Ja kāda no mugurkaula kanāla atverēm sašaurinās, tas var radīt spiedienu uz nerviem un muguras smadzenēm. Šādu stāvokli sauc par mugurkaula stenozi, kas visbiežāk parādās muguras lejasdaļā vai kakla apvidū. Dažiem cilvēkiem simptomi neizpaužas, bet citi var izjust sāpes, vieglu tirpšanu vai dūrienus, jutības zudumu vai muskuļu vājumu, kas reizēm pasliktinās pakāpeniski. Stenozes cēlonis visbiežāk ir mugurkaula deģenerācija, kas saistīta ar osteoartrītu — procesu, kura laikā bojājas locītavu skrimslis un kaula slānis zem tā. Smagākos gadījumos var ieteikt operāciju, lai paplašinātu vietu smadzenēm vai nerviem.
Kādi ir mugurkaula stenozes veidi?
Ārsts var noteikt stenozes veidu, balstoties uz tās atrašanās vietu. Vienam cilvēkam var būt vairāki stenozes tipi, taču ir izšķirami divi galvenie veidi:
- Kakla stenoze: Šo veidu dēvē arī par kakla daļas mugurkaula stenozi, kas nozīmē, ka kakla daļas mugurkaula kanāls ir sašaurināts.
- Muguras lejasdaļas stenoze: To sauc arī par jostas daļas mugurkaula stenozi — šis ir visbiežāk sastopamais stenožu veids, un sašaurinājums notiek muguras lejasdaļā.
Kādas ir mugurkaula stenozes pazīmes un simptomi?
Mugurkaula stenozi var diagnosticēt ar magnētiskās rezonanses (MR) vai datortomogrāfijas (DT) izmeklējumu palīdzību, pat ja simptomi nav novērojami. Simptomi parasti attīstās pakāpeniski un pasliktinās laika gaitā. Izpausmes atšķiras atkarībā no stenozes atrašanās vietas un skartajiem nerviem. Ja stenoze ir kakla rajonā:
- Novērojama jutības zudums vai viegla tirpšana/dūrieni.
- Novājinātas rokas, plaukstas, pēdas un kājas.
- Ir grūtības staigāt un saglabāt līdzsvaru.
- Iespējamas sāpes kaklā.
- Smagos gadījumos iespējami urīnpūšļa vai zarnu funkciju traucējumi.
Stenozes gadījumā jostas daļā:
- Pazemināta jutība vai sajūtu zudums, reizēm ar tirpšanu vai sīkiem dūrieniem.
- Kāju vai pēdu vājums.
- Sāpes vai muskuļu sasprindzinājums kājās vai abās kājās, kas pastiprinās ilgi stāvot vai ejot un var pāriet pēc iešanas vai noliecoties uz priekšu.
- Muguras sāpes.
- Spēja noiet tikai īsu attālumu — piemēram, 50 līdz 150 metrus, pēc kā nepieciešams apsēsties un atpūsties pirms var turpināt iešanu.
Kādi ir mugurkaula stenozes cēloņi?
Mugurkaula stenozes attīstību var ietekmēt dažādi faktori:
- Kaulu pāraugšana: Locītavu skrimšļa un zem tā esošā kaula bojājumi izraisa kaulu izaugumu veidošanos. Šie izaugumi var augt mugurkaula kanāla virzienā. Vecākā vecumā kaulu pāraugšana notiek biežāk.
- Diska trūce: Starpskriemeļu diski ar gadiem izžūst. Ja diska ārējā struktūrā rodas plaisas, mīkstā viela var izspiesties laukā un radīt spiedienu uz muguras smadzenēm vai nerviem.
- Stingri saites audi: Ar gadiem mugurkaula saites var kļūt biezākas un cietākas. Šie audi var ieplesties mugurkaula kanālā.
- Audzēji: Ļaundabīgas vai labdabīgas šūnu kopas var veidoties muguras smadzenēs vai membrānās, kas tās aptver. Netipiski audzēji var parādīties telpā starp muguras smadzenēm un skriemeļiem. Šādas izpausmes ir reti sastopamas un tiek noteiktas ar MR vai DT izmeklējumiem.
- Mugurkaula traumas: Negadījumu vai kritienu rezultātā var rasties skriemeļu mežģījumi vai lūzumi. Šādi bojājumi var radīt spiedienu uz mugurkaula kanālu. Pēc mugurkaula operācijas radies apkārtējo audu pietūkums var arī nospiest muguras smadzenes vai nervus.
Kādi ir mugurkaula stenozes riska faktori?
Biežāk mugurkaula stenoze attīstās cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Jaunākiem pacientiem šis stāvoklis var rasties saistībā ar deģeneratīvām izmaiņām. Papildus jāņem vērā arī citas iespējamās izcelsmes, tostarp traumas, iedzimtas mugurkaula anomālijas (piemēram, skolioze), kā arī ģenētiski traucējumi, kuri ietekmē kaulu vai muskuļu attīstību. Izmeklējumi, piemēram, MR vai DT, palīdz noteikt šo faktoru lomu.
Kādas ir mugurkaula stenozes iespējamās komplikācijas?
Ja mugurkaula stenoze paliek neārstēta, stāvoklis var progresēt un pasliktināties. Bez savlaicīgas ārstēšanas:
- Novērojams pastāvīgs jutības zudums.
- Ilgstošs ķermeņa vājums.
- Pastāvīgas līdzsvara problēmas.
- Noturīgs nesaturēšanas risks.
- Iespējams ilgstošs vai neatgriezenisks paralīze.
Kā ārsti diagnosticē šo stāvokli?
Diagnostikas gaitā ārsts iztaujā pacientu par simptomiem, izvērtē medicīnas vēsturi un veic fizisko apskati. Lai noteiktu simptomu un pazīmju cēloni, tiek izraudzīti dažādi attēldiagnostikas izmeklējumi.
Attēldiagnostikas metodes
Ārsts var ieteikt veikt šādus attēldiagnostikas izmeklējumus:
- Rentgens: Rentgena attēli palīdz novērtēt kaulu pārmaiņas, piemēram, vai izaugumi sašaurina vietu mugurkaula kanālā. Izmeklējuma gaitā pacients tiek pakļauts radiācijas iedarbībai.
- Magnētiskā rezonanse (MR): Šī metode izmanto stipru magnētu un radio viļņus, lai izveidotu mugurkaula attēlus dažādos griezumos. Šis izmeklējums atklāj disku un saišu bojājumus, kā arī audzējus. Turklāt MR attēli var uzrādīt muguras smadzeņu saspiedumu.
- Datortomogrāfija (DT) vai mielogramma: Ja MR nav piemērots, var veikt datortomogrāfijas izmeklējumu, kas apvieno vairākus rentgena attēlus projicētā veidā, radot detalizētus šķērsgriezumu attēlus. Mielogrammas laikā pirms DT izmeklējuma tiek ievadīta kontrastviela, kas izgaismo muguras smadzenes un nervus. Šīs metodes palīdz atklāt diska trūces, kaulu izaugumus un neparastu šūnu veidošanos.
Kā tiek ārstēta mugurkaula stenoze?
Mugurkaula stenozei piemērotākos ārstēšanas veidus nosaka ārsts, izvērtējot stenozes atrašanās vietu un smagumu.
Medikamenti
Mugurkaula stenozes gadījumā ārsts var rekomendēt šāda veida preparātus:
- Sāpju medikamenti: Pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, naproksēns un paracetamols, var īslaicīgi samazināt diskomfortu, kas radies mugurkaula stenozes dēļ. Ilgtermiņa lietošanas efektivitāte nav pilnībā pierādīta.
- Antidepresanti: Dažkārt hronisku sāpju mazināšanai izraksta, piemēram, amitriptilīnu.
- Pretepilepsijas līdzekļi: Atsevišķi pretepilepsijas zāles, piemēram, gabapentīns vai pregabalīns, var palīdzēt mazināt sāpes, kas rodas bojātu nervu dēļ.
- Opioīdi: Šādi līdzekļi kā oksikodons vai hidrokodons, kas satur kodeīnu, var tikt izrakstīti uz īsu laiku stipru sāpju ārstēšanai. Ārsti izvērtē to lietošanu īpaši piesardzīgi smagu blakusefektu dēļ.
Fizioterapija
Lai izvairītos no sāpēm, kustību apjoms parasti samazinās, kas var novest pie muskuļu vājuma un pastiprināta diskomforta. Fizioterapeits izstrādā vingrinājumus, kas palīdz:
- Stiprināt muskuļus un uzlabot izturību.
- Saglabāt mugurkaula elastību un stabilitāti.
- Veicināt labāku līdzsvaru.
Steroīdu injekcijas
Nervu saknēm saspiežoties, tās var kļūt iekaisušas un uzpampušas. Kortikosteroīdu injekcijas saspieduma vietā dažos gadījumos mazina iekaisumu un rada īslaicīgu atvieglojumu. Šīs injekcijas neder visiem. Tās var veikt tikai dažas reizes gada laikā, jo pretējā gadījumā iespējama kaulu vai apkārtējo audu vājināšanās.
Dekompresijas procedūra
Procedūras laikā ārsts ar speciāliem instrumentiem noņem sabiezējušu saistaudu daļu mugurkaulā, īpaši jostas daļā, paplašinot vietu mugurkaula kanālā un samazinot spiedienu uz nervu saknēm. Pacientiem ar jostas stenozes un sabiezinātu saiti šī metode ir rekomendējama. To pazīst kā perkutāno attēlkontrolētu dekompresiju (PILD) vai minimāli invazīvu jostas dekompresiju (MILD), lai gan biežāk lieto apzīmējumu PILD skaidrības labad. PILD var izvēlēties pacientiem ar augstāku ķirurģisko risku citu slimību dēļ. Procedūra parasti tiek veikta bez vispārējas anestēzijas.
Ķirurģiskā ārstēšana
Ja citi ārstēšanas veidi nav efektīvi vai traucē ikdienas aktivitātēm, ārsts var ieteikt operāciju. Operācijas mērķis ir samazināt spiedienu uz muguras smadzenēm vai nervu saknēm, palielinot mugurkaula kanāla vietu. Ķirurģiskas metodes tiek izvēlētas simptomu mazināšanai. Dažas no tām ir:
- Laminektomija: Šīs operācijas laikā tiek izņemta skriemeļa plātnīte (lamina), samazinot spiedienu uz nerviem. Dažos gadījumos nepieciešama arī skriemeļu savienošana, izmantojot metāla konstrukcijas un kaulu transplantātu, ko dēvē par mugurkaula fiksāciju, lai saglabātu konstrukciju izturību.
- Laminotomija: Šī procedūra ietver daļēju lamina noņemšanu, izveidojot atveri spiediena mazināšanai konkrētā zonā.
- Laminoplastija: Veic kakla rajonā, paplašinot mugurkaula kanālu ar īpašu eņģu palīdzību un izmantojot metāla ierīci, kas notur vaļā izveidoto atstarpi.
- Minimāli invazīva ķirurģija: Šīs operācijas laikā noņem tikai bojāto kaula vai lamina daļu saudzīgā veidā, minimizējot bojājumus veseliem audiem. Šādā gadījumā var nebūt nepieciešama skriemeļu fiksācija, kas samazina pēcoperācijas sāpes, iekaisumu un slimību attīstības risku apkārtējās struktūrās. Pacientiem ar šo pieeju parasti ir ātrāka atveseļošanās.
Operācijas, kuru mērķis ir atbrīvot vietu mugurkaula kanālā, daudziem pacientiem ievērojami mazina stenozes simptomus, taču dažos gadījumos pēc ķirurģiskas ārstēšanas simptomi var saglabāties vai pasliktināties. Pastāv arī infekciju, mugurkaula smadzeņu apvalka plīsuma, trombu veidošanās kāju vēnās, vai nervu bojājuma risks.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
