Meningokoka infekcija rada būtiskus veselības draudus Eiropā, īpaši Latvijā. Šī slimība var izraisīt smadzeņu apvalka iekaisumu vai asins saindēšanos, un sekas var būt letālas vai radīt ilgstošas veselības problēmas. Latvijā risks ir augsts, jo meningokoks izplatās pa gaisu un tieša kontakta ceļā ar inficētām personām. Vakcinācija ir efektīvs veids, kā pasargāties no šīs infekcijas. Vakcīna Bexsero ir paredzēta B tipa meningokoka profilaksei un ir piemērota bērniem jau no divu mēnešu vecuma, kā arī pusaudžiem un pieaugušajiem. Trumenba vakcīna tiek rekomendēta pusaudžiem, sākot no 15 gadu vecuma. Meningokoku infekcijas ārstēšanā svarīga ir savlaicīga antibiotiku lietošana, kas jāuzsāk pirmajās simptomu izpausmēs. Novēlota diagnoze un ārstēšana var novest pie smagām komplikācijām vai nāves.
Kas ir meningokoka infekcija
Meningokoka infekcija ir infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Neisseria meningitidis. Tā var radīt gan meningokoka sepsi, gan meningītu. Ar šo slimību saistīta ap 10 procentiem nāves gadījumu. Galvenais izraisītājs ir Neisseria meningitidis baktērija. Eiropā visbiežāk konstatē B serotipu, kas sastāda aptuveni 90 procentus no saslimšanām. Slimības gaita var būt ļoti strauja, kas padara savlaicīgu ārstēšanu īpaši būtisku. Visbiežāk saslimst zīdaiņi, pusaudži un jauni pieaugušie. Infekcija galvenokārt izplatās pa elpceļiem, un sastopamība pieaug ziemā un pavasarī. Divas smagākās formas ir septisks šoka stāvoklis un strutains meningīts. Slimības inkubācijas periods ilgst ap četrām dienām. Agrīna simptomu pamanīšana ir svarīga, lai novērstu nopietnas komplikācijas.
Meningokoka pārneses veidi
Meningokoka baktērija izplatās galvenokārt pa gaisu inficētai personai klepojot vai šķaudot. Izpratne par pārneses ceļiem palīdz samazināt individuālo risku saslimt.
Kā var inficēties ar meningokoku
Galvenais inficēšanās veids ir tiešs kontakts, piemēram, tuvās sadzīves situācijās. Baktērija var izplatīties arī kopīgi lietojot sadzīves priekšmetus. Saslimšana ar meningokoku iespējama visa gada garumā, tomēr visbiežāk sastopama mēnešos pēc gripas sezonas.
Riska grupas
Lielākais risks ir bērniem līdz piecu gadu vecumam. Augsts risks novērojams arī pusaudžiem un jauniešiem, kas dzīvo kopmītnēs vai internātos. Gados veciem cilvēkiem, īpaši virs 75 gadiem, arī novēro statistiski paaugstinātu risku. Piemēram, konkrētā gadā Rīgā vairāk nekā puse no visiem meningokoka slimības gadījumiem tika konstatēta bērniem.
Meningokoka infekcijas simptomi
Meningokoka infekcijas simptomātika mainās atkarībā no vecuma, tomēr pastāv bieži sastopamas pazīmes, kas jāspēj laikus atpazīt. Precīza simptomu noteikšana ļauj uzreiz nodrošināt medicīnisko palīdzību un samazināt komplikāciju risku.
Zīdaiņu simptomi
Zīdaiņiem simptomi var būt dažādi un grūti pamanāmi. Tipiski novēro šādas pazīmes:
- Pastāvīga raudāšana
- Pastiprināta uzbudināmība un nervozitāte
- Neraksturīga neaktivitāte un miegainība
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra bez acīmredzama iemesla
- Aizdomīgs izsitumi uz ādas
Pieaugušo simptomi
Pieaugušajiem infekcijas simptomi parasti ir izteiktāki un vieglāk identificējami. Raksturīgi ir šādi simptomi:
- Pēkšņas un intensīvas galvassāpes
- Drudzis
- Nelabums un vemšana
- Muskuļu sāpes un stīvums
- Drebuļi
- Pastiprināta jutība pret gaismu un trokšņiem
- Sarkani vai tumši violeti izsitumi uz ādas
Simptomi, kuru gadījumā nepieciešama steidzama palīdzība
Ir simptomi, kuru parādīšanās ir signāls nekavējoties vērsties pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Tas attiecas uz šādām situācijām:
- Iekaisis, plosošs galvas sāpes
- Pēkšņs un izteikts drudzis
- Hemorāģiski izsitumi, kas nesaplok spiežot uz ādas
- Nozīmīga vemšana
<li Nosprostojošs stīvums kaklā
Novērojot šos simptomus, nepieciešama tūlītēja ārsta palīdzība. Laicīga ārstēšana var glābt dzīvību un samazināt paliekošu komplikāciju risku.
Meningokoka infekcijas formas
Meningokoka infekcija var attīstīties kā lokāls vai vispārējs process. Katrai formai ir savi simptomi un iespējamas sekas, tāpēc būtiski tās atšķirt.
Vietēja infekcija
Lokāla slimības izpausme parasti norisinās deguna un rīkles rajonā vai elpceļos. Šī forma parasti nav bīstama un nerada traucējumus, taču var būt kā sākotnējs posms smagākām komplikācijām. Aptuveni 10 procenti cilvēku ir nesēji, bieži to nezinot, jo simptomi trūkst.
Vispārēja infekcija
Ja infekcija izplatās organismā, veidojas daudz smagāka slimības gaita, kur baktērijas var nokļūt asinīs vai smadzeņu apvalkos, radot sepsi vai meningītu. Generalizētas infekcijas gadījumā mirstība var sasniegt 6 līdz 12 procentus; attīstītās valstīs līdz 40 procentiem, bet mazāk attīstītos reģionos līdz pat 80 procentiem. Latvijā reģistrē ap 70–80 meningokoka saslimšanas gadījumiem gadā, un vairāk nekā 10 procentos no tiem ir letālas sekas.
Meningokoka diagnostika
Precīza meningokoka infekcijas diagnostika ir ievērojami svarīga, lai apturētu infekcijas izplatīšanos un nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu. Diagnostikas process balstās uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un slimības klīnisko pazīmju izvērtēšanu. Eiropā visplašāk izplatīti ir B un C serotipi, Latvijā dominē B tipa meningokoks. Pat ja slimība var rasties jebkurā laikā, gadījumu biežums būtiski palielinās februāra un marta laikā.
Laboratoriskie izmeklējumi
Infekcijas diagnostiku sāk ar asins un cerebrospinālā šķidruma analīzēm, kas ļauj noteikt patogēnu un izvērtēt slimības gaitu. Ātra un precīza analīze būtiski ietekmē ārstēšanas panākumus.
Klīniskās pazīmes
Meningokoka izraisītas slimības simptomi var būt dažādi, bet savlaicīga to atpazīšana, balstoties uz ārsta novērojumiem, ir svarīgs solis. Parastās pazīmes – augsta temperatūra, galvas sāpes, slikta dūša, stīvs kakls. Hemorāģiski izsitumi pie generalizētas infekcijas konstatēti apmēram divām trešdaļām pacientu. Laicīga simptomu diagnosticēšana kavē turpmāku slimības attīstību.
Meningokoka bīstamība un sekas
Meningokoka infekcija var izraisīt ļoti smagas komplikācijas. Eiropā, tostarp Latvijā, aptuveni 10 procenti pacientu iegūst letālu iznākumu šīs slimības dēļ. Apmēram piektā daļa atveseļojušos cieš no nopietnām ilgstošām sekām. Biežāk sastopami ir B un C tipa meningokoki, Latvijā dominē B tips. Lielākais risks ir zīdaiņiem, un tāpēc vakcinācijas kurss tiek sākts no trīs mēnešu vecuma un apmaksāts no valsts līdzekļiem. Vakcinācija tiek veikta 3 un 5 mēnešu vecumā, bet trešā deva tiek ievadīta pēc gada. Augsts vakcinācijas līmenis arī tālāk samazinās saslimstības risku, tomēr bīstamība pilnībā nepazudīs. Visbiežāk saslimšana ar meningokoku tiek reģistrēta februārī–martā. Nozīme ir arī higiēnas principu ievērošanai, it īpaši rudens un pavasara mēnešos, kad saslimstība ir visaugstākā.
- Latvijā B tipa meningokoks rada vislielāko apdraudējumu.
- Smagas sekas pēc meningokoka infekcijas var būt pastāvīgas veselības problēmas.
- Vakcinācija būtiski samazina saslimšanas iespēju.
Deviņi no desmit bērniem līdz piecu gadu vecumam, pusaudžiem un jauniešiem var atgūties, savlaicīgi atklājot slimību un uzsākot ārstēšanu. Tomēr pat ar vismodernāko medicīnu, ne vienmēr ir iespējams izvairīties no paliekošām sekām. Saglabājot augstu vakcinācijas līmeni un rūpīgi ievērojot higiēnas prasības, meningokoka infekcijas apdraudējums un ilgstošas veselības sekas var tikt jūtami mazināti.
Meningokoka vakcīnas
Vakcīnas pret meningokoku sniedz drošu aizsardzību un ir īpaši ieteicamas bērniem, pusaudžiem un ceļotājiem. Latvijā pieejamas Bexsero, Trumenba un Nimenrix vakcīnas, kas nodrošina aizsardzību pret dažādiem serotipiem.
Bexsero vakcīna
Bexsero ir pirmā vakcīna, kas aptver plašu B tipa meningokoku spektru un tai ir oficiāls apstiprinājums Eiropas Savienībā. Vakcīnu var ievadīt bērniem no divu mēnešu vecuma, kā arī pieaugušajiem. Klīniskie pētījumi apliecina, ka šo vakcīnu iespējams kombinēt ar citām, nodrošinot elastīgas vakcinācijas iespējas. Latvijā viena Bexsero deva maksā ap 95 eiro.
Trumenba vakcīna
Trumenba vakcīna nodrošina aizsardzību pret B tipa meningokoku galvenokārt pusaudžiem un jauniešiem ar paaugstinātu saslimšanas risku. Šī vakcīna palīdz ne tikai novērst slimības attīstību, bet arī smagas komplikācijas.
Nimenrix vakcīna
Nimenrix ir paredzēta aizsardzībai pret A, C, W-135 un Y tipa meningokoku infekcijām. Vakcināciju iesaka bērniem, pieaugušajiem un ceļotājiem uz reģioniem ar augstu infekcijas izplatību. Guļošā viena deva Latvijā maksā ap 55 eiro, un Nimenrix ir iekļauta valsts imunizācijas kalendārā kā daļa no profilaktiskās aizsardzības pret meningokoku.
Kā izvairīties no meningokoka infekcijas
Preventīvie pasākumi ir būtiski, lai pasargātu sevi un apkārtējos no meningokoka infekcijas. Pastāv vairāki efektīvi veidi, kā būtiski pazemināt infekcijas iespējamību.
Nozīmīgākās profilakses metodes
Vakcinācija ir viens no galvenajiem profilaktiskajiem līdzekļiem pret meningokoku. Kopš 2013. gada Eiropā apstiprināta vakcīna Bexsero, kas stiprina imunitāti pret B tipa meningokoku. Latvijā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 80 B tipa saslimšanas gadījumi, no kuriem ap desmit ir ar letālu iznākumu.
Higiēnas ievērošana
Regulāra personīgā higiēna ir īpaši nozīmīga. Rūpīgi mazgājiet rokas ar ūdeni un ziepēm pirms ēšanas vai pieskaroties sejai, izvairieties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, kā arī nesadaliet koplietojamus priekšmetus – dvieļus vai traukus. Šie vienkāršie pasākumi efektīvi samazina risku, aizsargājot bērnus un pieaugušos no infekcijas.
Aizsardzība no meningokoka ceļojot
Ceļojot uz valstīm, kur meningokoka infekcija izplatīta biežāk, jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi. Pilnvērtīga vakcinācija un higiēnas ievērošana būtiski samazina infekcijas iespējamību. Lai ceļojums būtu drošs, nepieciešams to rūpīgi plānot un savlaicīgi nodrošināties ar visām vajadzīgajām vakcīnām.
Ieteicamā vakcinācija
Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi paredz, ka, dodoties uz reģioniem ar paaugstinātu meningokoka saslimstības līmeni, piemēram, Subsahāras Āfriku, vakcinācija pret A tipa meningokoku ir obligāta. Latvijā par prioritāti izvirzīta zīdaiņu vakcinācija pret B tipa infekcijām, bet pusaudžiem un jauniešiem tiek nodrošināta vakcinācija pret B un C tipiem. Ieviešot universālu zīdaiņu vakcinācijas programmu, konstatēts saslimšanas skaita ievērojams kritums.
Citi aizsardzības pasākumi
Papildus vakcinācijai ceļojuma laikā svarīga nozīme ir arī personīgās higiēnas rūpīgai ievērošanai – bieža roku mazgāšana ar ziepēm, izvairīšanās no lieliem cilvēku pulcēšanās pasākumiem, jo īpaši slēgtās telpās. Plānojot ceļojumu, ieteicams iepazīties ar tuvāko veselības iestāžu pieejamību, lai simptomu gadījumā būtu iespēja nekavējoties saņemt medicīnisko palīdzību. Latvijā vislielākais meningokoka infekcijas risks fiksēts februārī un martā, tādēļ šo mēnešu laikā ceļošanu ieteicams rūpīgāk izvērtēt.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
