Aknas ir galvenais orgāns, kas novietotas zem labā ribu loka vēdera labajā pusē. Tā masa var sasniegt līdz 1,8 kilogramiem. Aknas ir nepieciešamas pārtikas sagremošanai, atkritumvielu izvadīšanai no organisma un vielu, kas nodrošina asiņu recēšanu, izstrādei. Tāpat aknām ir arī citas būtiskas funkcijas. Daļu aknu slimību izraisa iedzimti faktori. Tomēr jebkuri faktori, kas bojā aknas, – piemēram, vīrusi, alkohola lietošana vai aptaukošanās – var veicināt aknu problēmu attīstību. Laika gaitā apstākļi, kas kaitē aknām, var rosināt rētaudu veidošanos, ko dēvē par cirozi. Šī slimība var novest pie aknu mazspējas, kas apdraud dzīvību. Tomēr, savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, aknām ir iespēja atjaunoties.
Aknu slimību simptomi
Aknu darbības traucējumi ne vienmēr rada acīmredzamus vai jūtamus simptomus. Ja simptomu tomēr ir, tie var būt šādi:
- Dzeltenīga āda un acu baltumi, kas zināmi kā dzelte. Dzeltenumu ādā grūtāk pamanīt cilvēkiem ar tumšu ādas toni.
- Sāpes vēdera apvidū un vēdera uzpūšanās.
- Kāju un potīšu pietūkums.
- Samtaina nieze uz ādas.
- Tumšs urīna tonis.
- Gaišas krāsas izkārnījumi.
- Pastāvīga noguruma sajūta.
- Slikta dūša vai vemšana.
- Samazina apetīte.
- Viegli rodas zilumi.
Kad jāvēršas pie ārsta par aknu problēmām?
Nepieciešams konsultēties ar medicīnas speciālistu, ja novērojami jebkādi ilgstoši simptomi, kas rada satraukumu. Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja vēdera sāpes kļūst tik stipras, ka nav iespējams atrasties miera stāvoklī.
Aknu infekcijas
Aknas var skart parazīti un vīrusi, kas izraisa iekaisumu un pietūkumu. Šāds iekaisums apgrūtina aknu darbību. Vīrusi, kuri bojā aknas, var tikt pārnesti caur asinīm, spermu, piesārņotu pārtiku vai ūdeni, kā arī cieša saskarsmē ar inficētu personu. Biežākie aknu infekciju izraisītāji ir hepatīta vīrusi, tostarp:
- Hepatīts A
- Hepatīts B
- Hepatīts C
Imūnsistēmas traucējumi
Dažas slimības izraisa paša organisma imūnsistēmas uzbrukumu noteiktām ķermeņa daļām, un šādas slimības dēvē par autoimūnām. Pie aknu autoimūnajām slimībām pieder:
- Autoimūnais hepatīts
- Pirmreizējais žultsvadu holangīts
- Pirmreizējais sklerozējošais holangīts
Ģenētiski ietekmētas aknu slimības
Pārveidots gēns, kas mantots no viena vai abiem vecākiem, var izraisīt dažādu vielu uzkrāšanos aknu audos, radot bojājumus. Pie ģenētisko faktoru izraisītām aknu slimībām pieder:
- Hemohromatoze
- Vilsona slimība
- Alfa-1 antitripsīna deficīts
Aknu audzēji un citas veidojumi
Piemēri:
- Aknu vēzis
- Žultsvadu vēzis
- Aknu adenoma
Citas aknu slimību izraisītājfaktori
Papildus ir vairākas citas biežas aknu bojājumu cēloņi, piemēram:
- Alkohola lietošana ilgā laika posmā
- Tauku uzkrāšanās aknās, ko dēvē par nealkoholisko taukaino aknu slimību vai metabolisku steatozi
- Noteiktu recepšu vai bezrecepšu zāļu lietošana
- Dažādi augu izcelsmes maisījumi
- Bieža saskarsme ar toksiskiem ķīmiskiem savienojumiem
Faktori, kas veicina aknu slimību risku
Aknu slimību iespējamību palielina šādi apstākļi:
- Pastāvīga vai lielā apjomā alkoholisko dzērienu lietošana
- Aptaukošanās
- Otrā tipa cukura diabēts
- Tetovējumu vai pīrsingu esamība
- Kopīgu adatu izmantošana vielu injicēšanai
- Asins pārliešana līdz 1992. gadam
- Saskarsme ar svešām asinīm vai ķermeņa šķidrumiem
- Nepietiekama aizsardzība dzimumakta laikā
- Saskare ar toksiskām ķīmiskām vielām
- Ģimenes anamnēzē aknu slimības
Aknu slimību radītās sarežģījumi
Aknu slimību sarežģījumi ir atkarīgi no izraisītājfaktora. Ja slimība netiek ārstēta, tā var attīstīties līdz aknu mazspējai, kas apdraud dzīvību.
Aknu veselības saglabāšana
Lai mazinātu aknu slimību risku, ieteicams:
- Ja lietojat alkoholu, to darīt ar mēru. Veselai pieaugušai sievietei tas ir līdz vienam dzērienam dienā, vīrietim — līdz diviem dzērieniem dienā.
- Izvairīties no riska uzvedības. Lietojot narkotikas vai taisot tetovējumus, izvēlēties drošas un tīras vietas, dzimumakta laikā izmantot prezervatīvu, nelietot kopīgas adatas.
- Vakcinēties, ja pastāv lielāka iespēja saslimt ar hepatītu. Konsultējieties ar ārstu par vakcīnām pret hepatītu A un B. Vakcinācija ir ieteicama arī tad, ja jau esat inficēts ar kādu no hepatīta vīrusiem.
- Ar piesardzību lietot zāles. Neizmantot zāles bez nepieciešamības vai vairāk nekā noteikts. Nelietot vienlaikus zāles un alkoholu. Par augu piedevu lietošanu vienlaikus ar citiem preparātiem ieteicams apspriesties ar veselības aprūpes sniedzēju.
- Izvairīties no svešu asiņu un ķermeņa šķidrumu kontakta. Hepatīta vīrusi var tikt pārnesti ar adatu dūrieniem vai nepietiekamu dezinfekciju.
- Uzturēt pārtiku drošībā, rūpīgi mazgājot rokas pirms ēdiena pagatavošanas vai lietošanas. Apmeklējot attīstības valstis, ieteicams dzert tikai pildītu ūdeni, mazgāt rokas un tīrīt zobus ar drošu ūdeni.
- Lietot aerosola izsmidzinātājus ventilējamā telpā, valkāt sejas masku, strādājot ar kukaiņu, sēņu iznīcināšanas līdzekļiem, krāsām un citiem toksiskiem līdzekļiem, un ievērot norādījumus uz iepakojuma.
- Aizsargāt ādu ar cimdiem, apģērbu ar garām piedurknēm, galvassegu un sejas masku, darbojoties ar toksiskiem ķīmiskiem savienojumiem.
- Rūpēties par veselīgu ķermeņa svaru, jo liekā masa veicina nealkoholiskās taukainās aknu slimības jeb metaboliski saistītās steatozes attīstību.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
