Lai uzturētu nepieciešamo enerģijas līmeni organismā, smadzenes uzrauga ne tikai uzturā uzņemtās kalorijas, bet arī tās, kas tiek uzkrātas taukaudos. Šajā procesā svarīgu lomu spēlē hormons leptīns, ko galvenokārt sintezē tauku šūnas, kā arī kuņģis barības gremošanas laikā.
Kas ir leptīns
Leptīnu dēvē par sāta jeb paēduša organisma hormonu. Tas tiek ražots nepārtraukti tauku šūnās, bet ēdienreizes laikā arī kuņģī. Kad cilvēks ēd, leptīna līmenis pieaug, noteiktā brīdī smadzenēm tiek nosūtīts signāls par sāta sajūtu, un ēšana tiek pārtraukta. Ja leptīna koncentrācija pazeminās, smadzenes to uztver kā dzīvībai bīstamu stāvokli, izraisot izsalkuma sajūtu. No taukaudiem un kuņģa hormons caur asinsriti nonāk smadzenēs, kur īpaši receptori nodod informāciju par enerģijas rezervēm taukaudos hipotalāmam. Jo vairāk tauku uzkrājas organismā, jo augstāks leptīna līmenis. Tomēr dažkārt informācija par hormonu asinīs smadzenēs nonāk sagrozīta, piemēram, ģenētisku receptoru traucējumu, leptīna rezistences aptaukošanās gadījumā vai citu iemeslu dēļ. Šādās situācijās organismā pietiekami daudz enerģijas un tauku, cilvēkam neizveidojas sāta sajūta, rodas pārēšanās un pieaug liekais svars.
Leptīns nav vienīgais hormons, kas ietekmē ēšanas paradumus. Kopā ar leptīnu darbojas arī grelīns – hormons, kas izraisa izsalkumu. Grelīna koncentrācija ir visaugstākā no rīta vai ja cilvēks nav ēdis aptuveni 3–4 stundas. Maltītes laikā grelīna līmenis mazinās, bet leptīna līmenis pieaug. Cilvēkiem ar lieko svaru šī līdzsvara mehānisms tiek traucēts – izsalkuma sajūta paildzinās, bet sāta sajūta rodas vēlāk nekā parasti. Šādu hormonālās līdzsvara traucējumu pašrocīga pārvarēšana ir apgrūtināta, tādēļ, ja neatkarīgi mēģinājumi mainīt ēšanas ieradumus vai samazināt svaru neizdodas, ieteicams vērsties pie uztura speciālista vai endokrinologa.
Abi hormoni – leptīns un grelīns – ir atklāti salīdzinoši nesen, attiecīgi 1994. un 1999. gadā, tāpēc to pilnīgā darbība vēl tiek pētīta. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka leptīns ietekmē ne tikai sāta sajūtu, bet arī piedalās endokrīnās, reproduktīvās un imūnās sistēmas darbības regulācijā.
- regulē sāta sajūtu
- ietekmē vielmaiņu
- iedarbojas uz vairogdziedzera funkcijām
- regulē dzimumhormonu sintēzi
- kontrolē augšanas hormona sekrēciju
- stiprina imūnsistēmas reakciju
Pārmērīgi augsta leptīna koncentrācija aptaukošanās gadījumā var veicināt hroniskus iekaisuma procesus, audu bojājumus un dažādu deģeneratīvu slimību attīstību, kā arī palielināt ļaundabīgu audzēju risku un samazināt auglību sievietēm un vīriešiem. Leptīna nepietiekamības gadījumā organismā tiek bremzēti visi enerģiju patērējošie procesi: pusaudžiem palēninās augšana un nobriešana, sievietēm var būt menstruālā cikla traucējumi vai grūtības iestāties grūtniecībai. Gan leptīna trūkums, gan pārmērība var kļūt par sirds un asinsvadu slimību vai onkoloģisku saslimšanu cēloni.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
