekavējoties. Iespējamās blakusparādības, lietojot dzelzs preparātus, var būt slikta dūša, dedzināšanas sajūta vēderā, aizcietējums, caureja, tumša vēdera izeja, izsitumi vai nieze. Dažkārt iespējamas arī alerģiskas reakcijas, lai gan tās ir retas.