Asins spiediena līmenis dažādiem cilvēkiem var atšķirties, tomēr Eiropas Kardiologu sabiedrība iesaka ideālu asinsspiedienu, kas ir zem 120 mm Hg sistoliskā un zem 80 mm Hg diastoliskā rādītāja.
Pēc šīs organizācijas ieteikumiem pirmās pakāpes hipertensija tiek diagnosticēta, kad sistoliskā spiediena vērtības ir robežās no 130 līdz 139 mm Hg, bet diastoliskā spiediena rādītājs – no 80 līdz 89 mm Hg, vai arī šie abi rādītāji tiek pārsniegti. Zems asinsspiediens jeb hipotensija tiek uzskatīts, ja tas ir zem 90/60 mm Hg. Gan pārāk augsts, gan pārāk zems asinsspiediens var radīt nopietnas veselības problēmas. Šajā rakstā tiks skaidrots, kas ir asinsspiediens, kā to pareizi izmērīt un kā rezultāti ietekmē veselību.
Parasti sastopamie asinsspiediena robežlielumi
Gan Eiropas Kardiologu sabiedrība, gan Eiropas Savienības veselības organizācijas norāda, ka normāls asinsspiediens ir zem 120 mm Hg sistoliskā un zem 80 mm Hg diastoliskā vērtība (120/80 mm Hg).
Tomēr asinsspiediens mainās atkarībā no dažādiem faktoriem. Kopš 2017. gada tiek rekomendēts ārstēšanās uzsākšanu, ja asinsspiediens sasniedz 130/80 mm Hg. Ārsti asinsspiediena paaugstinājumus iedala četrās lielās grupās: paaugstināts asinsspiediens, pirmās pakāpes hipertensija, otrās pakāpes hipertensija un hipertensīvā krīze.
- Normāls: zem 120 mm Hg (sistoliskais), zem 80 mm Hg (diastoliskais)
- Paaugstināts (pirms-hipertensija): 120–129 mm Hg (sistoliskais), zem 80 mm Hg (diastoliskais)
- 1. pakāpes hipertensija: 130–139 mm Hg (sistoliskais) vai 80–89 mm Hg (diastoliskais)
- 2. pakāpes hipertensija: virs 140 mm Hg (sistoliskais) vai virs 90 mm Hg (diastoliskais)
- Hipertensīvā krīze: virs 180 mm Hg (sistoliskais) un/vai virs 120 mm Hg (diastoliskais)
Ārsti iesaka asinsspiedienu pazeminošas zāles personām, kurām jau bijušas sirds un asinsvadu epizodes vai ir lielāks šādu slimību attīstības risks. Riska faktori ir vecums, cukura diabēts vai hroniska nieru slimība. Sākotnējos hipertensijas gadījumos parasti rekomendē ieviest izmaiņas dzīvesveidā.
Kas ir asinsspiediens?
Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis virzās caur asinsvadu sistēmu.
Šī spiediena nozīme ir būtiska, jo tas nodrošina, ka asinis, kas satur skābekli un nepieciešamās barības vielas, spēj nogādāt šīs vielas līdz audiem un orgāniem. Ar asinīm organismā cirkulē arī imūno procesu komponenti, tostarp leikocīti un antivielas, kā arī hormoni, piemēram, insulīns. Turklāt asinis piegādā trombocītus, kas ir atbildīgi par asiņu sarecēšanu, un samazina asiņošanu traumas gadījumā. Asinis arī savāc vielmaiņas galaproduktus, tostarp oglekļa dioksīdu, kas izdalās elpošanas laikā, kā arī pārnes tos uz nierēm un aknām, lai izvadītu no organisma. Sirds rada asinsspiedienu, izgrūžot asinis ar katru saraušanos, taču spiediens netiek veidots tikai ar sirds palīdzību.
Asinsspiediena loma organismā
Asinsrites sistēma var tikt salīdzināta ar sarežģītu cauruļvadu tīklu – līdzīgi tam, kā ūdens pārvietojas pa dārza šļūteni, asinis plūst pa artērijām.
Asins plūsmu nosaka spiediena starpība – pie sirds asinis tiek ar augstāko spiedienu, ieplūstot aortā, bet kapilāros un mazākās artēriju atzaros spiediens ir viszemākais. Spiediena gradients rada asins kustību. Artērijas funkcionalitāte ietekmē spiedienu tāpat kā šļūtenes īpašības nosaka tajā plūstošā ūdens spiedienu – nospiežot šļūteni, spiediens noteiktā posmā paaugstinās. Ja artēriju sieniņas zaudētu elastību, asinsspiediens ātrāk kristos, kad sirds izgrūž asinis. Lai arī maksimālo spiedienu nosaka sirds darbība, artēriju īpašības palīdz saglabāt šo spiedienu un ļauj asinīm apasiņot ķermeni. Artēriju stāvoklis var tieši ietekmēt asins plūsmu, un to sašaurināšanās var radīt apasiņošanas traucējumus, veicinot tādas akūtas veselības problēmas kā insults vai sirdslēkme.
Kā tiek mērīts asinsspiediens
Asinsspiediena noteikšanai izmanto speciālu ierīci – tonometru.
Tas sastāv no gumijas manšetes, kas tiek uzpūsta ar rokas vai automātisku pumpi. Kad manšete tiek piepūsta līdz tādam līmenim, ka tiek bloķēts pulss, asinsspiediena vērtības tiek nolasītas vai nu elektroniski, vai ar analogā mērinstrumenta palīdzību. Mērījuma pamatā ir spiediens, kas nepieciešams, lai dzīvsudrabu caurvadītu caur cauruli, līdz ar to starptautiski tiek izmantota mērvienība – milimetri dzīvsudraba (mm Hg). Parasti asinsspiediena mērīšana nesagādā diskomfortu, taču uz īsu brīdi var just ciešāku spiedienu uz apakšdelmu, kur atrodas uzmava.
Asinsspiediena vērtības sastāv no diviem skaitļiem: pirmais jeb augšējais ir sistoliskais spiediens, bet otrais jeb apakšējais norāda diastolisko spiedienu. Piemēram, rezultāts var būt 140/90 mm Hg. Sistoliskā vērtība atspoguļo maksimālo spiedienu, kad sirds saraujas, savukārt diastoliskā – minimālo spiedienu atslābuma pauzē starp sirdspukstiem.
Ieteikumi paaugstināta asinsspiediena novēršanai
- Uzturēt optimālu ķermeņa svaru atbilstoši speciālista ieteikumiem.
- Izvēlēties sabalansētu uzturu ar augļu un dārzeņu pārsvaru.
- Samazināt sāls jeb nātrija daudzumu ēdienkartē.
- Būt fiziski aktīvam, piemēram, doties ātrā pastaigā vismaz 30 minūtes dienā, cik bieži iespējams.
- Sistēmiski pārvaldīt stresa līmeni.
- Atturēties no smēķēšanas pēc iespējas vai pārtraukt smēķēt pavisam.
- Kopā ar ārstu pārraudzīt jebkuru nozīmēto medikamentu lietošanu.
Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana var palielināt asinsspiediena risku. Vadlīnijas Eiropas valstīs iesaka, ka vīriešiem nevajadzētu pārsniegt divus alkoholiskos dzērienus dienā, bet sievietēm vai cilvēkiem ar mazāku ķermeņa masu ieteikums ir ne vairāk kā viens dzēriens dienā. Šādu ieteikumu ievērošana palīdz samazināt nopietnu veselības seku risku nākotnē.
Zema asinsspiediena radītās problēmas
Zems asinsspiediens jeb hipotensija visbiežāk nerada veselības apdraudējumu kā paaugstināts asinsspiediens, taču dažkārt tas var signalizēt par citas slimības esamību.
Ja asinsspiediens samazinās zem 90/60 mm Hg, to uzskata par hipotensiju. Medicīnā šis stāvoklis parasti tiek uzskatīts par normu, kamēr nav cita simptomātika, piemēram, apjukums, sirdsdarbības traucējumi, reiboņi, galvassāpes vai citas sūdzības. Zemu asinsspiedienu var radīt sekojošas veselības problēmas:
- Iekšēja asiņošana
- Sirds slimības
- Grūtniecība
- Ūdens trūkums organismā
- Barības vielu deficīts
- Atsevišķu medikamentu lietošana
Ja līdztekus zemam asinsspiedienam parādās šie vai citi simptomi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, kas var noteikt cēloni un piemērot nepieciešamo ārstēšanu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
