Magnētiskās rezonanses angiogrāfija ir neinvazīva attēlveidošanas metode, kas paredzēta asinsvadu un asinsrites sistēmas traucējumu noteikšanai. Šī mūsdienīgā tehnoloģija ir īpaši nozīmīga dažādu asinsvadu slimību diagnosticēšanai, piemēram, aterosklerozes vai trombozes gadījumā. Atsevišķos gadījumos ārsti izvēlas izmantot kontrastvielas, lai uzlabotu attēlu asumu un palielinātu diagnostikas precizitāti.
Kas ir MRA?
MRA izmanto magnētiskos laukus un radio viļņus, lai iegūtu detalizētus divdimensiju vai trīsdimensiju attēlus, kas ataino asinsvadus un asinsrites sistēmu. Šī metode ļauj atklāt tādas asinsvadu izmaiņas kā sašaurinājumus vai nosprostojumus.
Kā MRA atšķiras no datortomogrāfijas angiogrāfijas?
Gan MRA, gan CTA ir neinvazīvas asinsvadu attēlveidošanas tehnikas, taču tās atšķiras pēc dažiem būtiskiem parametriem:
- CTA attēli tiek iegūti, izmantojot datortomogrāfiju, kurā tiek pielietoti rentgena stari. Šī metode parasti ir ātrāka un vienmēr prasa kontrastvielas ievadīšanu, kas atšķir šo procedūru no MRA.
- MRA attēlus iegūst ar magnētisko lauku un radio viļņu palīdzību, pilnībā izvairoties no starojuma izmantošanas. Šajā metodē bieži nepieciešams ilgāks skenēšanas laiks, kas nodrošina detalizētāku informāciju. Kontrastvielas pielietošana nav obligāta un tā nepieciešamību nosaka radiologs.
Izvēle starp MRA un CTA nosaka ārsts individuāli, balstoties uz pacienta veselības stāvokli un konkrētu diagnostisko vajadzību.
Kādas ir atšķirības starp MRA un magnētiskās rezonanses izmeklējumu?
MRI ir metode, kura izmanto elektromagnētiskos laukus un radio viļņus, lai veidotu augstas izšķirtspējas ķermeņa orgānu un audu attēlus. Šī tehnoloģija ir būtiska dažādu veselības traucējumu noteikšanā. MRA ir MRI paveids, kas īpaši pielāgots asinsvadu un asinsrites sistēmas izvērtēšanai. MRA galvenokārt izmanto asinsvadu patoloģiju, piemēram, arteriju sašaurinājumu, aneirismu vai asinsvadu audzēju diagnosticēšanai.
Kad ieteicams veikt MRA?
Ārsti nosaka MRA izmeklējumu, lai precizētu un plānotu ārstēšanu dažādu asinsvadu patoloģiju gadījumos, piemēram:
- aortas dissekcijas
- aneirismas
- asinsvadu trombozes
- arteriovenozo malformāciju
- arteriju sašaurinājuma
- aterosklerozes
- iedzimtas sirdskaite
Kā sagatavoties MRA izmeklējumam?
Pirms procedūras
Obligāti jāinformē ārsts, ja:
- esat grūtniece vai zīdat bērnu ar krūti
- jums ir bijušas alerģiskas reakcijas pret medikamentiem
- sirgat ar hroniskām slimībām, piemēram, nieru slimību
- jūsu ķermenī ir implantētas šādas ierīces:
- mākslīgie sirds vārstuļi
- sirds elektrokardiostimulatori vai defibrilatori
- aneirismu spailes
- Port-A-Cath ierīces
- mākslīgās ekstremitātes
- stenti
- metāla zobārstniecības materiāli
- tetovējumi, kas satur metāliskas sastāvdaļas. Atsevišķos gadījumos radiologs veic papildu novērtējumu, lai noteiktu, vai šīs ierīces vai apstākļi ir saderīgi ar MRI, un nepieciešamības gadījumā pielāgo sagatavošanos pirms izmeklējuma.
- MRA nav piemērota pacientiem, kuriem ir dzirdes implanti
- ja jums ir nosliece uz klaustrofobiju, par to jāinformē ārsts, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu nomierinošu līdzekli
- izmeklējuma dienā nedrīkst nēsāt rotaslietas un vēlams izvairīties no auto vadīšanas
Izzmeklējuma laikā (ieskaitot citus MRI izmeklējumus)
Pirms izmeklējuma jums būs jāuzvelk medicīniskais halāts un jāapguļas uz speciāla polsterēta galda. Galdu ievietos magnētiskās rezonanses aparātā.
Izmeklējuma laikā
- ir jānodrošina pilnīga nekustīgums, lai iegūtie attēli būtu kvalitatīvi un precīzi
- var būt dzirdami trokšņi, ko izraisa iekārta. Trokšņa samazināšanai jums tiks piedāvātas ausu aizbāžņi. Ja procedūras laikā rodas diskomforts, varat jebkurā brīdī ziņot tehniķim ar speciāla signāltaustiņa palīdzību. Noteiktos gadījumos ārsts var ievadīt kontrastvielu attēlu kvalitātes uzlabošanai. Ja nepieciešams, kontrastviela tiek ievadīta, izmantojot vēnas katetru.
Pēc izmeklējuma
- attēlu interpretācija: radiologs rūpīgi pārbaudīs iegūtos attēlus, lai konstatētu iespējamās asinsvadu patoloģijas, piemēram, arteriju sašaurinājumus vai nosprostošanās vietas, kas biežāk saistītas ar asinsvadu slimībām
- papildu izmeklējumi: ja rodas medicīniska nepieciešamība, var tikt nozīmētas papildu diagnostiskas pārbaudes, lai novērtētu citas iespējamās novirzes
- turpmākā aprūpe: alerģiskas reakcijas vai citu simptomu gadījumā pēc izmeklējuma ir nepieciešams nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības
Kādi riski saistīti ar MRA?
MRA diagnozes metode ir neinvazīva, nesāpīga un parasti tiek uzskatīta par drošu. Tomēr dažiem cilvēkiem var rasties šādas situācijas:
- nesajūtama diskomforts: piemēram, reibonis vai sāpes vēderā kontrastvielas ievades laikā
- alerģiskas reakcijas: retos gadījumos iespējamas ķermeņa alerģiskas atbildes uz kontrastvielu
- nefrogēnā sistēmiskā fibroze: pacientiem ar smagu hronisku nieru mazspēju pastāv paaugstināts šīs potenciāli dzīvībai bīstamās komplikācijas risks, ja tiek izmantota kontrastviela
Vai MRA ir droša procedūra?
MRA izmeklējuma laikā netiek pielietots starojums un daudzos gadījumos nav nepieciešams kontrastvielas lietojums, tāpēc šo diagnostikas metodi uzskata par drošu.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai vienmēr nepieciešama kontrastviela MRA izmeklējumā? Lielākoties MRA izmeklējums tiek veikts bez kontrastvielas, bet atsevišķos gadījumos tā var būt nepieciešama, lai iegūtu precīzākus attēlus un nodrošinātu ticamāku diagnozi.
- Cik ilgi ilgst MRA izmeklējums? Parasti izmeklējuma ilgums ir 20-60 minūtes, kas atkarīgs no izmantotā diagnostikas protokola un izvēlētās ķermeņa zonas.
Rakstu sagatavoja
- Docents, ārsts Nitra Piyavisetpat, radiologs ar specializāciju progresīvās ķermeņa attēlveidošanas metodēs
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
