Gilus sakodiens ir viens no sakodiena traucējumu veidiem, kas saistīts ar to, kā augšējie un apakšējie priekšzobi ir izvietoti attiecībā viens pret otru. Ja aizverot žokli augšējie priekšzobi pārlieku klāj apakšējos priekšzobus, to uzskata par zobu rindas izlīdzināšanas traucējumu. Parasti, ja apakšējie priekšzobi ir redzami pāris milimetrus vai vairāk, tas tiek uzskatīts par normālu, bet, ja augšējie priekšzobi nosedz apakšējos vairāk nekā 4 mm, šo stāvokli dēvē par dziļo sakodienu. Dziļo sakodienu ieteicams ārstēt, jo tas var radīt nopietnākas mutes veselības problēmas, piemēram, čūlas uz aukslējām un zobu nodilumu. Dziļā sakodiena korekcijai ir pieejamas dažādas ārstēšanas metodes.
Dziļais sakodiens: cēloņi un ārstēšana
Kādi ir dziļā sakodiena iemesli?
Dziļais sakodiens var attīstīties dažādu iemeslu dēļ, tostarp šādu faktoru vai to kombinācijas rezultātā:
- Iedzimtība
- Trūkstoši zobi
- Žokļa traumas
- Neliels žoklis
- Stiprs sakodiens, kas izveidojies zobu griešanas vai žokļa sasprindzinājuma dēļ
- Nepietiekama vieta mutes dobumā pastāvīgajiem zobiem
Dziļais sakodiens var skart jebkura vecuma cilvēkus – gan bērnus, gan pieaugušos. Ar dziļo sakodienu sastopas aptuveni 15–20% iedzīvotāju. Saskaņā ar ortodontu asociācijas datiem, katrs ceturtais ortodontiskās ārstēšanas meklētājs ir pieaugušais.
Kā tiek ārstēts dziļais sakodiens?
Dziļo sakodienu iespējams ārstēt vairākos veidos. Parasti jāapmeklē zobārsts vai ortodonts, lai noskaidrotu un izvērtētu piemērotākās ārstēšanas iespējas. Katra situācija ir individuāla un prasa atbilstošu novērtējumu. Dažkārt ārstēšanas laikā jārisina arī citas ar dziļo sakodienu saistītas problēmas. Arī pacienta vecums var ietekmēt ārstēšanas plānu.
Zobu ekstrakcija
Ārsts, iespējams, ieteiks izņemt noteiktus zobus, lai uzlabotu sakodiena izlīdzināšanu. Tas var nozīmēt molāru izraušanu. Bērniem, kuri saņem ārstēšanu dziļā sakodiena korekcijai, dažkārt tiek izņemti piena vai patstāvīgie zobi, lai atvieglotu izlīdzināšanu.
Ortodontiskās ierīces
Dziļa sakodiena korekcijai ir pieejamas dažādas ortodontiskās ierīces.
- Breketes – piestiprinātas pie zobiem, tās savieno lokas, kuras ārsts periodiski pievelk.
- Noņemamas kapes – ierīces no stieplēm un plastmasas, kuras iespējams izņemt, tomēr parasti jālieto lielāko dienas daļu.
- Transparantie kapes – caurspīdīgi uzliktņi, kas ar laiku palīdz izlīdzināt zobus, kalpojot kā alternatīva breketēm.
Daļa ierīču ir standarta veida, citas izgatavo individuāli konkrētam pacientam. Pētījumi liecina, ka iepriekš sagatavotās ierīces var samazināt sakodiena dziļumu, taču tās ir mazāk efektīvas nekā individuāli izgatavotās un tādēļ tiek lietotas retāk. Ortodontisko ierīču nēsāšanas laiks var ietvert vairākus mēnešus vai pat gadus, lai korektu dziļo sakodienu un citas zobu rindas problēmas.
Zobu korekcija
Ārsts dažkārt var ieteikt atjaunot aizmugurējos zobus, lai uzlabotu sakodienu. Tas var ietvert zobu implantus vai nolietotu zobu atjaunošanu ar plombēm dažādu izkārtojuma uzlabošanai.
Ķirurģiska iejaukšanās
Ja sakodiens ir mainījies žokļa anatomijas dēļ, ārsts var piedāvāt žokļa operāciju. Ķirurģiska ārstēšana ir piemērotāka pusaudžiem un pieaugušajiem pēc augšanas perioda beigām. Pirms un pēc ķirurģiskas procedūras var rasties nepieciešamība lietot breketes vai citas ortodontiskas ierīces. Operācija parasti nozīmē stacionēšanos, vispārējo anestēziju un vairākas nedēļas rehabilitācijai.
Dziļais sakodiens: iespējamās komplikācijas
Ārstējot dziļo sakodienu, var samazināt risku rasties komplikācijām, kas saistītas ar šo zobu un žokļa anomāliju. Daudzi vēlās koriģēt sakodienu estētisku apsvērumu dēļ, taču ir svarīgi ņemt vērā arī citus ārstēšanas ieguvumus.
Komplikācijas, kas var rasties, ja dziļais sakodiens netiek ārstēts:
- Nodilusi apakšējie zobi, kas apdraud to struktūru un var prasīt zobārsta iejaukšanos
- Čūlas un brūces uz aukslējām
- Saspiesti vai greizi zobi, kuri nav labojami, ja dziļais sakodiens nav koriģēts
- Temporomandibulārā locītavas disfunkcija
- Grūtības košļāšanas vai šķidruma uzņemšanas laikā
- Smaganu saslimšanas
Dziļā sakodiena ārstēšana palīdz izvairīties no šīm komplikācijām un dod iespēju risināt arī estētiskas problēmas, kas bieži pavada šo stāvokli. Ja ārstēšana netiek uzsākta laikā vai tiek pārtraukta agrāk, nekā norādījis ārsts, piemēram, pārtraucot lietot ortodontisko ierīci, pastāv risks, ka situācija pasliktināsies, un nākotnē var būt nepieciešama laikietilpīgāka un dārgāka ārstēšana.
Zobārste un smaida estētikas eksperte, kura jau vairāk nekā desmit gadus palīdz cilvēkiem rūpēties par zobu veselību un estētiku. Simona specializējas profilaktiskajā zobārstniecībā, zobu ārstēšanā un smaida atjaunošanas risinājumos, kā arī aktīvi izglīto sabiedrību par mutes veselības nozīmi.
Simona Riekstiņa ir absolvējusi zobārstniecības studijas Viļņas Universitātē, kur tika apbalvota par izcilību akadēmiskajā darbā. Vēlāk viņa turpināja profesionālo izaugsmi starptautiskos kursos, padziļināti apgūstot estētisko zobārstniecību un mūsdienīgas zobu ārstēšanas tehnoloģijas.
