Mūsdienās nieru audzēji tiek konstatēti arvien biežāk, ko veicina uzlabotas radioloģiskās diagnostikas iespējas un vieglāk pieejami veselības pārbaudes izmeklējumi. Tas ļauj precīzāk noteikt audzēju klātbūtni un uzlabot diagnostikas kvalitāti. Nieru audzēju gadījumā tie var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi, tādēļ nepieciešama precīza izpratne par šo jaunveidojumu būtību optimālai ārstēšanas taktikas izvēlei. Visizplatītākais labdabīgais nieru audzējs ir nieru cista, kas parasti nerada risku veselībai un bieži tiek atklāta nejauši, veicot ultrasonogrāfiju. Terapija šādos gadījumos nav nepieciešama, tomēr ieteicama regulāra novērošana, lai sekotu līdzi cistas izmēram un sieniņu stāvoklim, jo pastāv niecīga komplikāciju iespējamība. Nozīme ir arī slēptā nieru vēža riska izvērtējumam. Izmeklējumi ar ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju palīdz atšķirt dažāda tipa cistas un noteikt audzēja raksturu. 1. un 2. tipa cistas raksturojas ar gludām sieniņām; šādos gadījumos nieru vēža risks ir zems un tiek rekomendēta tikai regulāra novērošana. 3. un 4. tipa cistām piemīt izteikti nevienmērīgas sieniņas ar paaugstinātu ļaundabīga procesa varbūtību, tāpēc šādos gadījumos nepieciešama biopsija vai operatīva izņemšana. Cits biežs labdabīgs nieru audzējs ir angiomiolipoma (AML), kas sastāv no taukaudiem, asinsvadiem un gludās muskulatūras šūnām. Ja audzējs pārsniedz 4 centimetrus, pastāv asinsvada plīsuma un komplikāciju risks, tādēļ šādos gadījumos ieteicama ārstēšana vai ķirurģiska izņemšana. Ja audzējs ir mazs, tā apjoms jāuzrauga ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Ļaundabīgi nieru audzēji jeb nieru vēzis ir retāka slimība salīdzinājumā ar citiem vēža veidiem. Statistiski tiek konstatēts aptuveni 1,6 nieru vēža gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Slimība biežāk parādās vīriešiem nekā sievietēm, visbiežāk vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Lai arī šī onkoloģiskā saslimšana nav tik bieži sastopama, tā apdraud dzīvību, tādēļ par to ir svarīgi būt informētam.
Nieru vēža riska faktori
Nieru vēža attīstību ietekmē gan tādi faktori, uz kuriem iespējams ietekmēt, gan ģenētiskā predispozīcija. Būtiskākie novēršamie faktori ir smēķēšana, liekais svars un paaugstināts asinsspiediens. Ģimenes anamnēze ir nozīmīga – nieru vēža risks ir augstāks, ja saslimšana bijusi vecākiem, brāļiem, māsām vai citiem asinsradiniekiem. Ir zināms, ka atsevišķu augu, tostarp Aristolochia dzimtas lietošana, var palielināt risku saslimt ar vēzi. Vēl viens riska faktors ir ilgstoša noteiktu pretsāpju līdzekļu lietošana.
Nieru vēža simptomi
Nieru vēzis sākumstadijā bieži norit bez simptomiem, līdz audzējs sasniedz nozīmīgāku apjomu. Pacienti var sūdzēties par sāpošu sajūtu jostas daļā, kā arī šajā apvidū var sataustīt veidojumu. Izplatīti simptomi ir asiņu parādīšanās urīnā, ēstgribas zudums un nevēlams svara zudums. Apmēram pusei nieru vēža slimnieku audzējs tiek atklāts, veicot regulāras pārbaudes vai izmeklējumus citu slimību dēļ, kas nav saistītas ar nierēm.
Diagnoze
Ārsts iegūs informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli, veicot anamnēzes apkopošanu un fizisku apskati. Papildus tiks ieteikti asins un urīna izmeklējumi, kas ļauj novērtēt nieru darbību un organisma funkcionālo iespēju. Visprecīzākā un efektīvākā nieru vēža diagnostika tiek veikta, izmatojot datortomogrāfiju. Agrīnā stadijā konstatētu un lokalizētu nieru vēzi ir vieglāk ārstēt. Ārstēšanas pieejas izvēle atkarīga no audzēja izmēra un izplatības. Ķirurģiska noņemšana ir galvenais ārstēšanas veids un tiek izmantota lielākajā daļā gadījumu. Atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām ķīmijterapija nav pietiekami efektīva pret nieru vēzi. Citas neķirurģiskas metodes, piemēram, staru terapija vai medikamentoza ārstēšana, lielākoties tiek izmantotas tad, ja vēzis ir izplatījies ārpus nierēm. 1.–3. stadijas nieru vēzim pilnīga izārstēšana iespējama tikai ar ķirurģisku ārstēšanu. Mūsdienās operācijas tehnikas ir ievērojami attīstītas un efektīvas. Nieru vēža ķirurģijas mērķis ir pilnībā izņemt ļaundabīgo audzēju. Pirmkārt tiek izvērtēta audzēja apjoms: ja ļaundabīgais veidojums ir neliels, pietiek ar tā izņemšanu un nieru noslēgšanu. Ja veidojums pārsniedz 4 centimetrus, var būt nepieciešams izņemt visu nieri. Cilvēkam ir divas nieres, tāpēc arī pēc vienas noņemšanas ir iespējams normāli dzīvot.
- Atvērtā operācija ir tradicionāla ārstēšanas metode, kad audzēju likvidē caur griezumu ribu apvidū. Šī pieeja rada salīdzinoši lielu rētu, iespējams ievērojams asins zudums, un pēc operācijas var rasties izteikts diskomforts elpošanas laikā ribu rajona sāpju dēļ. Brūce dzīst ilgāk un atveseļošanās periods ir ilgāks, tomēr metodes priekšrocība ir tās pieejamība.
- Laparoskopiskā operācija nozīmē speciālu instrumentu ievadīšanu vēdera dobumā caur nelieliem griezumiem, veidojot darba telpu. Šai metodei nav nepieciešami lieli griezumi, asiņu zudums ir mazāks, atveseļošanās notiek ātrāk, un sāpju risks pēc operācijas ir zemāks, jo nieri var izņemt caur nelielu apakšējo vēdera griezumu.
Laparoskopiskās operācijas veikšanai nepieciešama pieredzējuša ķirurga dalība. Atšķirībā no tradicionālās tehnikas, tiek lietoti speciāli instrumenti, kas līdzinās stieņiem. Visa operācijas gaita tiek attēlota monitorā, tāpēc ir būtiska precīza rokas un acu koordinācija.
Profilakse
Lai gan precīzi nieru vēža iemesli nav pilnībā izzināti un pilnīga aizsardzība nav iespējama, veselīgs dzīvesveids palīdz mazināt saslimšanas risku. Ar sabalansēta uztura ievērošanu un regulāru fizisko aktivitāšu palīdzību iespējams izvairīties no liekā svara, kas ir viens no būtiskiem riska faktoriem. Ja ir liekais svars, to var samazināt un noturēt normālā līmenī, apvienojot sportiskās aktivitātes ar kaloriju daudzuma kontroli uzturā.
Nieru vēža prognoze
Nieru vēža ārstēšanas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no slimības stadijas noteikšanas brīdī. Ja diagnoze tiek noteikta agrīni, kad ļaundabīgās šūnas vēl atrodas tikai nierē, slimību ir iespējams pilnībā izārstēt ar daļēju vai pilnīgu nieres izņemšanu. Cilvēki var dzīvot pilnvērtīgi arī ar vienu nieri. Aptuveni trešdaļai pacientu audzējs tiek konstatēts sākuma stadijā. No tiem 65–90% sasniedz piecu gadu dzīvildzi pēc agrīnas diagnostikas. Daudzi slimnieki dzīvo vēl ilgāk. Tomēr, kad vēzis pāriet uz invazīvu stadiju, prognoze pasliktinās – no šiem pacientiem tikai 40–70% izdzīvo vismaz piecus gadus no diagnozes noteikšanas brīža. Ja nieru vēzis ir progresējis un izraisījis metastāzes, piecu gadu dzīvildzi sasniedz vien aptuveni 10% pacientu.
Kad jākonsultējas ar ārstu
Nozīmīgi ir nekavējoties vērsties pie ārsta, ja rodas sāpes, pietūkums vai sataustāma veidojuma klātbūtne nieres apvidū, parasti vienā ķermeņa pusē zem ribām. Konsultācija nepieciešama arī, ja tiek pamanītas asiņu piejaukums urīnam. Šāds simptoms ne vienmēr nozīmē nieru vēzi, bet var signalizēt arī par citām saslimšanām, piemēram, urīnceļu infekciju, nierakmeņiem, urīnpūšļa akmeņiem vai urotelijas audzējiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
