Rinoreja jeb iesnas ir viens no biežāk sastopamajiem simptomiem, kas galvenokārt rodas alerģiju vai vīrusu infekciju, piemēram, saaukstēšanās vai gripas, dēļ. Tomēr deguna izdalīšanos var izraisīt arī citas veselības problēmas. Lielākoties iesnas pāriet pašas no sevis, taču noteikti līdzekļi var atvieglot simptomus.
Kas ir rinoreja (iesnas)?
Rinoreja jeb iesnas ir stāvoklis, kad no deguna tek gļotas jeb deguna izdalījumi. Šī parādība var būt saistīta ar dažādiem cēloņiem, piemēram, aukstu vai sausu vidi, alerģijām vai saaukstēšanos. Rinorejai līdzīga saslimšana ir rinīts – deguna gļotādas iekaisums. Deguna izdalījumi var atšķirties pēc konsistences un krāsas. Parasti ūdeņainas izdalīšanās rodas alerģiju, asa ēdiena lietošanas vai aukstuma ietekmē. Savukārt infekciju gadījumos, piemēram, saaukstēšanās laikā, gļotas kļūst biezākas. Rinoreja var parādīties pati par sevi, bet bieži pievienojas šādi simptomi:
- Deguna aizlikums.
- Šķaudīšana.
- Pastiprināta gļotu atplūde uz kaklu, kas izraisa kakla sāpes un klepu.
- Nieze vai asarojošas acis.
Lielākajā daļā gadījumu iesnas ir īslaicīgas, taču dažiem cilvēkiem tās var attīstīties par hronisku problēmu.
Iesnu cēloņi
Rinoreja veidojas, kad deguna gļotāda kļūst iekaisusi vai kairināta. Tas tieši vai netieši ietekmē šūnas, kas ražo gļotas. Gļotādu kairinājums var rasties infekcijas vai alerģijas dēļ, un, kad tiek traucēts deguna cauruļu darbs, gļotu ražojošās šūnas darbojas aktīvāk nekā parasti. Vides kairinātāji un daži medikamenti var arī stimulēt pastiprinātu gļotu izdalīšanos.
Biežākie iesnu iemesli
- Sezonālais alerģiskais rinīts (siena drudzis).
- Alerģijas pret telpās esošiem kairinātājiem – dzīvnieku spalvu, putekļu ērcītēm un citiem alergēniem.
- Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, gripa vai COVID-19.
- Rinīts auksta laika ietekmē.
- Deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts).
- Izmešu vai bīstamu sadzīves tīrīšanas līdzekļu, piemēram, sārmu vai radona, iedarbība.
- Saskaršanās ar rūpnieciskajām ķīmiskajām vielām vai izgarojumiem darba vidē.
- Saskare ar čili piparu izsmidzināto vielu vai asiem garšaugiem.
Pastāv arī vazomotorais rinīts, kad cilvēkam rodas deguna aizlikums un iesnas bez acīmredzama iemesla. Tas var parādīties intensīvas fiziskas slodzes laikā vai hormonālu izmaiņu gadījumā, piemēram, grūtniecības laikā. Smagas galvas traumas rezultātā var rasties šķidruma noplūde no smadzenes apņemošajām apvalkiem degunā, kas visbiežāk izpaužas vienā nāsī. Šo stāvokli sauc par cerebrospinālā šķidruma noplūdi, un tas ir bīstams, jo izraisa sāpes galvā, nelabumu un koordinācijas traucējumus.
Kuri medikamenti var izraisīt iesnas?
Atskaitot ārējos faktorus un slimības, arī daži medikamenti, kas ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu un tās funkcijas, var izraisīt rinoreju. Pie šiem medikamentiem pieskaitāmi:
- AKE inhibitorus saturoši medikamenti.
- Antidepresanti.
- Beta blokatori.
- Hormonālās kontracepcijas līdzekļi.
- Deguna aerosoli pret aizlikumu.
- Diurētiskie līdzekļi.
- Erektilās disfunkcijas ārstēšanai paredzēti medikamenti.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
Ja saskaraties ar pastāvīgām iesnām, lietojot kādu no minētajiem medikamentiem, informējiet savu ārstu – iespējams, nepieciešams izvēlēties citus līdzekļus. Dažu nelegālu vielu lietošana, piemēram, kokaīns vai metamfetamīns, arī var izraisīt līdzīgus simptomus.
Citi iespējamie iesnu cēloņi
Papildus galvenajiem cēloņiem rinoreju var izraisīt dažādi citi faktori, tostarp:
- Atrodoties aukstā vidē, deguns silda un mitrina elpojamo gaisu, bet auksts, sauss gaiss pastiprina deguna gļotādas kairinājumu un izraisa pastiprinātu gļotu ražošanu.
- Pārmērīga asaru veidošanās, piemēram, spēcīgu emociju vai acu kairinājuma gadījumā – asaras iztek caur degunu, kas var pastiprināt gļotu izdalīšanos.
- Sinusīts – deguna blakusdobumu iekaisums, ko izraisa vīrusu vai bakteriālas infekcijas, kā arī alerģijas, veicina sejas sāpes, spiedienu, aizlikumu un biezu izdalījumu veidošanos.
- Deguna polipi – labdabīgi veidojumi deguna dobumā un blakusdobumos, kas veicina gļotu pastiprinātu izdalīšanos un citus simptomus.
- Svešķermenis degunā – biežāk raksturīgs bērniem; organisms reaģē, pastiprināti radot gļotas, un izdalījumi mēdz būt slikti ožoši un izplūst no vienas nāsis.
- Nealerģisks rinīts – hronisks deguna gļotādas iekaisums, kas nav saistīts ar alerģiju. To var izraisīt, piemēram, tabakas dūmi, automašīnu izplūdes gāzes vai spēcīgas smaržas, bet visbiežāk sastopams ir vazomotorais rinīts.
- Gustatorais rinīts – iesnas, kas rodas, lietojot noteiktus ēdienus, it īpaši asus vai karstus. To veicina kapsaicīns asajos piparos, kas kairina trīszaru nervu un veicina deguna izdalījumu veidošanos.
- Grūtnieču rinīts – grūtniecības laikā vairāk nekā sešas nedēļas izteikts deguna aizlikums vai iesnas, kas raksturīgas hormonālām pārmaiņām un asins plūsmas izmaiņām gļotādās.
- Medikamentu blakusparādības – dažādi līdzekļi, ieskaitot kontracepcijas tabletes, asinsspiediena medikamentus, antidepresantus un ārstēšanas līdzekļus erektilās disfunkcijas gadījumā, var izraisīt iesnas.
- Cerebrospinālā šķidruma noplūde – ja šķidrums, kas aizsargā smadzenes un muguras smadzenes, nonāk deguna ejās, tas rada caurspīdīgu, ūdeņainu izdalījumu, pārsvarā no vienas nāsis.
- Atteikšanās no opioīdiem – šo vielu ilgstošas lietošanas pārtraukšana izraisa dažādus simptomus, tostarp iesnas un pastiprinātu asarošanu.
Kā ārstēt iesnas (rinoreju)?
Biežāk iesnas nerada nepieciešamību pēc ārstēšanas un izzūd pašas. Tomēr noteiktos gadījumos ir nepieciešama medicīniska iejaukšanās, īpaši ja:
- Ir attīstījusies sinusīta komplikācija – parasti sinusīts pāriet pats, bet, ja simptomi nepāriet desmit dienu laikā, ārsts var nozīmēt antibiotiku kursu, pretsastrēguma līdzekļus vai deguna steroīdu aerosolu.
- Iesnas ir hroniskas – ilgstošu simptomu gadījumā ārsts nosūtīs uz konsultāciju pie ausu, kakla un deguna speciālista, lai noteiktu cēloni un izvērtētu ķirurģiskas ārstēšanas iespēju, ja problēmas rada, piemēram, deguna polipi vai deguna starpsienas izliekums, kā arī palielinātas adenoīdas.
- Degunā ir iestidzis svešķermenis – īpaši bērnu gadījumā, ārsti izmanto speciālus paņēmienus, piemēram, pinceti, izelpu ar slēgtu muti vai sūkšanu svešķermeņa izņemšanai.
Kā apturēt iesnas?
Kaut arī rinoreja bieži pāriet pati no sevis, daži ieteikumi var mazināt diskomfortu.
Mājas līdzekļi pret iesnām:
- Atpūtieties.
- Dzeriet daudz šķidruma, īpaši ūdeni.
- Uzliekiet uz sejas siltu, mitru kompresi.
- Regulāri ieelpojiet tvaikus 2–4 reizes dienā (piemēram, dušā; izvairieties no pārāk karsta tvaika).
- Lietojiet mitrinātāju vai tvaika inhalatoru pie gultas, lai mazinātu sausa gaisa izraisīto aizlikumu.
- Lietojiet sālsūdens deguna aerosolu, lai atvieglotu gļotu izvadīšanu (dekongestantus nevajadzētu lietot ilgāk par dažām dienām).
Medikamenti pret iesnām:
- Ekspetoranti – atšķidrina gļotas, atvieglojot to izvadīšanu ne tikai no deguna, bet arī bronhiem.
- Dekongestanti – samazina deguna gļotādas pietūkumu un nosusina to, tādējādi palīdzot samazināt aizlikumu un izdalījumus.
- Antihistamīni – nopietni palīdz, ja simptomi saistīti ar alerģijām.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu un ievērojiet lietošanas norādījumus. Bērniem līdz sešu gadu vecumam zāles pret saaukstēšanos drīkst lietot tikai ar ārsta norādījumu.
Cik ilgi saglabājas iesnas?
Iesnu ilgums ir atkarīgs no to izraisītāja:
- Vīrusu infekciju gadījumā (piemēram, saaukstēšanās) iesnas un aizlikums var ilgt līdz 10–14 dienām.
- Alerģiju izraisītas iesnas saglabājas tik ilgi, kamēr notiek saskare ar alergēnu. Piemēram, ziedputekšņu sezonā simptomi var ilgt līdz sešām nedēļām pavasarī, vasarā vai rudenī.
Ja iesnas neizzūd trīs nedēļu laikā un nav acīmredzamu alerģijas iemeslu, jāapmeklē ārsts.
Vai iesnas var radīt komplikācijas?
Dažos gadījumos iesnas var izraisīt vieglas komplikācijas, piemēram:
- Pārmērīgu gļotu uzkrāšanos un to tekēšanu uz kaklu, kas rada kakla iekaisumu un klepu.
- Sinusīta attīstību, kad deguna blakusdobumi aizsprostojas un rodas sāpes – šādā gadījumā iespējama ārstēšana ar medikamentiem.
- Ausu sāpes vai iekaisumu – ja gļotas nosprosto savienojumu starp ausi un rīkli, pastāv ausu sāpju vai infekcijas risks.
Visi šie stāvokļi ir ārstējami.
Kā mazināt iesnu rašanās iespējamību?
Pilnībā izvairīties no iesnām nav iespējams, taču var ievērot profilakses pasākumus, lai samazinātu vīrusu saslimšanas risku:
- Biežāk mazgājiet rokas.
- Vairieties no kontakta ar slimiem cilvēkiem.
- Uzturieties pie veselīga uztura un regulāri fiziski aktīvi – tas stiprina imunitāti.
- Klepojot vai šķaudot, nosegt degunu un muti ar elkoni, nevis plaukstu.
- Dezinficējiet virsmas, ar kurām saskaras daudzi cilvēki, piemēram, galda virsmas, rotaļlietas, durvju rokturus, telefonus, vannas istabas piederumus.
- Veiciet vakcināciju atbilstoši ieteikumiem.
Lai mazinātu alerģiju izraisītu iesnu risku, var palīdzēt šādi ieteikumi:
- Palieciet telpās, kad ārā palielināts ziedputekšņu daudzums, īpaši rītos un vējainā laikā.
- Alerģiju sezonā turiet logus aizvērtus un lietojiet gaisa kondicionētāju.
- Lietojiet sejas masku, atrodoties ārā – pēc atgriešanās nomazgājieties un pārvērtiet drēbes.
- Izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, ja esat jutīgs pret kaķu vai suņu alergēniem.
- Iespēju robežās lietojiet antihistamīna līdzekļus, lai kontrolētu simptomus.
Vai iesnas var būt Covid-19 simptoms?
Iesnas var būt viens no iespējamajiem COVID-19 simptomiem. Papildu pazīmes var ietvert:
- Paaugstinātu temperatūru vai drebuļus.
- Klepu.
- Deguna aizlikumu.
- Aizdusu vai apgrūtinātu elpošanu.
- Nogurumu.
- Muskuļu sāpes vai diskomfortu ķermenī.
- Galvassāpes.
- Izmaiņas vai zudums garšas vai ožas sajūtā.
- Kakla sāpes.
- Nelabumu vai vemšanu.
- Caureju.
Vai pienācoties zobiem bērnam var rasties iesnas?
Zobu šķilšanās pati par sevi nesamaz iesnu rašanās. Taču šādos periodos bieži novērojama pastiprināta siekalošanās. Ja bērnam ir iesnas laikā, kad šķiļas zobi, visticamāk, tas ir saistīts ar vīrusu infekciju vai alerģiju.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
