Autisms nav viens specifisks traucējums, bet gan apzīmējums, ar kuru tiek aprakstīti vairāki dažādi traucējumu veidi. Autisma spektra traucējumiem raksturīgas ievērojamas un plašas grūtības sociālajā saskarsmē, komunikācijā gan mutiski, gan neverbāli, kā arī radošā spēlēšanās aspektos. Katram cilvēkam ar šiem traucējumiem simptomi var izpausties ļoti atšķirīgi. Tomēr ir dažas lietas, kuras daudziem ar autismu bieži sagādā nepatiku.
-
Fiziskais kontakts
Cilvēki ar autismu bieži neizjūt komfortu, kad viņiem pieskaras, jo tas izraisa apjukumu vai diskomfortu. Ir arī tādi cilvēki, kuri pieņem vai pat vēlās fizisku kontaktu, tomēr pieskārieniem jāpievērš uzmanība un jāievēro katra cilvēka personīgā vēlme. Ir ieteicams, piemēram, pamāt vai izmantot citas neinvazīvas sveicināšanās metodes. Jāņem vērā cilvēka robežas un vēlmes attiecībā uz pieskārieniem.
-
Skaļi trokšņi un mūzika
Daudzi cilvēki ar autismu mēdz būt ļoti jūtīgi pret apkārtējiem trokšņiem, kas var radīt dezorientāciju un grūtāk uztveramu vidi. Šādi skaņas avoti bieži ir uzmācīgi, un to sekas var būt pārmērīga uzbudināmība vai stress. Pastiprināta sensorā slodze var izsaukt trauksmi vai citas nepatīkamas sajūtas.
-
Spilgts apgaismojums
Autisma gadījumā cilvēki ir jutīgāki gan pret skaņas, gan gaismas stimuliem. Spilgtas gaismas var traucēt viņu redzi, izraisīt pārmērīgu uzbudinājumu vai veicināt nemieru. Maigāka apgaismojuma izmantošana, kā arī plānoti krāsu un rakstu elementi telpās, padara vidi ērtāku.
-
Rīcības sagaidīšana bez paskaidrojumiem
Cilvēkiem ar autismu bieži ir grūtības pielāgoties, ja no viņiem tiek gaidītas darbības, kas nav iepriekš skaidri aprakstītas. Bez konkrētām instrukcijām viņi var piedzīvot neskaidrību un nedrošību. Ir svarīgi viņiem sniegt saprotamu informāciju par iespējamām pārmaiņām, jo nereti neverbālas zīmes vai kontekstuālas norādes viņi neatpazīst.
-
Ilgstošs acu kontakts
Garš skatiena uzturēšanas brīdis var būt ļoti neērts cilvēkiem ar autismu, jo tas viņiem šķiet uzmācīgs vai rada grūtības koncentrēties. Šis acu kontakts var šķist neparasts, un trūkstot izpratnei par standarta sociālajām norādēm, šāda situācija var radīt nepatiku.
-
Uzturēšanās lielā cilvēku pulkā
Atrasties biezu ļaužu masā personām ar autismu mēdz būt sarežģīti, jo tas var izraisīt sensorās pārslodzes sajūtu. Šāda vide rada grūtības uztvert apkārt notiekošo, palielina stresu un vairo nemieru. Pastiprināta atbildība uz vides stimuliem bieži vien izraisa diskomfortu un rada vēlmi izvairīties no pūļa.
-
Pazemojošu apzīmējumu izmantošana
Autisma spektra cilvēkiem nepatīk aizvainojoši vai stereotipiski apzīmējumi, jo tie rada negatīvas izjūtas un pastiprina stigmatizāciju. Tādas etiketes nevajadzīgi veicina aizspriedumus, kas bieži noved pie izsmiekla un netaisnas attieksmes sabiedrībā.
-
Rutīnas pārmaiņas
Izmaiņas ikdienas paradumos var būt izaicinošas jebkuram, taču cilvēkiem ar autismu šo pārmaiņu pieņemšana ir īpaši sarežģīta. Rutīnas traucējumi rada satraukumu, un kvalitatīvai pašsajūtai viņiem nepieciešama priekšnoteiktība un skaidrība. Stabilas dienas struktūras palīdz justies drošāk.
-
Pārmērīga sensorā slodze
Autismu raksturo lielāka tendence izjust sensoro pārslodzi – tā var izraisīt, piemēram, diskomfortu, satraukumu vai pat fiziskas reakcijas kā piemēram trīci vai elpošanas traucējumus. Gaismas, skaņas vai smaržas var kļūt par satraucošu faktoru avotu šiem cilvēkiem.
-
Fotografēšana
Būt fotogrāfiju mērķim cilvēkam ar autismu var būt īpaši nekomfortabli. Mirgojošā gaisma, uzmanības koncentrācija uz sevi vai neērti apģērbi rada nepatīkamas izjūtas un uzliek papildu sensoro slodzi.
-
Salīdzināšana ar citiem
Autisms nav redzams traucējums, tādēļ tā izpratne bieži ir sarežģīta. Katram šo traucējumu pieredze atšķiras – vieniem simptomi ir vieglāki, citiem izteiktāki. Personām ar autismu nav vēlmes tikt vērtētām pēc tiem pašiem kritērijiem kā cilvēkiem bez šī traucējuma vai pat citiem ar autismu.
-
Saziņa ar nepazīstamiem cilvēkiem
Kontakti ar nepazīstamajiem var izraisīt stresu un radīt sajūtu, ka situācija ir ārpus viņu kontroles. Svešinieku klātbūtne bieži rada sociālo trauksmi un emocionālo pārslodzi. Turklāt šādiem cilvēkiem svarīgi laikus parūpēties par tiesiskajiem jautājumiem, piemēram, speciālo vajadzību fondiem vai testamentiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
