Dorsopātija ir dažādu mugurkaula saslimšanu kopums, kas izpaužas ar muguras sāpēm un bieži vien ierobežo kustības. Bez atbilstošas ārstēšanas šie traucējumi var pāriet hroniskā formā vai izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Kas ir dorsopātija
Dorsopātija (no latīņu “dorsum” – mugura, un grieķu “pathos” – saslimšana) apzīmē plašu slimību grupu, kas ir saistītas ar mugurkaula bojājumiem. Dorsopātijai raksturīga dorsalgija jeb muguras sāpes, kas mēdz izstarot uz citām ķermeņa daļām, gan uz rokām, gan kājām. Atsevišķos gadījumos sāpes var pavadīt arī kustību stīvums. Šāda veida traucējumi var parādīties jebkurā vecumā un ievērojami samazināt dzīves kvalitāti. Tas ietekmē cilvēka darba spējas, vispārējo pašsajūtu, fiziskās aktivitātes un psiholoģisko stāvokli. Lai labāk saprastu, kā veidojas dorsopātija un kādas sekas tā rada, nepieciešams iepazīties ar mugurkaula uzbūvi un funkcijām.
Mugurkauls un muguras smadzenes
Mugurkauls ir galvenais cilvēka skeleta balsts, kas sastāv no atsevišķiem skriemeļiem. To kustīgumu nodrošina īpaši skrimšļaini starpskriemeļu diski, kas atrodas starp skriemeļiem. Šie diski noņem vertikālo slodzi, kas rodas staigājot, skrienot vai lecot, kā arī palīdz mugurkaulam saglabāt elastību. Dabiski mugurkaula izliekumi ļauj cilvēkam saglabāt līdzsvaru un papildu amortizē vertikālās slodzes. Atkarībā no skriemeļu izvietojuma un lieluma, mugurkaulu iedala piecās daļās. Kakla daļa ir augstākā un sastāv no septiņiem nelieliem skriemeļiem, kuriem raksturīga neliela slodze. Krūšu daļā ir divpadsmit lielāki skriemeļi, kur desmit no tiem stiprinās ribas. Vidū ribas saplūst ar krūškaulu, veidojot ribu karkasu, kas pasargā krūškurvja orgānus, tostarp plaušas un sirdi. Jostas daļu veido pieci masīvākie skriemeļi, kas notur lielāko ķermeņa augšdaļas svaru. Zem jostas daļas ir krustu un astes kaula posmi. Krustu daļu veido pieci skriemeļi, kas pusaudža vecumā saplūst vienā kaulā. Astes kauls ir fiksēta mugurkaula daļa, kura sastāv no trīs līdz pieciem skriemeļiem un ir cilvēka evolūcijas gaitā pārvērtusies no astes par rudimentāru atliekvielu. Mugurkauls ir ne tikai balsta aparāts, bet arī muguras smadzeņu kanāls un galvenais aizsargmehānisms. Muguras smadzenes kopā ar galvas smadzenēm veido centrālās nervu sistēmas pamatelementu, kas sastāv no nervu audiem. Muguras smadzenes izvietotas mugurkaula kanālā, aptverot kakla, krūšu un jostas daļas skriemeļus. Zem jostas daļas muguras smadzenes sazarojas daudzās nervu šķiedrās, ko dēvē par “zirga asti”. No muguras smadzenēm iznāk īsi muguras nervu zari, ko sauc par nervu saknēm. No saknēm atiet muguras nervi, kas savieno visu ķermeni, veidojot plašu nervu tīklojumu. Šī sistēma nodrošina impulsu pārvadi no galvas smadzenēm uz ķermeņa daļām un atpakaļ. Impulsi nodrošina ne tikai kustību, bet arī ļauj sajust sāpes ekstremitātēs un iekšējos orgānos. Tas attiecas arī uz sajūtām, kas ietilpst taustes jēdzienā: pieskārienu uztvere, temperatūrā un citi kairinājumi. Refleksu funkcijas kontrolē dažādas organisma reakcijas uz ārējiem faktoriem, piemēram, klepu, kad rīklē nonāk svešķermenis, vai ekstremitātes atvilkšanu, ja rodas pēkšņas asas sāpes. Funkciju sadalījums ir strikti noteikts: kakla daļa kontrolē rokas, krūšu daļa – krūškurvja un vēdera zonu, bet jostas posms – iegurni un kājas.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
