Medicīnas kontekstā lietuviešu termins “lytinių organų kerpligė” attiecas uz hronisku iekaisuma ādas slimību, kas konstatēta dzimumorgānu apvidū.

Latviski visprecīzākais un lietotākais termins ir:

**dzimumorgānu lichen planus**  
vai  
**dzimumorgānu plakanā ķērpja slimība**  

(Abi termini ir pieņemti medicīnas terminoloģijā, taču “lichen planus” bieži izmanto nemainot, savukārt “plakanā ķērpja slimība” ir aprakstošāks.)

**Rekomendētā versija:**  
**dzimumorgānu plakanā ķērpja slimība** (vai īsāk — **dzimumorgānu plakanie ķērpji**)

Medicīnas kontekstā lietuviešu termins “lytinių organų kerpligė” attiecas uz hronisku iekaisuma ādas slimību, kas konstatēta dzimumorgānu apvidū. Latviski visprecīzākais un lietotākais termins ir: **dzimumorgānu lichen planus** vai **dzimumorgānu plakanā ķērpja slimība** (Abi termini ir pieņemti medicīnas terminoloģijā, taču “lichen planus” bieži izmanto nemainot, savukārt “plakanā ķērpja slimība” ir aprakstošāks.) **Rekomendētā versija:** **dzimumorgānu plakanā ķērpja slimība** (vai īsāk — **dzimumorgānu plakanie ķērpji**)

Pēdējo reizi atjaunināts: 2025-08-19

Dzimumorgānu ķērpji (lichen planus) ir hroniska iekaisuma slimība, kas skar ādu un gļotādas. Atšķir vairākas ķērpja klīniskās formas:

  • Ādas ķērpji (kutāns lichen planus)
  • Gļotādu ķērpji (mukozais lichen planus)
  • Matu folikulu ķērpji (lichen planopilaris)
  • Nagu ķērpji
  • Pigmentācijas ķērpji (lichen planus pigmentosus)
  • Zāļu izraisīti ķērpji (lichenoid reakcija uz medikamentiem)

Kuri cilvēki visbiežāk slimo ar dzimumorgānu ķērpjiem?

Ar dzimumorgānu ķērpjiem saskaras apmēram 1% iedzīvotāju pasaulē, un visbiežāk tā izpaužas pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 60 gadiem. Šai slimībai nav izteiktas etniskas piederības. Ap desmitdaļa pacientu slimo arī ar nagu ķērpjiem, savukārt pusei konstatēta mutes gļotādu forma, kas sievietēm novērojama biežāk nekā vīriešiem.

Dzimumorgānu ķērpju rašanās iemesli

Dzimumorgānu ķērpji ir autoimūna slimība — iekaisuma šūnas uzbrūk nezināmam olbaltumam, kas atrodas ādā vai gļotādas šūnās. Slimības attīstību var ietekmēt šādi faktori:

  • Iedzimtība
  • Fiziska vai psiholoģiska slodze
  • Ādas traumas (Koebnera fenomens)
  • Vietēja ādas saslimšana, piemēram, jostas roze
  • Vispārējs vīrusu iekaisums, piemēram, C hepatīts
  • Saskares alerģija, piemēram, metāla plombas ietekmē mutes gļotādu ķērpju gadījumā
  • Noteikti medikamenti, piemēram, zelta preparāti vai hinīns

D vitamīna trūkums var būt saistīts ar mutes gļotādas ķērpjiem, taču tā nozīme citās ķērpju formās vēl nav pilnībā izpētīta.

Klīniskās ķērpja pazīmes

Ādas ķērpji

Ādas ķērpjiem raksturīgs tipisks izskats: slimības gaita var būt no asimptomātiskas līdz izteikti niezošai. Galvenie simptomi:

  • Gludas, izlīdzinātas papulas vai daudzstūrveida plāksnītes ar Wickhama līnijām
  • Hipertrofiski ķērpji veido zvīņainus, niezošus izsitumus
  • Atrofiskā forma novērojama kā gredzenveidīga bojājuma mezgls ar atrofisku centru — tā ir reta parādība
  • Gredzenveida ķērpji dažkārt izpaužas kā violetas plāksnes ar centrālo attīrījumu
  • Bojājumu izmērs svārstās no ļoti maziem līdz vairāk nekā centimetram
  • Krāsu tonis atkarīgs no ādas tipa: jaunas papulas parasti ir violetas vai rozā, bet plaukstu un pēdu zonā — dzeltenīgi brūnas

Mutes gļotādu ķērpji

Mutes ķērpji visbiežāk attīstās vaigu iekšpusē, mēles sānos, kā arī var skart smaganas vai lūpas. Galvenās klīniskās formās ir:

  • Bez sāpēm baltas līnijas (Wickhama svītras)
  • Sāpīgas, noturīgas erozijas un čūlas (erozīvā forma)
  • Iznīcinošs apsārtums un smaganu nolobīšanās (deskvamatīvs gingivīts)

Vulvas ķērpji

Vulvas ķērpji var izpausties uz lielajām un mazajām kaunuma lūpām, kā arī maksts ieejā. Novērojamie simptomi var būt:

  • Balti, nesāpīgi līniju veida bojājumi
  • Sāpīgas un pastāvīgas erozijas un čūlas (erozīvā forma)
  • Rētu veidošanās, kas noved pie audu saaugumiem, mazo lūpu saplūšanas vai maksts ieejas sašaurināšanās
  • Sāpīgs deskvamējošs vaginīts, kas apgrūtina dzimumdzīvi un izraisa nepatīkamu maksts izdalījumu smaku; bojāta maksts gļotāda viegli asiņo kontaktējoties

Dzimumlocekļa ķērpji

Dzimumlocekļa ķērpji visbiežāk parādās kā raksturīgu papulu gredzens uz galviņas. Baltas līnijas un erozīva forma ir retāk sastopamas.

Diagnostika un izmeklējumi

Kā nosaka dzimumorgānu ķērpja diagnozi?

Parasti dzimumorgānu ķērpji tiek atklāti ginekoloģiskās apskates laikā vai veicot Papanikolau testu. Pārsvarā papildu izmeklējumi nav nepieciešami, bet dažkārt diagnozes precizēšanai var izdarīt biopsiju, lai izslēgtu ļaundabīgu procesu pazīmes.

Ārstēšana un aprūpe

Vai dzimumorgānu ķērpji ir jāārstē?

Parasti ķērpja bojātie audi tiek likvidēti. Ārsts izņems ķērpja bojājumus, kas izraisa asiņošanu vai citus simptomus. Audzēju veida veidojumu izņemšana tiek veikta ar polipektomijas palīdzību, kas bieži notiek ārsta kabinetā ginekoloģiskās apskates laikā.

Kā notiek ķērpju bojājumu izņemšana?

Nelielus ķērpja bojājumus ārsts var izņemt, tos satverot vai pagriežot ar speciāliem instrumentiem. Ja bojājums ir liels, var tikt izmantota elektrokirurģiska izgriešana ar cilpas palīdzību.

Komplikācijas un turpmākā prognoze

Kādas var būt ķērpja bojājumu likvidēšanas komplikācijas?

Komplikācijas ir reti sastopamas, tomēr ir iespējama infekcija, stipra asiņošana vai dzemdes sienas caurduršana.

Kāda ir prognoze?

Lielākā daļa dzemdes kakla ķērpja bojājumu ir labdabīgi un tiek veiksmīgi izņemti. Ārsts ieteiks noņemt ķērpja bojājumu tad, ja tas būs nepieciešams.

Dzīve ar dzimumorgānu ķērpjiem

Kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta?

Sazinieties ar ārstu, ja parādās šādi simptomi:

  • Nepareiza vai mainīta asiņošana no maksts
  • Asiņošana pēc menopauzes
  • Nepatīkama smaka vai neparastas maksts izdalījumi

Secinājumi

Regulāras ginekoloģiskas apskates ir nozīmīgas dzemdes kakla ķērpja bojājumu agrīnai atklāšanai un ārstēšanai. Ja tiek diagnosticēts ķērpja bojājums uz dzemdes kakla, tas parasti nerada bažas, jo lielākā daļa gadījumu neizraisa nopietnas sekas un nav ļaundabīgi.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *