Gripa ir vīrusu infekcija, kas ietekmē elpceļus – plaušas, degunu un rīkli. Tā izplatās kā elpceļu infekcija, kas var izraisīt gan vieglus, gan smagus simptomus. Gripas un parastās saaukstēšanās pazīmes bieži ir līdzīgas, tāpēc šo slimību atšķiršana var sagādāt grūtības. Taču tipiski gripas simptomi ir izteiktāki un ilgstošāki, salīdzinot ar saaukstēšanos.
Kuriem cilvēkiem ir palielināts gripas risks?
Ar gripu var saslimt jebkurš, tomēr pastāv cilvēku grupas, kuras pakļautas lielākai inficēšanās iespējamībai. Šo grupu vidū ir bērni līdz 5 gadu vecumam un personas, kas vecākas par 65 gadiem. Apdraudējums palielinās arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām saslimšanām, piemēram:
- sirds slimībām;
- nieru traucējumiem;
- cukura diabētu (1. vai 2. tips).
Kādi ir gripas simptomi?
Gripa sākotnēji var līdzināties saaukstēšanās pazīmēm. Agrīnie simptomi parasti ir:
- iekaisis kakls;
- šķaudīšana;
- deguna tecēšana.
Attīstoties slimībai, simptomi var pastiprināties un kļūt ievērojamāki:
- drudzis;
- muskuļu sāpes;
- drebēšana aukstuma sajūtas dēļ;
- svīšana;
- galvassāpes;
- sausais klepus;
- aizlikts deguns;
- nogurums un vispārējs vājums.
Lielākoties gripu iespējams pārslimot mājās, neapmeklējot ārstu. Simptomi parasti izzūd aptuveni vienas nedēļas laikā, ārstējoties mājas apstākļos. Palīdzēt var bezrecepšu līdzekļi pret saaukstēšanos un gripu, kā arī svarīgs ir pietiekams šķidruma uzņemšana un atpūta.
Kad nepieciešama ārsta palīdzība?
Pastāv atsevišķas cilvēku grupas ar paaugstinātu komplikāciju iespējamību. Ja jums vai jūsu bērnam ir piederība šai riska grupai, pie pirmajām gripas pazīmēm ieteicams konsultēties ar ārstu. Šajās grupās ietilpst:
- bērni līdz 2 gadu vecumam;
- personas virs 65 gadiem;
- grūtnieces un nesen dzemdējušas sievietes;
- bērni līdz 18 gadiem, kas lieto acetilsalicilskābes preparātus;
- cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, astmu, sirds slimībām vai HIV;
- personas, kas dzīvo ilgstošas aprūpes vai sociālās aprūpes iestādēs.
Ārsts var nozīmēt pretvīrusu zāles, kuras, uzsākot lietot pirmo 48 stundu laikā no simptomu parādīšanās, var saīsināt slimības ilgumu un mazināt simptomu izteiktību.
Gripas komplikācijas
Lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas no gripas bez sarežģījumiem, taču dažreiz var attīstīties sekundāras infekcijas, piemēram:
- plaušu karsonis;
- bronhīts;
- vidusauss iekaisums.
Ja slimības pazīmes izzūd, bet pēc dažām dienām atgriežas, tas var liecināt par bakteriālas infekcijas attīstību. Šādā gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta. Neārstēts plaušu karsonis var būt bīstams dzīvībai.
Kā notiek gripas izplatība?
Lai pasargātu sevi no inficēšanās, svarīgi izprast gripas izplatīšanās ceļus. Gripa ir lipīga slimība, kas ātri tiek nodota ģimenes locekļu, skolasbiedru vai darba kolēģu vidū. Saskaņā ar veselības iestāžu datiem, inficētais cilvēks var izplatīt vīrusu vēl pirms slimības simptomu rašanās – aptuveni dienu pirms un līdz 5–7 dienām pēc saslimšanas sākuma. Pēc kontakta ar vīrusu simptomi parasti attīstās 1–4 dienu laikā. Vīruss var tikt izplatīts arī laikā, kad saslimušais vēl nejūt pazīmes. Gripa galvenokārt pārvietojas no cilvēka uz cilvēku, izplatoties ar elpceļu pilieniem klepojot, šķaudot vai runājot. Šie pilieni var nonākt uz citu cilvēku gļotādām un radīt inficēšanos. Inficēšanās iespējama arī caur apķeršanos, roku spiedieniem vai pieskaroties virsmām, uz kurām ir vīruss. Nav ieteicams lietot kopīgus traukus vai dzērienu glāzes ar personu, kas varētu būt sasirgusi ar gripu.
Cik ir gripas vīrusu tipu?
Cilvēkiem gripu izraisa trīs vīrusu tipi – A, B un C (ceturtā tipa D vīruss cilvēkus neietekmē).
- A tipa gripas vīruss izplatās gan starp cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Vīruss nemitīgi mainās un tieši šis tips visbiežāk kļūst par sezonālo epidēmiju cēloni.
- B tipa gripas vīruss parasti izraisa sezonālas saslimšanas periodā, īpaši ziemā. Šī tipa gripa mēdz būt vieglāka nekā A tipa, tomēr dažos gadījumos arī B tipa vīruss var izraisīt smagas komplikācijas. Tas izplatās tikai starp cilvēkiem.
- C tipa gripas vīruss reizēm tiek konstatēts gan cilvēkiem, gan noteiktām dzīvnieku sugām. Saslimšanas simptomi ir viegli, un komplikācijas parasti neattīstās.
Kā samazināt inficēšanās risku ar gripu?
Lai mazinātu iespēju saslimt un aizsargātu apkārtējos, īpaši ņemot vērā komplikāciju risku, svarīgi ievērot higiēnas pasākumus. Tā kā gripa pārnēsājas galvenokārt cilvēku savstarpējā kontaktā, ir būtiski bieži mazgāt rokas ar ziepēm vai dezinficēt ar alkohola saturošiem līdzekļiem. Ieteicams izvairīties no deguna un mutes aizskaršanas ar nemazgātām rokām. Vīruss uz gludām virsmām un priekšmetiem var izdzīvot līdz pat 48 stundām. Regulāri apstrādājiet bieži lietotus priekšmetus un virsmas ar dezinfekcijas šķīdumiem vai salvetēm. Rūpējoties par slimnieku, vēlams lietot sejas masku. Lai samazinātu infekcijas izplatību, klepojot vai šķaudot, aizsedziet muti ar saliektu elkoni, nevis ar plaukstu. Turklāt speciālisti rekomendē katru gadu vakcinēties pret gripu. Vakcīna paredzēta visiem cilvēkiem, kuri vecāki par sešiem mēnešiem, un pasargā pret visbiežāk sastopamajiem gripas veidiem. Lai gan vakcīna nav pilnībā efektīva, tā samazina risku saslimt ar gripu par 40–60 procentiem. Parasti vakcīna tiek ievadīta augšdelmā, bet ir pieejama arī deguna aerosola formā, kura piemērota cilvēkiem no 2 līdz 49 gadiem, izņemot grūtnieces.
Kā tiek ražota gripas vakcīna?
Jo gripas vīruss pastāvīgi mainās, vakcīnas tiek veidotas tā, lai nodrošinātu aizsardzību pret aktuālākajiem vīrusa veidiem katru gadu. Pote palīdz imūnsistēmai izstrādāt antivielas, kas spēj cīnīties ar infekciju. Pasaules veselības organizācija nosaka, kuri vīrusa tipi tiek iekļauti nākamā gada vakcīnas sastāvā. Vakcīnas ražošanā tiek izmantots inaktivēts vai novājināts vīruss. Bez vīrusa komponenta vakcīna satur arī konservantus un stabilizatorus. Saņemot vakcīnu, organisms uzsāk antivielu veidošanu, kas nodrošina aizsardzību pret inficēšanos. Pēc vakcinācijas var parādīties simptomi, kas līdzinās vieglai gripai – paaugstināta temperatūra, galvassāpes vai muskuļu sāpes, kas parasti pāriet 24–48 stundu laikā. Biežākā nevēlamā reakcija ir sāpīgums injekcijas vietā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
