Urtikārija jeb nātrene izpaužas kā niezoši ādas izsitumi – sarkani plankumi ar izteiktām, skaidri nodalītām malām, kas var pēkšņi parādīties noteiktās vietās vai arī pārņemt lielāku ādas daļu un līdzināties odu kodumiem. Šī ir ādas reakcija uz alergēniem, ar kuriem organisms saskaras, un izsitumu izmērs var būt no dažiem milimetriem līdz vairākiem centimetriem. Vairumā gadījumu nātrene pāriet pati vai pēc antihistamīna līdzekļu lietošanas 24 stundu laikā. Akūta nātrene var radīt tādus simptomus kā spiedoša sajūta krūtīs, sēkšana, elpas trūkums, kas retos smagos gadījumos var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli (anafilaksi). Šādos gadījumos nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.
Kādi ir urtikārijas veidi?
Nātrene tiek klasificēta atkarībā no tās ilguma:
- Akūta urtikārija – izsitumi, kas nepārsniedz sešu nedēļu ilgumu. Parasti pazūd nedēļas laikā. Mazāk nekā 40% gadījumu pāriet hroniskā formā.
- Hroniska urtikārija – izsitumi saglabājas ilgāk par sešām nedēļām, rodas vismaz divas reizes nedēļā un vairumā gadījumu ilgst vairāk nekā gadu. Tā var attīstīties spontāni vai konkrētu kairinātāju iespaidā.
Kādi faktori izraisa urtikāriju?
- Nātreni bieži izraisa imūnsistēmas darbības traucējumi, piemēram, pārmērīga IgE antivielu izdalīšanās, kad izsitumi nav saistīti ar ārējiem alergēniem.
- Nātrene var rasties, reaģējot uz alergēniem apkārtējā vidē vai ķīmiskajām vielām sadzīves priekšmetos, kas stimulē histamīna izdalīšanos organismā. Galvenie izraisītājfaktori:
- Pārtika – jūras veltes, rieksti, kviešu milti, sojas, olas, piens, pārtikas krāsvielas, konservanti
- Medikamenti – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, aspirīns, insulīns, morfīns, asinsspiediena zāles, antibiotikas
- Ķīmiskas vielas mājsaimniecībā, piemēram, gumijas izstrādājumu sastāvā
- Insektu kodumi, dzīvnieku dzēlieni, mājas putekļu ērcītes, vilnas izstrādājumi
- Noteikti augi, piemēram, nātres, indīgas dzīvžogu ogas, ziedputekšņi
- Augļu sveķi (latekss, banānu vai mango sveķi)
- Alerģijas pret kivi vai kastaņiem
- Daļa kosmētikas līdzekļu
- Veselības traucējumi, tostarp vairogdziedzera slimības, sistēmiskā vilkēde, rīkles un mandeļu iekaisums, noteiktas onkoloģiskas saslimšanas, vīrusu infekcijas
- Infekcijas, ko veicina vīrusi, baktērijas, sēnes vai parazīti
- Laikapstākļu svārstības, temperatūras izmaiņas, saules iedarbība, ultravioletie stari, sviedri
- Apspīlēts apģērbs, siksnas, ādas berze
- Kontrastvielas, kas tiek izmantotas radioloģiskajos izmeklējumos, piemēram, datortomogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē
- Stresa situācijas, trauksme
- Miega trūkums, pazemināta imūnsistēmas aizsardzība
Kādas ir urtikārijas pazīmes?
Simptomu smagums un izpausme ir atkarīga no alerģijas veida un cilvēka individuālās reakcijas uz alergēnu. Galvenie nātrenes simptomi:
- Izsitumi dažāda lieluma laukumos, to diametrs mēdz mainīties no puscentimetra līdz desmit centimetriem, ar skaidri izteiktām robežām, bez zvīņošanās
- Sarkani vai rozā izspiedumi, kas kļūst bālāki piespiežot, izplatās gan lokāli, gan plašos ķermeņa apgabalos
- Intensīva nieze, iespējamā dedzinoša sajūta vai traucējumi
- Izsitumu parādīšanās un izzušana 24 stundu laikā
- Atkārtotas ādas reakcijas 2–3 reizes nedēļā vairāku mēnešu garumā
- Niezīgas ādas parādības, kas saistītas ar karstumu, aukstumu, sauli, sviedriem, kustībām vai stresu
Izteikti akūtas urtikārijas simptomi
- Nātrene ātri izplatās visā ķermenī, tostarp uz rokām, kājām, sejas, ap acīm un ap muti
- Sejas, lūpu un acu pietūkums, raksturīgs angioedēmai
- Elpošanas grūtības, piemēram, elpceļu nosprostojums, astma, aizlikts deguns, apgrūtināta elpošana
- Asinsrites traucējumi, piemēram, spiedoša sajūta krūtīs, zems asinsspiediens
- Kuņģa-zarnu trakta simptomi – slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja
- Galvas reiboņi, sajūta kā ģībonis, paaugstināta temperatūra, locītavu sāpes visā ķermenī
Kā nosaka urtikārijas diagnozi?
Ārsts apkopos slimības anamnēzi un veiks fizisku novērtējumu, lai identificētu simptomus, noteiktu alerģiskās reakcijas smagumu un noskaidrotu iespējamos kontaktus ar alergēniem – pārtiku, medikamentiem, dzīvnieku kodumiem, lateksu, augu ziedputekšņiem vai citām ķīmiskām vielām. Ja nepieciešams, var tikt veikti papildus izmeklējumi:
- Ādas dūriena tests (alerģijas ādas tests) – uz ādas uzpilina alergēnu ekstraktus un veic dūrienu, novērojot reakciju. Ja ir alerģiska reakcija, rodas niezošs izspiedums; rezultāti zināmi apmēram 20 minūtēs un risks izsitumiem citās ķermeņa daļās ir minimāls.
- Alergēniem specifiskā IgE noteikšana asinīs – mērīts imunoglobulīna E līmenis, kas norāda uz organisma saskari ar alergēnu. Atbildes rezultāti parasti ir pieejami divu līdz trīs dienu laikā.
Kā ārstē urtikāriju?
Lielākajā daļā gadījumu nātrene pāriet pašas no sevis bez specifiskas ārstēšanas, taču ieteicams veikt ārsta pārbaudi, lai precizētu simptomus un vajadzības gadījumā saņemtu medikamentus, kas mazina niezi un paātrina izveseļošanos. Pamatā ārsts var ieteikt:
- Antihistamīna preparātus – tie mazina niezi, pietūkumu un citus alerģijas simptomus
- Alergēnu imunoterapiju – ja cilvēkam ir hroniska nātrene, iespējams ieteikt desensibilizāciju, lai samazinātu pārmērīgu IgE daudzumu un simptomu izpausmi
- Imūnsupresantus – ja ārstēšana ar antihistamīniem nav efektīva, ārsts var izrakstīt imunitāti nomācošu terapiju
- Pretiekaisuma līdzekļus – smagos gadījumos vai pie angioedēmas var lietot kortikosteroīdus, lai mazinātu pietūkumu, iekaisumu un niezi
- Bioloģiskos medikamentus, kas samazina IgE izdalīšanos, nebojājot imūnsistēmas funkcijas; šos preparātus izraksta tikai hroniskas nātrenes ārstēšanai
- Specifiskas zāles iedzimtas angioedēmas gadījumiem, kas paredzētas simptomu mazināšanai, jo antihistamīni, adrenalīns vai steroīdi šajā situācijā parasti ir maz efektīvi
Kā sniegt pirmo palīdzību nātrenes gadījumā mājas apstākļos?
- Vieglas nātrenes gadījumā iespējams lietot bezrecepšu antihistamīna līdzekļus ar nomierinošu efektu
- Lietot vietējos ārstējošos līdzekļus – piemēram, steroīdu ziedes
- Atvēsināt ādu ar aukstu dušu vai uzlikt aukstus kompresus, lai mazinātu niezi
Kādas ir nātrenes izraisītās komplikācijas?
- Angioedēma – nopietns zemādas audu pietūkums, kas var apdraudēt elpceļu caurlaidību, izraisīt sejas un kakla piepampumu un būt bīstams dzīvībai
- Anafilakse – smaga alerģiska reakcija, kas var rasties, piemēram, pēc noteiktu medikamentu, pārtikas produktu vai dzīvnieku koduma; raksturīgi elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs, asinsspiediena krišanās, sirdsklauves; nepieciešama steidzama adrenalīna injekcija
Kā sevi pasargāt no urtikārijas?
- Jānovēro un jāizvairās no zināmajiem alergēniem – pārtikas produktiem, medikamentiem, ziedputekšņiem, karstuma, stresa vai sensibilizējošām vielām
- Izvēlēties brīvi krītošu apģērbu, izvairīties no apspīlēta vai vilnas apģērba, kā arī materiāliem, kas var kairināt ādu
- Sargāties no krasām temperatūras izmaiņām un saules iedarbības, nepieciešamības gadījumā lietot saules aizsarglīdzekļus
- Nekasīt niezošus izsitumus, lai nesāktos dermatīts un nepalielinātu izsitumu platību
- Veikt ādas dūriena vai asins analīzes alerģiju noteikšanai
- Nodrošināt pietiekamu miegu, samazināt stresu un trauksmi
Kādi ir nakts urtikārijas simptomi?
Nakts laikā nātrene var izraisīt simptomus, ja saskarē ar alergēniem nonāk pirms gulētiešanas, piemēram, to var izsaukt noteiktas miega zāles, alergēni apģērbā vai gultas veļā, kā arī temperatūras maiņas telpā. Ir arī pierādīts, ka tukššūnas naktī izdala vairāk histamīna, kas veicina iekaisumu, pietūkumu un niezi.
Cik ilgi urtikārija parasti ilgst?
Akūta nātrene pārsvarā izzūd spontāni divu līdz trīs dienu laikā vai dažu nedēļu (līdz trim) periodā. Hroniska nātrene, kas ilgst vairāk nekā pusgadu, var saglabāties ilgāk par vienu gadu.
Nātrene – alerģiska reakcija, kas ārstējama, novēršot cēloni
Nātrene izraisa niezošus ādas izsitumus, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Lai gan akūtu nātreni var kontrolēt ar antihistamīniem, par pilnīgu izveseļošanos jārūpējas, novēršot pamata cēloni. Nelabota nātrene var pārvērsties hroniskā formā un ilgstoši ietekmēt veselību. Pacientiem ar smagām alerģiskām reakcijām (spiedoša sajūta krūtīs, sēkšana, elpas trūkums) ir nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, lai novērstu šoku, samaņas zudumu un dzīvībai bīstamas situācijas. Visos gadījumos ieteicams veikt pilnvērtīgu medicīnisku izmeklēšanu, lai precizētu alergēnus un iegūtu piemērotu desensibilizācijas terapiju atkārtotu nātrenes epizožu novēršanai.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
