Meningīts

Meningīts ir galvas smadzeņu un muguras smadzeņu apvalku, kas darbojas kā aizsargājošas membrānas, iekaisums. Šo iekaisumu var izraisīt bakteriālas, vīrusu, sēnīšu, parazitāras infekcijas vai arī neinfekciozi faktori. Meningīta pazīmes ir drudzis, spēcīgas galvassāpes, stīvs kakls, nelabums, vemšana un paaugstināta jutība pret gaismu. Ja rodas aizdomas par meningītu, nekavējoties jāvēršas pie mediķiem.

Kas ir meningīts?

Meningīts ir iekaisuma process membrānās jeb apvalkos, kas ietver galvas un muguras smadzenes. Šie apvalki pasargā smadzenes un muguras smadzenes no bojājumiem un nodrošina tām stabilu struktūru. Apvalkos ir nervi, asinsvadi un cerebrospinālais šķidrums.

Meningītu var izraisīt šādi faktori:

• Infekcijas slimības, kuras pārnēsā vīrusi vai baktērijas un kas parasti izplatās no cilvēka uz cilvēku.
• Neinfekciozi apstākļi, piemēram, audzēji vai galvas traumas.

Šī slimība var izprovocēt izteiktus un nepatīkamus simptomus, tāpēc ieteicams nekavēties ar ārsta apmeklējumu, ja tie parādās.

Meningīta veidi

Meningīta iedalījums balstīts uz cēloni un simptomu ilgumu:

• Vīrusu meningīts – parasti noris viegli un izzūd pats no sevis.
• Bakteriālais meningīts.
• Sēnīšu meningīts.
• Parazītu izraisīts meningīts.
• Primārs amēbu meningoencefalīts (PAM) – reti sastopams meningīta veids, ko rada Naegleria fowleri jeb “smadzenes ēdošā amēba”.
• Zāļu izraisīts aseptisks meningīts – noteiktas zāles, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma preparāti un antibiotikas, var izraisīt šo formu.
• Hronisks meningīts – ilgst mēnesi vai ilgāk.
• Akūts meningīts – raksturīgs ar pēkšņu, smagu simptomu parādīšanos.

Meningīta cēloņi

Meningītu var izprovocēt gan infekcijas, gan neinfekciozi faktori. Infekcijas ierosinātāji ir baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti un Naegleria fowleri amēba. Starp neinfekcioziem faktoriem minamas autoimūnas slimības, noteikti medikamenti, dažas vēža formas un ķīmiskas reakcijas. Katra tipa meningītam raksturīgas specifiskas izcelsmes, kuras var grupēt šādi:

Bakteriāla meningīta izraisītāji

• E. coli
• B grupas streptokoki
• Mycobacterium tuberculosis
• Streptococcus pneumoniae
• Listeria monocytogenes
• Haemophilus influenzae
• Neisseria meningitidis

Vīrusu meningīta ierosinātāji

• Mumpsa vīruss
• Limfocitiskā koriomeningīta vīruss
• Dažādi enterovīrusi (ne poliomielīta)
• Herpesvīrusi
• Mazādu vīruss
• Arbovīrusi, piemēram, Rietumnīlas vīruss
• Gripai raksturīgie vīrusi

Sēnīšu meningīta iemesli

Nav sniegta detalizēta informācija.

Parazītu izraisīta meningīta ierosinātāji

• Angiostrongylus cantonensis
• Baylisascaris procyonis
• Gnathostoma spinigerum

Amēbu izraisīta meningīta iemesli

Nav sniegta detalizēta informācija.

Neinfekciozā meningīta cēloņi

• Sistēmiskā sarkanā vilkēde
• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un antibiotikas
• Galvas traumas
• Galvas smadzeņu operācijas
• Atsevišķi vēža veidi
• Ķīmiskas reakcijas

Meningīta simptomi

Sākotnējie meningīta simptomi var atgādināt gripai līdzīgas pazīmes. Tie attīstās dažu stundu vai dažu dienu laikā un var strauji pasliktināties. Bērniem un zīdaiņiem simptomi var atšķirties no tiem, kas novēroti pieaugušajiem.

Meningīta pazīmes un simptomi zīdaiņiem:

• Izspiedies lielais avotiņš uz galvas
• Miegainība vai apātija
• Grūtības pamosties vai pārmērīga miegainība
• Barības atteikums
• Nepārtraukta raudāšana
• Vemšana

Bērnu un pieaugušo simptomi:

• Pēkšņi parādījies augsts drudzis
• Kakla stīvums
• Intensīvas galvassāpes
• Nelabums vai vemšana
• Krampju lēkmes
• Apjukums vai koncentrēšanās traucējumi
• Apātija vai grūtības pamosties
• Spilgta gaisma nepatīkama acīm
• Samazināta apetīte vai slāpes
• Izsitumi uz ādas, kas raksturīgi atsevišķām formām, piemēram, meningokoku meningītam

Meningīta komplikācijas

Meningīts, kas netiek ārstēts, var izraisīt nopietnas blakusparādības. Jo ilgāk slimība netiek ārstēta, jo lielāks risks ir attīstīt šādas komplikācijas:

• Pazemināts asinsspiediens
• Traucēta gaita
• Mācīšanās grūtības
• Dzirde zudums
• Atmiņas traucējumi
• Krampji
• Nieru mazspēja
• Bojājumi smadzenēs
• Nāvīgs iznākums

Riska faktori

Faktori, kas palielina iespēju saslimt ar meningītu:

• Vecums: bakteriālais meningīts biežāk konstatēts cilvēkiem jaunākiem par 20 gadiem; ap 70% bakteriālā meningīta gadījumu reģistrē bērniem līdz 5 gadu vecumam.
• Pārpildīta vide: baktērijas, kas izraisa meningītu, viegli izplatās blīvi apdzīvotās vietās.
• Nepietiekama vakcinācija: ja nav pabeigta visa bērnības vai pieaugušo vakcinācijas programma, risks ir lielāks.
• Grūtniecība: pastāv lielāka iespēja inficēties ar infekcijām, kas var izraisīt meningītu, piemēram, listeriozi.
• Novājināta imūnsistēma: ar saslimšanām, piemēram, HIV/AIDS, cukura diabēts vai alkoholisms un imūnsupresīva terapija, palielinās iespēja saslimt ar meningītu.

Kā notiek meningīta diagnostika?

Meningītu diagnosticē, izvērtējot medicīnisko vēsturi, veicot fizisku izmeklēšanu un laboratoriskus testus. Ārsts meklē pazīmes, kas liecina par iekaisumu ap ausīm, galvu, kaklu vai ādu pie mugurkaula. Šādi izmeklējumi var tikt veikti:

• Asins analīzes un asins kultūras: Asins paraugs var atklāt baktērijas vai citus infekcijas pazīmēs, turpretī kultūru metode ļauj noteikt, vai paraugā aug mikroorganismi. Arī mikroskopiska pārbaude palīdz identificēt baktērijas.
• Medicīniskā attēldiagnostika: Datorizētās tomogrāfijas (KT) un magnētiskās rezonanses (MRI) izmeklējumi palīdz izvērtēt smadzeņu tūsku vai iekaisumu. Papildu krūškurvja vai deguna blakusdobumu izmeklējumi var noteikt iespējamās infekcijas perēkļus.
• Muguras punkcija jeb lumbālpunkcija: Adatu ievada mugurkaula kanālā, lai iegūtu cerebrospinālā šķidruma paraugu, ko vēlāk analizē uz infekciju vai baktērijām.

Ja ir aizdomas par vīrusu meningītu, ārsts var nozīmēt DNS testu (polimerāzes ķēdes reakciju – PCR) vai specifisku vīrusu antivielu noteikšanu, lai precizētu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.

Kā ārstē meningītu?

Katra meningīta forma prasa atšķirīgu ārstēšanas pieeju atkarībā no cēloņa. Ātra ārstēšana ir būtiska, lai nodrošinātu maksimāli ātru izveseļošanos.

Bakteriālais meningīts

Bakteriālu meningītu ārstē ar intravenozi ievadāmiem antibiotikām. Noteiktās situācijās papildus var tikt lietoti arī kortikosteroīdi, piemēram, deksametazons, lai samazinātu iekaisuma reakciju. Pacientiem ar akūtu bakteriālo meningītu nepieciešama nekavējoša antibiotiku vai kortikosteroīdu ievadīšana, lai uzlabotu iznākumu un mazinātu komplikāciju iespējamību.

Vīrusu meningīts

Lielākoties vīrusu meningīts pāriet pats no sevis dažu nedēļu laikā. Vieglos gadījumos ārstēšana aprobežojas ar šādiem pasākumiem:

• Pietiekams atpūtas režīms
• Šķidruma uzņemšanas nodrošināšana
• Sāpes un temperatūru mazinoši līdzekļi ķermeņa diskomforta novēršanai

Jāatceras, ka antibiotikas šajā gadījumā nav efektīvas. Dažkārt ārsts var nozīmēt kortikosteroīdus, lai mazinātu smadzeņu tūsku, un medikamentus krampju profilaksei. Herpes vīrusa vai gripas izraisītu meningītu iespējams ārstēt ar pretvīrusu preparātiem.

Citi meningīta tipi

Hroniska meningīta ārstēšanas taktiku izvēlas, ņemot vērā pamatslimību. Sēnīšu meningītu ārstē ar pretsēnīšu līdzekļiem. Dažos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama, jo organisms pats atjauno veselību. Onkoloģisku bojājumu izraisītu meningītu ārstē, risinot pašu audzēju. Alerģisku reakciju vai autoimūnu slimību izraisītu neinfekciozu meningītu ārstē ar kortikosteroīdiem vai imūnsupresantiem.

Meningīta profilakse

Lai mazinātu inficēšanās risku ar infekcioziem meningīta izraisītājiem, ir svarīgi ievērot sekojošus piesardzības pasākumus:

• Rūpīgi mazgāt rokas, lai novērstu pārnēsājamās infekcijas
• Ievērot personīgo higiēnu – nelietot kopīgus traukus, piederumus, zobu birstes vai lūpu balzamus ar citiem cilvēkiem
• Stiprināt imunitāti: nodrošināt pilnvērtīgu miegu, regulāras fiziskās aktivitātes un sabalansētu uzturu, kurā ir daudz dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu
• Klepojot vai šķaudot aizsegt muti un degunu, lai samazinātu baktēriju izplatību telpā
• Ievērot ārsta norādījumus par uzturēšanos grūtniecības laikā, īpaši izvairoties no nepasterizēta piena vai tā produktiem, kā arī pietiekami termiski apstrādājot gaļu un citus pārtikas produktus

Vakcinācija

Papildus iepriekš minētajiem piesardzības pasākumiem vakcinācija palīdz aizsargāt pret noteiktām bakteriālā meningīta formām. Vakcīnas, kas samazina meningīta attīstības risku, ir:

• Haemophilus influenzae B tipa vakcīna (Hib): Pasaules Veselības organizācija un sabiedrības veselības speciālisti iesaka šo vakcīnu zīdaiņiem no 2 mēnešu vecuma, kā arī pieaugušajiem ar sirpjveida šūnu anēmiju, HIV/AIDS un cilvēkiem bez liesas.
• Pneimokoku konjugātvakcīnas (PCV13 un PCV15): Ieteicamas bērniem līdz 2 gadu vecumam. Papildus tiek rekomendētas bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam ar augstu pneumokoku infekciju risku un pieaugušajiem ar hroniskām sirds vai plaušu slimībām, īpaši cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
• Pneimokoku polisaharīdu vakcīna (PPSV23): Paredzēta pieaugušajiem un lielākiem bērniem, kam nepieciešama aizsardzība pret pneimokoku baktērijām. Šo vakcīnu iesaka pieaugušajiem pēc 60 gadu vecuma, pusaudžiem un bērniem virs 2 gadu vecuma ar traucētu imunitāti vai hroniskām slimībām, piemēram, sirds mazspēju, cukura diabētu, sirpjveida šūnu anēmiju un bez liesas.
• Meningokoku konjugātvakcīna (MenACWY): Ieteicama bērniem vecumā no 11 līdz 12 gadiem ar revakcināciju pie 16 gadiem. Ja pirmā deva ievadīta 13–15 gadu vecumā, stiprinošo devu iesaka pēc 16–18 gadiem. Ja vakcinācija sākta 16 gadu vecumā, papildus deva nav vajadzīga. Vakcīnu iesaka arī pieaugušajiem ar paaugstinātu riska pakāpi, piemēram, tiem, kam ir HIV/AIDS vai jādzīvo kopmītnēs vai karavīru kazarmās.
• Meningokoku B serogrupas vakcīna (MenB): Ieteicama bērniem un pieaugušajiem, kas vecāki par 10 gadiem, ja viņiem ir paaugstināts meningokoku slimību risks, tostarp pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju un cilvēkiem bez liesas.

Kā sagatavoties vizītei pie ārsta

Tā kā meningīts var izraisīt nopietnas sekas, nepieciešams sazināties ar ārstu, ja rodas aizdomas par šo slimību. Gatavojoties konsultācijai, ieteicams veikt šādas darbības:

• Pārdomāt, kādas darbības jāveic pirms un pēc ārsta apmeklējuma
• Pierakstīt novērotos simptomus
• Sastādīt sarakstu ar būtisku personīgo informāciju, tostarp pēdējā laikā veiktajiem ceļojumiem, aktivitātēm vai kontakta ar dzīvniekiem gadījumiem
• Atzīmēt, kādas zāles tiek lietotas
• Ņemt līdzi kādu no ģimenes vai draugiem, kas var palīdzēt fiksēt svarīgo informāciju un sniegt atbalstu
• Sagatavot jautājumus, ko uzdot ārstam

Biežāk uzdotie jautājumi

• Vai ir iespējams veikt meningīta testu mājas apstākļos? Pašlaik nav pieejamu metožu, kas ļautu noteikt meningītu mājās. Precīzai diagnosticēšanai nepieciešama ārsta konsultācija.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.