Stenokardija ir viena no iespējām, kā izpaužas sāpes krūtīs, kas rodas, ja sirds muskulim nepietiek asiņu piegādes. Šis simptoms bieži signalizē par sirds asinsvadu slimību. Stenokardiju mēdz dēvēt arī par krūšu plēsumu. Bieži apraksta to kā spiedošu, smagnēju vai žņaudzošu sajūtu krūšu rajonā; dažiem tas var likties kā smags priekšmets uz krūtīm. Šīs sāpes var būt pēkšņas un iepriekš nepieredzētas, kas prasa ārsta konsultāciju, vai arī tās var atkārtoties un pāriet pēc ārstēšanas. Stenokardija ir samērā bieža parādība, tomēr ne visi cilvēki spēj to atpazīt un atšķirt no cita veida krūšu sāpēm, piemēram, grēmas. Ja rodas neizskaidrojamas sāpes krūtīs, jāvēršas pie ārsta bez kavēšanās.
Krūšu plēsuma veidi
Pastāv vairāki stenokardijas veidi. Katrs no tiem atšķiras atkarībā no iemesla, kā arī no tā, vai sāpes atvieglo atpūta vai medikamenti.
- Stabila stenokardija. Visizplatītākais veids, kas bieži parādās pie fiziskas slodzes. Simptomi parasti pāriet, kad atpūšas vai lieto noteiktus medikamentus. Spiedošas sāpes, kas sākas, piemēram, kāpjot augšup vai aukstā laikā, var norādīt uz šo stāvokli.
- Nestabila stenokardija. Tā ir nopietna medicīniskā situācija, kas var rasties miera stāvoklī vai arī pie mazāka slodzes. Simptomi kļūst spēcīgāki un ilgst ilgāk nekā stabilai formai – nereti vairāk nekā 20 minūtes. Atpūta vai medikamentu lietošana šajā gadījumā neatvieglo sāpes. Ja asinsrite netiek atjaunota, sirds muskulis nesaņem nepieciešamo skābekli, kas var novest pie infarkta. Šis veids ir bīstams un prasa tūlītēju medicīnisku iejaukšanos.
- Variantā tipa stenokardija, ko mēdz dēvēt arī par Prinzmetala stenokardiju. Šī forma nav tieši saistīta ar asinsvadu aizsprostojumu, bet rodas asinsvadu spazmas dēļ. Spazmas uz brīdi ierobežo asins plūsmu. Galvenais simptoms ir spēcīgas, cikliski atkārtotas sāpes krūtīs, kas visbiežāk notiek miera stāvoklī vai naktī. Sāpju sajūtas iespējams mazināt ar noteiktiem medikamentiem.
- Refraktāra stenokardija. Šajā gadījumā krūšu sāpju epizodes atkārtojas bieži, neskatoties uz ārstēšanu vai dzīvesveida korekcijām.
Krūšu plēsuma simptomi
Stenokardijas galvenā pazīme ir sāpes un diskomforts krūšu rajonā. Sāpes var izpausties dažādi:
- Deguļojoša sajūta.
- Pilnuma sajūta.
- Spiediens.
- Žņaugšana.
Sāpes var izplatīties arī rokās, kaklā, žoklī, plecā vai mugurā. Papildu iespējamie simptomi ir:
- Reibonis.
- Nogurums.
- Nelabums.
- Elpas trūkums.
- Pastiprināta svīšana.
Stenokardijas smaguma pakāpe, ilgums un forma var būt atšķirīgi. Ja rodas jauni vai citādāki simptomi, tie var liecināt par nestabilu plēsumu vai sirds infarktu. Jebkuri neparasti vai pastiprināti simptomi prasa tūlītēju ārsta vērtējumu. Veselības aprūpes speciālistu komanda palīdzēs noteikt, vai Jums ir stabila vai nestabila stenokardija.
Krūšu plēsums sievietēm
Sievietēm simptomi nereti atšķiras no tipiskajām stenokardijas izpausmēm. Atšķirīgās pazīmes var aizkavēt ārsta apmeklējumu. Parasti krūšu sāpes nav vienīgais vai izteiktākais simptoms. Iespējamās pazīmes sievietēm:
- Diskomforts kakla, žokļa, zobu vai muguras rajonā.
- Nelabums.
- Elpas trūkums.
- Asas sāpes, nevis spiedoša sajūta krūtīs.
- Sāpes vēderā.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija par krūšu plēsumu?
Sāpes krūtīs, kas saglabājas ilgāk par dažām minūtēm un nepāriet atpūšoties vai medikamentu lietošanas laikā, var signalizēt par infarktu. Tādā gadījumā nekavējoties zvaniet uz 112 vai meklējiet steidzamu palīdzību. Paši brauciet tikai tad, ja nav cita veida nokļūt slimnīcā. Ja sajūtat jauna veida krūšu sāpes, vērsieties pie ārsta, lai noteiktu cēloni un saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Stacionāras stenokardijas gadījumā, ja simptomi kļūst izteiktāki vai mainās, nekavējoties apmeklējiet ārstu.
Stenokardijas cēloņi
Stenokardija rodas, kad samazināta asinis piegāde sirds muskulim izraisa diskomfortu. Asinis nodrošina skābekli, kas nepieciešams sirds darbībai. Ja sirds muskulim pietrūkst skābekļa, rodas stāvoklis, kas saukts par išēmiju. Visbiežākais samazinātas asinsapgādes iemesls ir sirds asinsvadu jeb koronārā slimība. Sirds asinsvadu sienas var kļūt šaurākas holesterīna un tauku apvalku – aplikumu – uzkrāšanās dēļ. Šo procesu sauc par aterosklerozi. Aplikuma plaisāšana vai tromba veidošanās var strauji bloķēt vai samazināt asins plūsmu sašaurinātā artērijā. Tas spēj pēkšņi un ievērojami samazināt asins daudzumu, kas nokļūst sirds muskulī. Zema skābekļa patēriņa brīžos, piemēram, atpūšoties, sirds muskulis var funkcionēt bez simptomiem. Pieaugot slodzei – piemēram, fiziskas aktivitātes laikā – var parādīties stenokardijas simptomi.
Riska faktori krūšu plēsuma attīstībai
Dažādi faktori palielina iespēju saslimt ar stenokardiju:
- Pieaugošs vecums. Biežāk sastopama cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
- Sirds slimību gadījumi ģimenē. Informējiet ārstu, ja jūsu vecākiem vai brāļiem, māsām ir sirds slimības vai iepriekš bijis infarkts.
- Smēķēšana. Smēķēšana, košļājamais tabaka un ilgstoša pasīva dūmu iedarbība bojā artēriju sienas un veicina aplikumu uzkrāšanos, kas ierobežo asins plūsmu.
- Cukura diabēts. Diabēts palielina koronāro artēriju slimības attīstības risku, kas var izraisīt stenokardiju.
- Paaugstināts asinsspiediens. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens bojā artēriju sieniņas, paātrinot to sacietēšanu.
- Paaugstināts holesterīna vai triglicerīdu līmenis. Liels zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) līmenis asinīs sašaurina asinsvadus. Augsts ZBL līmenis palielina stenokardijas un infarkta risku. Palielināts triglicerīdu daudzums arī nav labvēlīgs veselībai.
- Citas veselības problēmas. Hroniska nieru slimība, perifēro artēriju slimības, metabolais sindroms vai insulta anamnēze paaugstina stenokardijas risku.
- Nepietiekama fiziskā aktivitāte. Mazkustīgs dzīvesveids veicina holesterīna, asinsspiediena, 2. tipa diabēta un aptaukošanās rašanos. Konsultējieties ar ārstu par piemērotāko fizisko slodzi.
- Aptaukošanās. Liels ķermeņa svars rada papildu slodzi sirdij un palielina stenokardiju izraisošo slimību risku.
- Psiholoģisks stress. Pārmērīgs stress un dusmas var palielināt asinsspiedienu. Hormonālas izmaiņas stresa ietekmē sašaurina artērijas un var pasliktināt stenokardiju.
- Medikamenti. Daži līdzekļi, piemēram, migrēnas medikamenti, izraisa asinsvadu sašaurināšanos un var veicināt Prinzmetala stenokardijas attīstību.
- Narkotisko vielu lietošana. Stimulanti, piemēram, kokaīns, izraisa asinsvadu spazmas un stenokardiju.
- Auksti laika apstākļi. Zema temperatūra var izraisīt Prinzmetala stenokardiju.
Iespējamās komplikācijas
Stenokardijas izraisītas sāpes krūtīs var būtiski apgrūtināt noteiktas darbības, piemēram, pastaigas. Tomēr nopietnākais riska faktors ir infarkts. Sirds infarkta brīdinājuma pazīmes:
- Spiediens, pilnuma vai žņaudzošas sāpes krūšu centrā, kas nepāriet dažu minūšu laikā.
- Sāpes, kas var izstarot ārpus krūšu rajona uz plecu, roku, muguru, žokli vai zobiem.
- Aģībums.
- Baiļu sajūta.
- Biežāki un pastiprināti sāpju uzliesmojumi krūtīs.
- Nelabums un vemšana.
- Nemainīgs diskomforts vēdera augšdaļā.
- Elpas trūkums.
- Svīšana.
Ja novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet steidzamu medicīnisko palīdzību.
Profilakse
Lai samazinātu stenokardijas risku, ieteicams ievērot tās pašas dzīvesveida korekcijas, kas palīdz slimību ārstēt:
- Atturēties vai būtiski ierobežot alkohola lietošanu.
- Nesmēķēt.
- Izvēlēties pilnvērtīgu uzturu.
- Būt fiziski aktīvam regulāri.
- Uzturēt veselīgu ķermeņa svaru.
- Kontrolēt citas sirds slimību saistītās veselības problēmas.
- Samazināt stresu.
- Nodrošināt 7–9 stundu miegu diennaktī.
- Saņemt nepieciešamās vakcīnas, lai izvairītos no sirds komplikācijām.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
