Menjēra slimība ietekmē iekšējo ausi, izraisot dzirdes un līdzsvara traucējumus. Bez ārstēšanas šī slimība parasti pakāpeniski progresē.
Kas ir menjēra slimība?
Menjēra slimība, kas zināma arī kā idiopātiskais endolimfātiskais hidrops, ir iekšējās auss traucējums, kas skar dzirdi un līdzsvaru. Ja slimība netiek ārstēta, tā mēdz attīstīties, palielinot risku zaudēt dzirdi un iegūt pastāvīgus līdzsvara traucējumus. Atbilstošas medicīniskās ārstēšanas metodes var palīdzēt mazināt simptomus.
Vai menjēra slimība ir nopietns veselības stāvoklis?
Lai arī menjēra slimība nav dzīvībai bīstama, tās simptomi var parādīties pēkšņi, apgrūtinot ikdienas aktivitātes un pasliktinot dzīves kvalitāti.
Kādi ir menjēra slimības simptomi?
- Biežas reiboņa vai vertigo epizodes, kas ilgst no 20 minūtēm līdz 12 stundām, bet nepārsniedz 24 stundas, bieži vien kopā ar nelabumu un vemšanu.
- Mainīgs dzirdes zudums, kas sākotnēji rodas vienā ausī ar zemas frekvences skaņu pasliktinātu uztveri. Slimībai progresējot, dzirdes traucējumi var kļūt neatgriezeniski un pastāvīgi.
- Trokšņi ausīs un spiediena vai pilnuma sajūta ausī.
Kad būtu jāvēršas pie ārsta?
Ieteicams meklēt ārsta palīdzību, tiklīdz parādās menjēra slimības pazīmes.
Kāds ir menjēra slimības simptomu cēlonis?
Endolimfs – šķidrums iekšējā ausī – ir nozīmīgs signālu pārraidē uz dzirdi un līdzsvaru kontrolējošajām smadzeņu zonām. Endolimfa uzkrāšanās traucē sarežģīto mehānismu, kas regulē dzirdi un līdzsvaru. Precīzi iemesli, kāpēc veidojas endolimfa pārpalikums, nav zināmi. Dažos gadījumos menjēra slimība var būt iedzimta.
Kādas komplikācijas iespējamas menjēra slimības gadījumā?
- Vertigo lēkmes.
- Noturīgs dzirdes zudums.
- Trauksme vai stress sakarā ar pēkšņu simptomu rašanos.
- Palielināts kritienu un negadījumu risks.
Kā tiek diagnosticēta menjēra slimība?
- Detalizēta anamnēzes ievākšana un fiziska apskate
Ārsts uzdos jautājumus par reiboņa lēkmju biežumu un ilgumu, par to, vai ir bijušas divas vai vairākas vertigo epizodes, kas ilgst vismaz 20 minūtes 24 stundu periodā, kā arī vai ir troksnis ausīs vai spiediena sajūta. Speciālists pārbaudīs Jūsu spēju dzirdēt dažādu frekvenču un skaļuma skaņas, kā arī izšķirt līdzīgi skanošus vārdus. Menjēra slimības pacientiem parasti ir grūtības dzirdēt zemas frekvences vai zemu un augstu frekvenču kombinācijas. Lielākā daļa slimnieku atgūst līdzsvaru pēc vertigo epizodes, taču dažiem var saglabāties līdzsvara traucējumi.
- Medicīniskā attēldiagnostika un citi izmeklējumi
Daži menjēra slimības simptomi var līdzināties citu slimību, piemēram, smadzeņu audzēju vai multiplo sklerozes, pazīmēm, tāpēc var tikt nozīmēti papildu izmeklējumi, lai izslēgtu šos stāvokļus.
- Auss funkciju izmeklējumi
- Alternatīvais tests vai video-nistagmogrāfija novērtē līdzsvaru, analizējot acu kustības. Pirmajā daļā tiek vērtēta acu kustība, sekojot objektam, otrajā daļā – acu kustība, mainot galvas stāvokli. Kaloriskais tests iesaista iekšējās auss reakciju uz temperatūras maiņu, iepilinot ausī siltu un aukstu ūdeni vai gaisu.
- Rotējošā krēsla tests aprēķina acu kustības, līdzīgi kā video-nistagmogrāfija. Pacients sēž elektroniski vadāmā krēslā, kas griežas dažādos virzienos, stimulējot iekšējās auss funkciju.
- Vestibulāri izraisītie miogēnie potenciāli ir izmeklējums, kurš skaņas ietekmē aktivizē noteiktas iekšējās auss daļas un fiksē muskuļu reakciju. Nenovērojamas vai patoloģiskas atbildes liek domāt par menjēra slimību.
- Dinamiskā posturografija nosaka dažādu līdzsvara sistēmas daļu funkcionēšanu. Līdzsvars balstās uz redzi, iekšējās auss darbību un maņu impulsu uztveri no ādas, muskuļiem, cīpslām un locītavām. Ar šo testu iespējams noteikt līdzsvara sistēmas vājās vietas.
- Video galvas impulsa tests pārbauda, vai acu kustības zaudē fiksāciju uz objektu galvas kustību laikā, kas var liecināt par vestibulārās sistēmas traucējumiem.
- Elektrokohleogrāfija ļauj konstatēt šķidruma uzkrāšanos iekšējā ausī.
Kādas ir menjēra slimības ārstēšanas iespējas?
Pilnībā izārstēt menjēra slimību nav iespējams, bet ārstēšana var palīdzēt atvieglot vertigo simptomus un novērst neatgriezenisku dzirdes bojājumu.
Zāles vertigo simptomu mazināšanai
- Preperāti pret kustību slimību, piemēram, meklozīns vai diazepāms, var palīdzēt mazināt reiboņa sajūtu, sliktu dūšu un vemšanu.
- Zāles pret nelabumu, piemēram, prometazīns.
- Diurētiskie līdzekļi un betahistīns var tikt izrakstīti kopā vai atsevišķi, lai samazinātu vertigo. Diurētiskie medikamenti mazina šķidruma daudzumu iekšējā ausī, savukārt betahistīns uzlabo asinsriti šajā zonā.
Atkarībā no pacienta stāvokļa ārsts var ieteikt ierobežot sāls patēriņu un ilgstoši lietot medikamentus šķidruma aiztures mazināšanai, lai samazinātu slimības simptomu intensitāti un biežumu.
Citas terapijas
- Līdzsvara rehabilitācija.
- Dzirde uzlabojošas ierīces.
Zāļu injekcijas vidusausī
- Gentamicīns ir antibiotika, kas var nomākt tās auss daļas funkciju, kas izraisa vertigo. Neietekmētas ausu daļas var kompensēt zaudēto funkciju, bet pastāv paaugstināts neatgriezeniska dzirdes zuduma risks.
- Steroīds, piemēram, deksametazons, var palīdzēt kontrolēt vertigo epizodes dažiem pacientiem. Deksametazonam ir mazāks risks radīt dzirdes bojājumu, lai gan tas nav tik efektīvs kā gentamicīns.
Ķirurģiskas metodes
Ja pēc citiem ārstēšanas veidiem simptomi nemazinās, ārsts var ierosināt operāciju.
- Endolimfātiskā maisiņa operācija – iejaukšanās, kuras laikā ievieto drenāžas cauruli, lai izvadītu lieko šķidrumu un samazinātu spiedienu iekšējā ausī.
- Labirintektomija – procedūra, kas iznīcina tās auss vestibulāro daļu, kura izraisa vertigo, taču tā rezultātā skartajā ausī pilnībā izzūd dzirde. Veselā auss turpmāk nodrošina līdzsvara un dzirdes nervu signālu pārvadi uz smadzenēm. Šī operācija piemērota gadījumos, ja ausī jau ir būtisks vai pilnīgs dzirdes zudums.
- Vestibulārā nerva pārgriešana – pārgriež nervu, kas vada līdzsvara impulsus uz smadzenēm. Tā tiek mazinātas vertigo izpausmes, saglabājot dzirdi bojātajā ausī. Procedūra prasa vispārējo anestēziju un stacionāru uzraudzību.
Kā iespējams novērst menjēra slimības attīstību?
Menjēra slimību nav iespējams novērst. Ja ģimenē bijuši šīs slimības gadījumi, informējiet par to ārstu, lai savlaicīgi uzsāktu rūpīgu novērošanu. Ja jums bieži ir reiboņa epizodes vai aizdomas par šo slimību, ir vērts veikt diagnostiskus izmeklējumus simptomu apstiprināšanai.
Kā var samazināt menjēra slimības simptomu izpausmes?
- Samaziniet sāls uzņemšanu, lai novērstu šķidruma aizturi, kas var pastiprināt simptomus.
- Ierobežojiet kofeīna lietošanu, īpaši enerģijas dzērienu veidā, jo tie var palielināt vertigo sastopamību.
- Kontrolējiet stresu, kas var izraisīt simptomu saasinājumu. Piedalieties aktivitātēs vai hobijos, kas palīdz mazināt stresu, lai atvieglotu sajūtas.
- Nodrošiniet pietiekamu atpūtu un kvalitatīvu miegu.
- Samaziniet alkohola lietošanu.
Kā sagatavoties vizītei pie ārsta?
- Pierakstiet savus simptomus, to ilgumu un lēkmju biežumu.
- Uzskaitiet galvenos stresorus, kā arī lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus.
- Paņemiet līdzi draugu vai ģimenes locekli, kas var palīdzēt nokļūt uz vizīti.
- Sagatavojiet jautājumu sarakstu, ko uzdot ārstam, piemēram:
- Kādi ir menjēra slimības cēloņi?
- Vai jāveic papildu izmeklējumi?
- Vai šo slimību var izārstēt?
- Kādu ārstēšanas veidu ieteiksiet?
- Kā varētu pārvaldīt šo veselības problēmu?
- Sagatavojieties atbildēt uz ārsta jautājumiem, piemēram:
- Kad sākās simptomi?
- Vai Jums ir bijusi reiboņa vai vertigo epizode? Cik ilgi tā ilga – minūtes vai stundas?
- Vai simptomi atkārtojas regulāri?
- Kas izraisa simptomu parādīšanos?
- Kas uzlabo vai pasliktina simptomus?
- Vai kādam no jūsu ģimenes ir bijusi menjēra slimība?
Piezīme no medicīnas speciālista
Dzīve ar menjēra slimību var izraisīt pastāvīgu trauksmi, jo simptomi negaidīti traucē ikdienu un ierobežo brīvību un komfortu. Savlaicīga un pareiza ārstēšana pie ārsta ļauj mazināt simptomu ietekmi un uzlabot dzīves kvalitāti.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
