Muguras sāpes ir diskomforts mugurkaula vai muguras lejasdaļas apvidū. Šis simptoms var skart dažāda vecuma cilvēkus. Muguras sāpes bieži vien izraisa muskuļu vai saišu sasprindzinājums. Lielākajai daļai cilvēku šī problēma nav ļoti nopietna, tomēr muguras lejasdaļas sāpes var radīt ievērojamas grūtības noteiktos gadījumos.
- Mugurai kaitējumu var nodarīt arī ikdienas nodarbju laikā
- Muguras lejasdaļas diskomforts nereti ir izplatīts vecāka gadagājuma cilvēkiem
- Ne vienmēr šis sāpes liecina par konkrētu saslimšanu
- Biežākas problēmas rada saišu, nervu vai mugurkaula bojājumi, kur atrodas skriemeļi
- 90% gadījumos sāpes iespējams mazināt bez ķirurģiskas iejaukšanās vai ārsta iejaukšanās
- Ja sāpes palielinās, jāvēršas pie ārsta
Muguras sāpju veidi
Muguras diskomfortam ir seši pamatveidi, klasificēti atkarībā no sāpošās muguras daļas. Tālāk sniegts pārskats par katru no tiem.
Disku trūce
- Disku trūce izpaužas kā pēkšņs sasprindzinājums mugurā
- Tā var attīstīties novecošanās izraisītu izmaiņu dēļ
- Pēkšņu slodzi pašām mugurai rada smagumu celšana
- Pārmērīgs svars palielina disku trūces risku
- Regulāri vingrojumi, kas stiprina muguru, var palīdzēt mazināt sasprindzinājumu
Mugurkaula kanāla sašaurinājums
- Mugurkaula kanāla sašaurinājums rodas, kad mugurkaula ejas kļūst pārāk šauras
- Šī pārmaiņa var radīt spiedienu uz muguras smadzenēm
- Biežāk kanāla sašaurinājums parādās muguras lejasdaļā vai kaklā
- Problēma īpaši raksturīga cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem
- Parasti simptomi nav izteikti, taču iespējamas sāpes, vājums vai jušanas zudums spiediena dēļ uz mugurkaulu
- Pēc satiksmes negadījumiem vai traumām var rasties šādas sāpes
Skolioze
- Skolioze ir mugurkaula izliekums, kurš var tikt pamanīts no dzimšanas vai bērnībā
- Biežāk šo saslimšanu atklāj meitenēm nekā zēniem
- Veselam mugurkaulam dabiski ir izliekumi uz priekšu un aizmuguri, taču skolioze izpaužas ar sānu izliekumu
- Skolioze var izraisīt palielinātu ķermeņa svaru vai papildu slodzi
- Šī slimība dažreiz sagādā grūtības jaunībā, jo simptomi var pastiprināties
Torakālā muguras daļas sāpes
- Virsējās muguras daļas traucējumi var izraisīt torakālas muguras sāpes
- Sāpes var skart kaklu, krūšu vai muguras lejasdaļu
- Simptomi iekļauj paaugstinātu temperatūru, nekontrolētu svara pieaugumu, nervu sāpes un traumu radītu diskomfortu
- Pēc nesenas traumas, piedzīvojot torakālas muguras sāpes, vēlams konsultēties ar ārstu
Muguras vidusdaļas sāpes
- Vidusdaļas diskomforts novērojams virs jostas daļas un zem ribu loka
- Simptomi var būt grūti identificējami, kas nereti rada vilšanos pacientiem
- Muguras vidusdaļas sāpes pastiprina liekais svars un nepietiekama fiziskā aktivitāte
Papildu muguras sāpju veidi
Sāpes muguras kreisajā pusē
- Kreisās puses muguras diskomforts bieži saistīts gan ar muskuļu sasprindzinājumu, gan nieru vai gremošanas traucējumiem
- To mēdz izraisīt arī disku trūce vai sēžas nerva kairinājums
- Ja sāpes nemazinās vai palielinās, ieteicams apmeklēt ārstu, lai izslēgtu nopietnas slimības
Sāpes muguras labajā pusē
- Līdzīgi kā kreisās puses sāpes, arī labajā pusē tās var būt saistītas ar muskuļu saspringumu, gremošanas vai nieru darbības traucējumiem
- Sāpes var būt saistītas ar žultsakmeņiem vai aknu slimībām
- Labās puses muguras diskomfortu noteikti jāizvērtē ārstam
Sāpes vienā muguras pusē
- Vienpusējas muguras sāpes var būt saistītas ar muskuļu nelīdzsvarotību, sliktu stāju vai iegūtu traumu
- Disku trūce vai sēžas nerva kairinājums arī rada sāpes tikai vienā pusē
- Izstiepšanās un muguras stiprināšanas vingrinājumi var palīdzēt mazināt sāpes, taču pie ilgstoša diskomforta nepieciešama precīza diagnostika
Augšējās muguras sāpes
- Augšdaļas sāpes var ietekmēt kakla zonu, plecus un mugurkaula augšējo segmentu
- Cēloņi bieži ir slikta stāja, muskuļu sasprindzinājums vai traumas fizisko aktivitāšu laikā
- Pie augšdaļas sāpēm liela nozīme ir arī stresam un saspringumam
- Lai mazinātu šīs sāpes, nepieciešams uzlabot stāju un nostiprināt muguras augšdaļu
Muguras lejasdaļas sāpes
- Lejasdaļas sāpes ir viena no biežākajām muguras sāpju formām un to izraisa muskuļu sasprindzinājums, stājas traucējumi vai disku trūces
- Sāpes pastiprina novecošanās, liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids
- Simptomi var būt visdažādākie – no vieglas līdz ļoti stiprai saasinājumam, kas var traucēt ikdienas aktivitātēm
- Svarīga ir normāla svara saglabāšana, fiziskā aktivitāte un laba stāja profilaksei un simptomu mazināšanai
Muguras sāpju simptomi
- Muskuļu sasprindzinājums
- Pēkšņas sāpes
- Jušanas zudums
- Sāpīga sajūta
- Ķermeņa vājums
- Spiediens uz mugurkaulu
- Svara palielināšanās
- Palielināts stress
- Paaugstināta temperatūra
- Nervu sāpes
- Traumas
Muguras sāpju cēloņi
Muguras diskomfortu var izraisīt dažādi apstākļi. Cilvēka ķermenis ir sarežģīts un ne vienmēr spēj izturēt lielu smagumu celšanu. Dažkārt precīzu sāpju iemeslu nav iespējams noteikt.
- Sāpes rodas pārsvarā smagas slodzes, stresa vai traumu rezultātā
- Visbiežāk sastopams muskuļu spazmas, sasprindzinājums vai nervu bojājumi mugurā
- Traumas un lūzumi var izraisīt spēcīgas muguras sāpes
- Sasprindzinājums var veidoties, ceļot smagus priekšmetus vai nesot neatbilstoši
Muguras sāpju risku palielina šādi faktori:
- Sēžas nerva sāpes izplatās no muguras lejasdaļas pa gūžām un kājām, parasti skarot tikai vienu pusi
- Artrīts izpaužas locītavās – muguras lejasdaļā, gurnos un ceļos
- Dažādi mugurkaula izliekumi izraisa papildus diskomfortu
- Osteoporoze noved pie trausliem kauliem un iespējamām lūzuma vietām
- Nierakmeņi reizēm arī ir muguras sāpju iemesls
Muguras sāpju attīstību sekmē arī noteiktas kustības un stāja. Nepareiza ķermeņa pozīcija ilgākā laikā var izraisīt izteiktu diskomfortu. Stājas, kas īpaši noslogo muguru, ir šādas:
- Ķermeņa pagriešana
- Stress
- Pārmērīga izstiepšanās
- Lielu smagumu celšana
- Ilgstoša sēdēšana vienā pozīcijā
- Ilgas brauciena laikā automašīnā
Pastāv paaugstināti riski, kas skar galvenokārt sievietes. Pie vainas bieži ir hormonālie faktori, kā arī paaugstināts stress, trauksme un garastāvokļa traucējumi.
Kā atpazīt muguras sāpes?
Tipiskākās izpausmes ir ļoti intensīvas sāpes mugurā vai kājās, kas liecina par nopietniem nervu traucējumiem. Parasti šie simptomi izzūd bez ārstēšanas, taču smagas komplikācijas gadījumā jākonsultējas ar speciālistu. Raksturīgākie simptomi:
- Liels svars vai smaguma sajūta
- Muguras zonas iekaisums
- Nozīmīgas sāpes kājās
- Traumas vai bojājumi muguras vai mugurkaula apvidū
Muguras sāpju diagnostika
Parasti ārsts var diagnosticēt muguras sāpes, iztaujājot par simptomiem un veicot fizisko apskati. Nepieciešamības gadījumā tiek rekomendēti attēldiagnostikas izmeklējumi un papildu testi:
- Pēc traumas, ja ir pamats aizdomām par muguras bojājumiem
- Ja sāpes ilgst un liecina par iespējām citām saslimšanām, kas jāizmeklē
Izmeklēšanā izmantotās metodes sniedz noderīgu informāciju par muguras audu stāvokli:
- Rentgena uzņēmumi rāda kaulu stāvokli un var atklāt artrīta vai lūzumu pazīmes, bet neizvērtē muskuļu, nervu vai disku bojājumus
- MRT un datortomogrāfija palīdz atklāt disku trūces un novērtēt saistaudu, nervu, saites, asinsvadu, muskuļu un kaulu stāvokli
- Kaulu scintigrāfija palīdz diagnosticēt kaulu audzējus vai osteoporozes radītus lūzumus. Šim izmeklējumam intravenozi ievada īpašu marķieri, kas uzkrājas kaulos un tiek attēlots ar speciālu kameru
- Elektromiogrāfija jeb EMG izvērtē nervu izraisītu elektrisko aktivitāti muskuļos, kas apstiprina nervu saknes saspiešanu, iespējamu diska trūces vai mugurkaula kanāla sašaurinājuma gadījumā
Ja aizdomas par infekciju, ārsts var nozīmēt asins analīzes.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Nav nepieciešams vērsties pie ārsta vieglu un pārejošu vēdera pūšanās vai gāzu gadījumā. Taču, ja vēdera pūšanās, gāzēm vai sāpēm piemīt nopietns raksturs vai tās ir dzīvībai bīstamas, noteikti jākonsultējas ar ārstu šādos gadījumos:
- Iestājas grūtības pārvietoties vai kontrolēt kāju kustības
- Tiek zaudēta zarnu vai urīnpūšļa kontrole
- Zūd sajūta kājās
- Iestājas ļoti stipras sāpes
- Ārsts palīdz noteikt iespējamo sāpju cēloni un piedāvāt atbilstošu terapiju
Muguras sāpju ārstēšanas iespējas
Ir dažādas aktivitātes un paņēmieni, kas palīdz ārstēt un mazināt muguras sāpes:
- Fiziskas aktivitātes var atvieglot diskomfortu mugurā
- Rīta un vakara pastaigas vai peldēšana noder simptomu samazināšanai
- Pareizs uzturs un ķermeņa svara kontrole sniedz atvieglojumu
- Bieži jāmaina sēdpozīcija
- Jāizvairās no ilgas sēdēšanas
- Jācenšas necelt smagus priekšmetus
- Viegliem muguras masāžām ar dabīgiem eļļām ir atslābinoša iedarbība
- Sāpju mazināšanai izmantojama gan siltuma, gan aukstuma terapija
- Uzlabota stāja palīdz samazināt spriedzi audos
- Dažreiz visefektīvākais ir atpūta un rūpes par savu fizisko labsajūtu
- Muguras sāpes var izraisīt saišu spazmas, ko veicina arī augstpapēžu apavu vilkšana, tāpēc tās ieteicams nelietot
- Regulāra jogas prakse 15 minūtes dienā dažādās pozās mazina muguras diskomfortu
- Vingrinājumi un joga palīdz uzturēt muguru stipru arī ilgtermiņā
Mājas līdzekļi muguras sāpju mazināšanai
Lai atvieglotu muguras sāpes, var izmantot dažādas vienkāršas un viegli pieejamas metodes mājas apstākļos.
- Viegla masāža saspringtajos vai sāpīgajos muskuļos
- Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot muguras funkcionētspēju
- Specifiski vingrojumi – pastaigas pa līdzenumu, stāvus atliekties vai izmantot tā saukto “kobras pozu” palīdz simptomu mazināšanai
- Auksta komprese – uz muguras var uzlikt dvielī ietītu ledu, lai mazinātu iekaisumu
- Siltuma spilventiņš palīdz atslābināt saspringtos vai sāpīgos muskuļus
- Vai nepietiekams miegs, par maza vai pārāk mīksta spilvena izvēle un neērta gulta var būt muguras sāpju cēlonis
- Labs un ergonomisks spilvena un matrača izvēle ir svarīga, lai izvairītos no diskomforta un nodrošinātu kvalitatīvu miegu
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
