Hemoroīdi ir paplašinātas un pietūkušas vēnas, kas veidojas taisnās zarnas un tūpļa apvidū gan no iekšpuses, gan ārpuses. Šī problēma var radīt sāpes, diskomfortu un asiņošanu no taisnās zarnas. Citos avotos hemoroīdus mēdz saukt arī par mezgliem. Hemoroidālās vēnas ir cilvēkam jau kopš dzimšanas, taču tās sāk radīt nepatikšanas tikai noteiktos apstākļos, kad tās pietūkst un paplašinās, izraisot dažādus simptomus.
Cik bieži sastopami hemoroīdi?
Aptuveni viens no divdesmit iedzīvotājiem piedzīvo simptomātiskus hemoroīdus. Šī veselības problēma skar visu vecumu, dzimumu un tautību pārstāvjus. Tā kļūst izplatītāka ar gadiem, un vairāk nekā puse cilvēku, kas ir vecāki par 50 gadiem, saskaras ar hemoroīdiem.
Kam var attīstīties hemoroīdi?
Simptomātiski hemoroīdi var rasties ikvienam, tostarp jauniešiem. Taču, tā kā šī slimība attīstās ilgākā laika posmā, bērniem tā parādās reti. Hemoroīdu attīstības risks palielinās, ja:
- Ir liekā masa vai aptaukošanās.
- Notiek grūtniecība.
- Uzturā ir nepietiekami daudz šķiedrvielu.
- Ir ilgstošs aizcietējums vai caureja.
- Bieži tiek cilāti smagi priekšmeti.
- Ilgstoši sēž uz tualetes poda.
- Notiek spēcīga piepūle zarnu iztukšošanas laikā.
Hemoroīdu veidi
Hemoroīdi var izveidoties gan taisnās zarnas apgabalā, gan ap tūpli. Hemoroīdu veidu nosaka tā atrašanās vieta un pietūkušo vēnu lokalizācija. Pastāv šādi hemoroīdu veidi:
- Ārējie hemoroīdi: šajos gadījumos pietūkušās vēnas atrodas zem ādas ap tūpli. Tūpļa ir kanāls, pa kuru izdalās izkārnījumi. Ārējie hemoroīdi var radīt niezi, sāpes un reizēm asiņošanu. Dažkārt tie piepildās ar asinīm, kas sastingst, izraisot pietūkumu un sāpes, taču šī situācija nav bīstama dzīvībai.
- Iekšējie hemoroīdi: šie hemoroīdi veidojas taisnās zarnas iekšpusē, kas savieno resno zarnu ar tūpli. Iekšējie hemoroīdi var asiņot, bet parasti nerada sāpes.
- Prolapsojoši hemoroīdi: gan iekšējie, gan ārējie hemoroīdi spēj izstiepties un izslīdēt ārpus tūpļa robežām. Šādi hemoroīdi mēdz asiņot vai izraisīt sāpīgumu.
Kā hemoroīdi atšķiras no anālām plaisām?
Gan hemoroīdi, gan anālās plaisas izraisa līdzīgus simptomus, piemēram, niezi, sāpes un asiņošanu. Hemoroīdu gadījumā nepatīkamās sajūtas izraisa pietūkušas vēnas, bet anālo plaisu simptomi rodas, jo gļotādā ir radusies plaisa. Lai noteiktu precīzu iemeslu, ārsts izmeklēs pacientu un, ja vajadzēs, nozīmēs papildu izpēti.
Kāpēc attīstās hemoroīdi?
Pārmērīga piepūle rada spiedienu uz vēnām tūpļa un taisnās zarnas rajonā, veicinot hemoroīdu attīstību. Tos var uzskatīt par sava veida varikozām vēnām, kas veidojas anālajā apvidū. Jebkurš papildu spiediens vēdera dobumā vai ķermeņa lejasdaļā var izraisīt tur esošo vēnu iekaisumu un pietūkumu. Hemoroīdi veidojas šādos gadījumos:
- Paaugstināts spiediens iegurnī liekā svara vai grūtniecības dēļ.
- Stiprs sasprindzinājums izkārnījumu izvadīšanas laikā aizcietējuma dēļ.
- Fiziska piepūle, kas saistīta ar smagu priekšmetu celšanu vai sporta aktivitātēm.
Kādi ir hemoroīdu simptomi?
Iekšējie hemoroīdi reti izraisa sāpes, izņemot gadījumus, kad tie izslīd ārpus tūpļa. Daudzi cilvēki, kuriem ir iekšējie hemoroīdi, par tiem nemaz nezina, jo simptomu nav. Ja tomēr iekšējie hemoroīdi rada neērtības, var parādīties asinis uz tualetes papīra, izkārnījumos vai podā. Šie ir taisnās zarnas asiņošanas rādītāji. Ārējo hemoroīdu pazīmes var būt:
- Niezes sajūta tūpļa apvidū.
- Cieti veidojumi blakus tūplim, kas ir jutīgi vai sāpīgi.
- Sāpes vai diskomforts sēžot, īpaši anālās atveres rajonā.
- Asiņošana no taisnās zarnas.
Prolapsojoši hemoroīdi var radīt izteiktu diskomfortu un sāpes. Šo hemoroīdu izslīdēšanu uz āru bieži iespējams viegli ievadīt atpakaļ ar roku.
Kādas citas slimības var izraisīt hemoroīdiem līdzīgus simptomus?
Dažādi gremošanas trakta traucējumi var radīt taisnās zarnas asiņošanu un citus simptomus, kas līdzinās hemoroīdu izpausmēm. Dažas no šīm slimībām ir potenciāli bīstamas dzīvībai, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi konsultēties ar ārstu, ja pamanāt šādus simptomus. Zarnu saslimšanas, kas var izraisīt asiņošanu, ir šādas:
- Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs.
- Krona slimība.
- Čūlainais kolīts.
Kā notiek hemoroīdu diagnostika?
Ārsts diagnosticē hemoroīdus, pamatojoties uz simptomiem un apskati. Bieži nozīmē arī:
- Taisnās zarnas izmeklēšana – ārsts ievieto ar cimdu un lubrikantu pārklātu pirkstu taisnajā zarnā, lai pārbaudītu pietūkušās vēnas.
- Anoskopija – ārsts izmanto apgaismotu caurulīti, lai apskatītu tūpļa un taisnās zarnas gļotādu.
- Sigmoidoskopija – ārsts izmanto apgaismotu cauruli ar kameru, lai novērtētu resnās zarnas lejasdaļas un taisnās zarnas stāvokli. Šai izmeklēšanai izmanto gan elastīgas, gan stingras ierīces.
Šīs procedūras parasti nav sāpīgas, tomēr var būt neērtas. Tās tiek veiktas ārsta kabinetā vai ambulatori bez narkozes, un pēc izmeklējuma pacients var doties mājās. Ja nepieciešams, ārsts var ieteikt kolonoskopiju, lai precizētu citu izmeklējumu rezultātus vai pārbaudītu, vai nav resnās zarnas audzēja pazīmju. Šai procedūrai nepieciešama anestēzija.
Kādas ir hemoroīdu iespējamās komplikācijas?
Lai gan hemoroīdi var radīt diskomfortu un sāpīgumu, sarežģījumi ir reti. Izņēmuma gadījumos var konstatēt šādas problēmas:
- Anēmija.
- Asins recekļu veidošanās ārējos hemoroīdos.
- Infekcija.
- Ādas pārpalikumi jeb mīkstuma veidojumi pie tūpļa.
- Nosprostots hemoroīds – muskuļi nospiež izkritušu iekšējo hemoroīdu, pārtraucot asins piegādi.
Kādas ir pašaprūpes iespējas hemoroīdu gadījumā?
Hemoroīdi bieži izzūd paši bez īpašas ārstēšanas. Simptomi kā sāpes un asiņošana var saglabāties nedēļu vai nedaudz ilgāk. Lai mazinātu nepatīkamas sajūtas šajā periodā, var veikt šādus pasākumus:
- Lietot aptiekā bez receptes nopērkamos līdzekļus ar lidokaīnu, vilkābeles ekstraktu vai hidrokortizonu skartajā zonā.
- Palielināt uzņemtā ūdens apjomu.
- Papildināt ēdienkarti ar vairāk šķiedrvielu (dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti) vai lietot šķiedrvielu uztura bagātinātājus – dienā uzņemot 20 līdz 35 gramus šķiedrvielu.
- Karsēties siltā vannā katru dienu 10 līdz 20 minūtes.
- Lietot izkārnījumu mīkstinātājus, kas veicina vieglāku zarnu iztukšošanos.
- Sāpju un iekaisuma mazināšanai lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
- Kopt anālo apvidu ar losjonu saturošu tualetes papīru vai mitrajām salvetēm. Mazgāšanai var lietot arī samitrinātu drāniņu. Mitrās salvetes izmetiet atkritumos, nevis tualetē. Mazgājamos audumus skalojiet atsevišķi karstā ūdenī, lai novērstu iespējamās infekcijas izplatību.
Kā ārsti ārstē hemoroīdus?
Jāvēršas pie ārsta, ja simptomi pastiprinās, traucē ikdienai vai miegam, kā arī, ja pēc nedēļas pašaprūpes rezultātu nav. Ārsts var piedāvāt šādas ārstniecības metodes:
- Gumijas gredzena uzlikšana – uz pietūkušās vēnas pamatnes uzliek nelielu gumijas gredzenu, kas pārtrauc asins piegādi hemoroīdam.
- Elektrokoagulācija – elektriskā strāva tiek izmantota, lai pārtrauktu asins plūsmu hemoroīdā.
- Infrasarkano staru koagulācija – caur taisno zarnu ievada speciālu zondi, kas ar siltuma palīdzību likvidē hemoroīdaudu.
- Skleroterapija – pietūkušajā vēnā ievada ķīmisku šķīdumu, kas iznīcina hemoroīdaudus.
Ķirurģiskas ārstēšanas metodes paredz:
- Hemoroidektomija – ķirurģiska operācija, kuras laikā izņem lielus ārējos vai izkritušos iekšējos hemoroīdus.
- Hemoroīdu sašūšana – ar speciāliem instrumentiem noņem iekšējos hemoroīdus vai ievieto izslīdējušo hemoroīdu atpakaļ tūplī un nostiprina to tur.
Kā novērst hemoroīdu veidošanos?
Hemoroīdu risks pieaug ar vecumu. Lai pasargātu sevi no cietiem izkārnījumiem un aizcietējuma, kas veicina hemoroīdu rašanos, ieteicams veikt šādus profilakses pasākumus:
- Nesēdēt ilgstoši un nespiediet spēcīgi sēžot uz tualetes poda.
- Apmeklējiet tualeti, tiklīdz parādās vajadzība – nenoteikt atlikt zarnu iztukšošanu.
- Dienas laikā dzeriet pietiekami daudz ūdens.
- Integrējiet uzturā vairāk šķiedrvielu bagātu produktu (augļus, dārzeņus, pilngraudu izstrādājumus) vai lietojiet uztura bagātinātājus. Sievietēm un cilvēkiem ar sievietes dzimumu ieteicams uzņemt ap 25 gramiem šķiedrvielu dienā, vīriešiem un cilvēkiem ar vīrieša dzimumu – līdz 35 gramiem.
- Regulāri veiciet fiziskas aktivitātes – kustības palīdz sakārtot zarnu darbību.
- Caurejas līdzekļus un klizmas lietojiet tikai pēc ārsta norādījuma – pārmērīga šo līdzekļu lietošana var traucēt organisma dabisko zarnu iztukšošanas spēju.
Kāda ir prognoze cilvēkiem ar hemoroīdiem?
Lielākoties hemoroīdu simptomi mazinās apmēram nedēļas laikā, ja tiek izmantotas pašaprūpes metodes. Ja simptomi ir īpaši traucējoši vai sāpīgi, ārsts var ieteikt specifisku ārstēšanu vai pat ķirurģiju.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Konsultējieties ar ārstu, ja Jums šķiet, ka ir hemoroīdi un Jūs novērojat šādus simptomus:
- Sāpes vēderā.
- Ilgstošs aizcietējums vai caureja.
- Paaugstināta temperatūra un drebuļi.
- Nelabums un vemšana.
- Ievērojama taisnās zarnas asiņošana un sāpes.
Kādus jautājumus uzdot ārstam?
Runājot ar ārstu, varat noskaidrot sekojošo:
- Kādi ir manas slimības iemesli?
- Kādas ārstēšanas metodes ir piemērotākās?
- Kādus dzīvesveida ieradumus vajadzētu mainīt, lai izvairītos no hemoroīdiem nākotnē?
- Cik ilgā laikā paredzama simptomu mazināšanās?
- Kādas komplikācijas būtu īpaši uzmanīgi jānovēro?
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
