Melanoma ir ādas vēža veids, kuras rašanās risks palielinās pārmērīgas saules starojuma, gaišas ādas un melanomas gadījumu ģimenes anamnēzes dēļ. Laicīga atpazīšana un savlaicīga ārstēšana būtiski uzlabo izredzes pacientiem ar šo slimību. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi jebkurām pārmaiņām vai izmaiņām esošajos dzimumzīmēs. Pareiza aizsardzība pret ultravioletajiem stariem samazina melanomas risku. Šajā rakstā ir aplūkoti melanomas simptomi, diagnostika, ārstēšanas iespējas un galvenie profilakses soļi.
Kas ir melanoma?
Melanoma ir ļaundabīga ādas audzēja forma, kas rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem, kad šīs šūnas mutē un sāk bezkontroles dalīšanos. Lai arī melanoma sastopama retāk nekā citi ādas vēži, tā ir bīstamāka, jo bieži spēj izplatīties uz citiem orgāniem. Melanoma var veidoties jebkurā ķermeņa daļā. Cilvēkiem ar gaišu ādu tā visbiežāk parādās:
- Vīriešiem uz krūtīm un muguras
- Sievietēm uz kājām
- Uz kakla
- Uz sejas
Taču melanoma var rasties arī citur:
- Acīs
- Degunā
- Mutes dobumā
- Rīklē
- Ģenitāliju vai tūpļa apvidū
Paredzams, ka 2024. gadā tiks fiksēti aptuveni 100 640 jauni melanomas gadījumi, savukārt aptuveni 8 290 cilvēku ar šo diagnozi mirs attiecīgajā gadā.
Melanomas veidi
Melanomai izšķir četras galvenās formas:
- Virspusēji izplatoša melanoma – šis ir biežākais melanomas tips. Tas sākas augšējos ādas slāņos un izpaužas kā plakans vai nedaudz pacelts nesimetrisks plankums ar neregulālu malu, kas var būt brūns, melns, dzeltens, sarkans, rozā, zils, balts vai vienā krāsā ar apkārtējo ādu.
- Mezglainā melanoma – otra biežāk novērotā forma, kas visbiežāk veidojas uz ķermeņa stumbra, galvas vai kakla, strauji aug un izskatās kā rozā vai zilgani melns mezgls.
- Lentigo maligna melanoma – retāk sastopama, pārsvarā gados vecākiem cilvēkiem, galvenokārt vietās, kas ilgstoši pakļautas saules starojumam, piemēram, uz galvas, sejas, kakla, ausīm, augšdelmiem un ķermeņa augšdaļas. Parādās kā plakans vai nedaudz pacelts plankums ar neregulārām malām, kas var būt zils, melns vai dažādos brūnos toņos.
- Akrālā lentiginozā melanoma – visretāk sastopamā forma, kas parasti attīstās uz plaukstām, pēdām vai zem nagiem, biežāk sastopama cilvēkiem ar tumšu ādu.
Melanomas simptomi
Melanomu sākuma stadijā noteikt ir sarežģīti, tāpēc liela nozīme ir ādas pārmaiņu novērošanai. Izmaiņas vērtējamas pēc vairākiem rādītājiem, kam jāpievērš uzmanība:
- Jebkādas pārmaiņas ādā, piemēram, jauns dzimumzīme vai esoša dzimumzīme maina krāsu, formu vai izmēru
- Brūce, kas ilgstoši nedzīst
- Plankums vai brūce, kas kļūst jutīga, sāpīga, niez vai kļūst jūtīgāka
- Brūce vai plankums, kas sāk asiņot
- Plankums vai mezgls, kas izskatās spīdīgs, vaskains, gluds vai bāls
- Ciets izaugums, kas asiņo vai viegli plaisā
- Plakans, iekaisis plankums, kas var kļūt raupjš, sauss vai izteikti lobīties
Abcde princips
ABCDE metode ir izstrādāta, lai pēc piecām pazīmēm atpazītu iespējamos ļaundabīgos apveidojumus dzimumzīmēs:
- Asimetrija – labdabīgi dzimumzīmes parasti ir apaļas/simetriskas, bet ļaundabīgam veidojumam viena puse atšķiras no otras.
- Malas – ļaundabīga perēkļa mala bieži ir neregulāra, robaina vai neskaidra.
- Krāsa – melanomas perēkļiem mēdz būt nevienmērīga pigmentācija, var būt gan sarkana, melna, brūna, dzeltena, balta vai zila iekrāsojuma vietas.
- Izmērs – ja dzimumzīmes diametrs pārsniedz 6 milimetrus, jābūt uzmanīgam.
- Izmaiņas – izskata, lieluma vai krāsas pārmaiņas nedēļās vai mēnešos bieži liecina par ļaundabīgu procesu.
Melanomas stadijas
Diagnozes laikā noteiktā stadija parāda, cik tālu vēzis izplatījies un kāds būs ārstēšanas plāns. Melanomas stadijas tiek iedalītas no 0 līdz 4:
- 0. stadija – audzējs lokalizēts tikai ādas ārējā slānī. To bieži dēvē par “melanoma in situ”.
- 1. stadija – audzēja biezums ir maksimāli 2 milimetri, nav izplatījies limfmezglos vai citās vietās un var nebūt čūlas.
- 2. stadija – audzējs biezāks par 1 milimetru, bet ne pārsniedz 4 milimetrus. Nav limfmezglu iesaistes, var būt ar vai bez čūlas.
- 3. stadija – vēzis ir izplatījies vienā vai vairākos limfmezglos vai tuvējos limfātiskajos ceļos, bet vēl nav nonācis attālā vietā. Sākotnējais audzējs var nebūt redzams vai būt jebkāda biezuma ar čūlām. Var būt arī sīki blakus audzēji.
- 4. stadija – audzējs izplatījies tālu, piemēram, uz galvas smadzenēm, plaušām vai aknām, var būt ar vai bez čūlas.
Melanomas cēloņi un riska faktori
Precīzi melanomas iemesli vēl joprojām tiek pētīti, taču noteiktus ādas tipus slimība skar biežāk. Sekojoši faktori var būtiski palielināt melanomas risku:
- Gaiša āda, sarkani vai gaiši mati, zilas vai zaļas acis, kā arī āda, kas viegli apdeg saulē
Riska faktori ir arī:
- Liela skaita vasarasraibumu parādīšanās vai tendence tos veidot pēc saules ietekmes
- Daudz dzimumzīmju
- Desmit vai vairāk netipisku dzimumzīmju
- Aktīniskas lentigo (zināmas kā vecuma plankumi)
- Lielas pigmentētas dzimumzīmes, kas jau ir kopš dzimšanas
- Auksts un intensīvs saules starojums, īpaši, ja audzis bērnam izraisa apdegumus ar pūslīšiem, un neregulāra, bet stipra saules iedarbība
- Vecāks vecums
- Ģimenes vai personiska melanomas vēsture
- Pārdzīvota orgānu transplantācija
No visiem minētajiem riska faktoriem tikai pārmērīga saules iedarbība un apdegumi ir novēršami. Saprātīgi ierobežojot saules ietekmi un izvairoties no apdegumiem, ādas vēža risks kļūst daudz zemāks. Mākslīgie UV stari, piemēram, solārijos, arī palielina risku.
Melanomas diagnostika
Melanomu sākumstadijā var konstatēt, ja regulāri pārbauda dzimumzīmes, ādas plankumus un vasarasraibumus. Īpaša uzmanība jāpievērš mugurai un citām grūti apskatāmām zonām – palīdzēt var ģimenes loceklis, uzticams draugs vai ārsts. Ja pamanāmas kādas izmaiņas ādas izskatā, obligāti konsultējieties ar ārstu. Mūsdienās atsevišķas mobilās lietotnes palīdz fiksēt izmaiņas, taču to ticamība nav vienmērīga.
Klīniskā izmeklēšana
Ārsts vai dermatologs, izmantojot īpašas palielināmās vai digitālās ierīces, var detalizēti pārbaudīt ādas bojājumus. Ja rodas aizdomas par ādas vēzi, tiek veikta biopsija – procedūra, kuras laikā tiek paņemts audu paraugs un nosūtīts histoloģiskai pārbaudei laboratorijā.
Melanomas ārstēšanas iespējas
Ādas vēža ārstēšana daudzos gadījumos ir līdzīga citu audzēju ārstēšanai, tomēr, atšķirībā no iekšējiem orgāniem, ādas audzējus iespējams pilnībā izgriezt. Tāpēc operatīva izņemšana ir galvenais melanoma terapijas veids. Operācijā noņem bojājumu un apkārtējos veselos audus, tos pēc tam izmeklē laboratorijā, lai pārliecinātos par audzēja pilnīgu izņemšanu un noteiktu, cik dziļi tas izplatījies. Liela audzēja gadījumā dažkārt nepieciešama ādas transplantācija. Ja pastāv metastāžu risks limfmezglos, ārsts var ieteikt limfmezglu biopsiju. Dažos gadījumos ārstēšanai pievieno staru terapiju. Melanoma spēj veidot metastāzes citos orgānos, un šādā gadījumā ārsts nozīmē pielāgotu ārstēšanu atkarībā no izplatības apjoma:
- Ķīmijterapija – tiek izmantotas zāles, kas tieši iznīcina vēža šūnas
- Imunoterapija – ārsts izraksta medikamentus, kas mobilizē imūnsistēmu cīņā ar audzēju
- Mērķterapija – tiek pielietotas zāles, kas iedarbojas uz melanomas specifiskiem gēniem vai olbaltumvielām
Vai melanomu var novērst?
Lai gan pilnībā novērst melanomas attīstību nav iespējams, galvenais veids, kā samazināt risku, ir izvairīties no ultravioletā starojuma. To var panākt, ievērojot šādus pasākumus:
- Valkājot aizsargtērpu:
- Platām malām apgādātas galvassegas
- Saulesbrilles ar UV aizsardzību
- Vieglus, garroku kreklus
- Meklējot ēnu
- Izvairoties no mākslīgās apstarotības un sauļošanās seansiem
Jāizvēlas saules aizsargkrēms ar aizsardzības indeksu vismaz 30. Dermatologi iesaka:
- Likt krēmu visām saulei pakļautajām ķermeņa vietām, neaizmirstot:
- Pēdu virspuses
- Ausis
- Kaklu
- Galvas virsmu
- Lietot saules aizsargkrēmu vismaz 15 minūtes pirms došanās laukā
- Atkārtoti uzklāt katras divas stundas vai pēc peldes/prakaitēšanas
- Lietot lūpu balzamu ar aizsardzības indeksu 30 vai augstāku
Prognoze cilvēkiem ar melanomu
Melanoma ir agresīva vēža forma ar augstu izplatīšanās risku, taču ja to atklāj agri, prognoze ir ļoti labvēlīga. Piecu gadu izdzīvošanas rādītāji atšķiras atkarībā no slimības stadijas:
- Ja audzējs nav izplatījies – vairāk nekā 99%
- Ja vēzis skar tuvākos audus vai limfmezglus – 74%
- Attālām metastāzēm – 35%
Vai melanoma ir ārstējama?
Ja melanoma tiek diagnosticēta un ārstēta sākumstadijā, to lielākoties ir iespējams izārstēt. Svarīgi ir uzmanīgi vērot visas izmaiņas dzimumzīmēs un savlaicīgi konsultēties ar speciālistu, ja pamanāmas jebkādas novirzes, neregulārs izskats, izmēra palielināšanās vai asiņošana.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
