Nealkoholiskā taukainā aknu slimība jeb NAFLD raksturojas ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos aknu šūnās. Taukainu aknu veidošanās jeb steatoze bieži saistīta ar aptaukošanos, paaugstinātu holesterīna vai glikozes līmeni. Lielākoties steatoze tieši nekādu aknu bojājumu neizraisa, taču apmēram trešdaļai pacientu var attīstīties nealkoholiskais steatohepatīts (NASH). Ilgstošs steatohepatīts progresē lēni, bet var izraisīt aknu fibrozi, kas rodas, ķermenim cenšoties atjaunot bojājumus. Ja aknu fibroze kļūst izteikta, tā var novest pie cirozes un būtiski palielināt aknu vēža risku. Lai gan tikai nelielai NAFLD slimnieku daļai attīstās steatohepatīts, taukainu aknu klātbūtne tiek uzskatīta par būtisku sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Pacientiem ar taukainām aknām visbiežāk ir liekais svars, un viņiem mēdz būt ar kardiovaskulāro sistēmu saistītas veselības problēmas, tostarp paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts.
nafld riska faktori
Kā jau iepriekš minēts, taukainas aknas galvenokārt veidojas tiem, kuriem ir palielināts svars; mūsdienās rietumu dzīvesveids un ierastās ēšanas paradumi būtiski veicina metabolo sindromu attīstību (piemēram, sievietēm vidukļa apkārtmērs pārsniedz 90 centimetrus, vīriešiem – 100 centimetrus, kā arī novērojama arteriālā hipertensija, augsts triglicerīdu līmenis vai paaugstināts glikozes daudzums asinīs). Šādi apstākļi veicina tauku uzkrāšanos aknās un palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Papildus galvenajiem iemesliem, NAFLD attīstības draudus var palielināt hormonālā līdzsvara traucējumi un noteiktu zāļu lietošana, piemēram, saistībā ar policistisko olnīcu sindromu, vairogdziedzera slimībām, nepietiekamu hipofīzes darbību, kā arī tamoksifēna lietošanu.
kā izpaužas nafld simptomi?
Lielākā daļa pacientu ar NAFLD vai NASH parasti nejūt nekādas sūdzības. Šī slimība visbiežāk tiek konstatēta profilaktiskajās veselības pārbaudēs, kad laboratoriskajos izmeklējumos redzams paaugstināts aknu enzīmu līmenis vai ultrasonogrāfijā atklāta tauku uzkrāšanās aknās.
kad nepieciešama ārsta konsultācija?
Neskatoties uz simptomu trūkumu, pacientiem, kuriem diagnosticēta NAFLD, ir svarīgi veikt detalizētu slimības smaguma izvērtēšanu, īpaši nosakot aknu fibrozes pakāpi. Ir būtiski pārbaudīt arī citas iespējamās saslimšanas, tādas kā cukura diabēts, hipertensija vai hiperholesterinēmija. Konsultācija ar ārstējošo ārstu nepieciešama, lai lemtu par turpmāko uzraudzību un izvērtēšanu.
kā tiek diagnosticēta nafld?
Sākotnējā izmeklēšanas metode NAFLD gadījumā ir ultrasonogrāfija, kas ļauj konstatēt tauku uzkrāšanos aknās, kā arī tiek veikti aknu enzīmu testi, lai noskaidrotu steatohepatīta esamību. Atkarībā no ārsta lēmuma, var būt nepieciešami arī papildu izmeklējumi:
asins analīzes
- aknu funkcijas rādītāji
- izmeklējumi uz vīrusu hepatītu B un C
- dažādi bioķīmiskie izmeklējumi, piemēram, glikozes līmenis tukšā dūšā, hemoglobīns A1c un lipīdu profils
aknu fibrozes novērtēšana
Viena no biežāk lietotajām metodēm aknu fibrozes noteikšanai ir FibroScan jeb elastogrāfija, kas nosaka aknu audu stingrību un pārvērš to informatīvā mērījumā par fibrozes pakāpi, kas ir svarīgi, lai plānotu turpmāko ārstēšanu. Vismodernākās FibroScan iekārtas spēj novērtēt arī tauku daudzumu aknās. Procedūra tiek veikta, pieliekot sensora galviņu ķermeņa ādai virs aknām, lai izmērītu atstaroto skaņas viļņu īpašības. Šī metode ir ātra, vienkārša un neizraisa sāpes. Lasīt aknu fibrozes līmeni iespējams arī ar magnētiskās rezonanses tomogrāfijas palīdzību, kur tiek izmantoti magnētiskie lauki un specializēta aparatūra, lai izvērtētu aknu elastību, no kā iegūst fibrozes pakāpes rādītāju.
aknu biopsija audu izvērtēšanai
Mūsdienās aknu biopsija tiek izmantota salīdzinoši reti, jo pieejamas drošākas un neinvazīvas alternatīvas bez sāpēm. Taču, ja nav iespējams noskaidrot steatohepatīta cēloni, ārsts var ieteikt biopsiju. Tā ietver neliela aknu audu parauga ņemšanu ar speciālu adatu, lai veiktu mikroskopisku izpēti.
kā tiek ārstēta nafld?
Svarīgākais un efektīvākais NAFLD ārstēšanas veids ir ķermeņa masas samazināšana, jo pat mērens svara zudums var uzlabot aknu taukainību, mazināt iekaisumu un palēnināt fibrozes attīstību. Ķermeņa masas samazināšana pozitīvi ietekmē arī citas slimības, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Parasti rekomendē samazināt svaru par 5 līdz 10 procentiem no kopējās ķermeņa masas.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
