Šīs zāles paredzētas vēža ārstēšanai. Lenvatinibs ir viena no tirozināzes kināzes inhibitoru grupas zālēm, kas ietekmē audzēja šūnas, palēninot vai apturot to augšanu.
Kā lietot lenvatinibu
Pirms ārstēšanas uzsākšanas un katru reizi, saņemot atkārtotu recepti, vēlams iepazīties ar lietotāja informatīvo lapu, ja tāda ir pieejama. Ja radušies jautājumi, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Zāles jālieto iekšķīgi, pēc ārsta norādījuma – ar ēdienu vai bez tā, visbiežāk vienu reizi dienā. Kapsulas jānorij veselas, tās nekošļājot un nesasmalcinot. Ja ir grūtības kapsulu norīšanā, tās var samaisīt ar ūdeni vai ābolu sulu – šķidruma daudzums atkarīgs no paredzētās devas. Precīzākas instrukcijas var sniegt ārsts vai farmaceits. Ja lenvatinibs jāievada caur barošanas zondi, jāsaņem detalizēta informācija no veselības aprūpes speciālista par zāļu sagatavošanu un lietošanu. Zāles var būt pieejamas dažādos iepakojumos un devās, kas pielāgotas pacienta stāvoklim. Lai izvairītos no nepareizas devas lietošanas, ieteicams jautāt farmaceitam par pareizā lietošanas veida nodrošināšanu. Devas apjoms tiek noteikts pēc ārstēšanas gaitas, analīžu rezultātiem, kā arī – aknu vēža ārstēšanas gadījumā – atkarībā no pacienta ķermeņa svara. Zāles jālieto konsekventi, lai iegūtu maksimālu efektu. Lai neaizmirstu kārtējo devu, ieteicams lietot zāles vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Nedrīkst palielināt devu, lietot biežāk vai ilgāk, nekā noteicis ārsts, jo tas neuzlabos ārstēšanas rezultātu, bet var palielināt nopietnu blakusparādību risku. Tā kā šīs zāles var uzsūkties caur ādu vai elpceļiem un var kaitēt auglim, sievietes, kuras ir stāvoklī vai plāno grūtniecību, nedrīkst saskarties ar šo medikamentu vai ieelpot kapsulu atliekvielas.
blakusparādības
Iespējamas tādas reakcijas kā sausums mutē, balss aizsmakums, deguna asiņošana, nogurums, svara zudums, galvassāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, miega traucējumi, garšas izmaiņas, caureja, aizcietējums, vēdera diskomforts, slikta dūša, vemšana vai apetītes zudums. Dažos gadījumos slikta dūša un vemšana var būt smaga un ārstējošais ārsts var nozīmēt papildu līdzekļus šo simptomu mazināšanai. Labāk justies iespējams arī, sadalot maltītes mazākās porcijās, izvairoties no ēšanas pirms ārstēšanas vai ierobežojot fiziskās aktivitātes. Ja kāds no minētajiem simptomiem nepāriet vai kļūst izteiktāks, nekavējoties vērsieties pie ārsta vai farmaceita. Nepārtraukta vemšana vai caureja var izraisīt organisma atūdeņošanos. Nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja parādās neparasts sausums mutē, pastiprinātas slāpes, reibonis vai nespēks. Lai samazinātu sausuma sajūtu mutē, var lietot (bez cukura) konfektes vai ledus gabaliņus, košļāt (bez cukura) gumiju, dzert ūdeni vai lietot siekalu aizvietotājus. Iespējama arī sāpju vai brūču veidošanās mutē un kaklā. Zobu tīrīšanai vēlams izmantot mīkstu birstīti, izvairīties no mutes skalojamiem līdzekļiem ar spirta saturu, bieži skalot muti ar vēsu ūdeni, kam pievienota pārtikas soda vai sāls. Barība ieteicama mīksta un mitra. Nereti pacientiem novēro īslaicīgu matu izkrišanu, tomēr pēc ārstēšanas kursa matu augšana atjaunojas. Kaut arī vairumam pacientu zāļu sniegtais labums pārsniedz iespējamo blakusparādību risku, regulāra ārsta uzraudzība palīdz samazināt iespējamās komplikācijas. Šīs zāles var paaugstināt asinsspiedienu, tādēļ nepieciešams regulāri to pārbaudīt un informēt ārstu, ja spiediens paaugstinās. Smagākos gadījumos var tikt nozīmēti papildu medikamenti asinsspiediena kontrolei. Lenvatinibs var samazināt kalcija līmeni asinīs; ārstējošais ārsts rūpēsies par laboratorisko izmeklējumu kontroli un, ja nepieciešams, norādīs lietot kalcija un D vitamīna piedevas. Tūlīt informējiet ārstu, ja attīstās nopietnas blakusparādības: jaunas vai pastiprinātas nieru darbības novirzes (izmaiņas urīna daudzumā, putas urīnā), sirds mazspējas pazīmes (elpas trūkums, kāju vai potīšu tūska, neparasts nogurums, straujš svara pieaugums), pazeminātas vairogdziedzera darbības simptomi (svara palielināšanās, jutība pret aukstumu, lēna sirdsdarbība), muskuļu spazmas, sāpīgums, pietūkums, apsārtums vai tulznas uz plaukstām un pēdām, pastiprināta asiņošana vai zilumi, lēna brūču dzīšana. Nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības, ja sastopaties ar īpaši smagām blakusparādībām, piemēram: iespējamas sirdslēkmes pazīmēm (sāpes krūtīs, žoklī vai kreisajā rokā, apgrūtināta elpošana, neparasta svīšana), insulta simptomiem (spēka zudums vienā ķermeņa pusē, traucēta runa, redzes izmaiņas, apjukums), gremošanas sistēmas traucējumiem (asinis vai melnas krāsas izkārnījumi, vēdersāpes, vemšana ar asinīm vai kafijas biezumiem līdzīgiem recekļiem), pēkšņām, stiprām muguras sāpēm, neregulāru vai pastiprinātu sirdsdarbību, izteiktu reiboni vai samaņas zudumu. Lenvatinibs retos gadījumos var ietekmēt aknu darbību, izraisot nopietnus un potenciāli dzīvībai bīstamus traucējumus. Nekavējieties vērsties pie ārsta, ja parādās tādi simptomi kā pastāvīga slikta dūša vai vemšana, apetītes trūkums, vēdera sāpes, ādas vai acu baltumu dzeltēšana, tumšs urīns. Lenvatinibs retos gadījumos var izraisīt smagu galvas smadzeņu stāvokli, ko pazīst kā atgriezeniska aizmugurējā leikoencefalopātijas sindromu (RPLS). Ja parādās ilgstošas galvassāpes, krampji, pēkšņas redzes izmaiņas, apjukums vai citas uzvedības pārmaiņas, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.
Licencēta farmaceite ar farmācijas doktora grādu (PharmD), iegūtu Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā – vienā no vadošajām farmācijas augstskolām ASV. Vairāk nekā 10 gadu starptautiskās pieredzes laikā Austra ir strādājusi gan akadēmiskajā, gan klīniskajā vidē – no pētījumiem slimnīcās līdz personalizētu zāļu terapijas plānu izstrādei.
Viņa specializējas farmakogenomikā, zāļu mijiedarbības novēršanā un hronisku slimību farmaceitiskajā pārvaldībā. Šobrīd Austra strādā kā konsultējošā farmaceite prestižā klīnikā Bostonā un aktīvi piedalās zinātnisko publikāciju veidošanā, kā arī iesaistās jauno farmācijas speciālistu sagatavošanā.
