Vējbakas ir akūta vīrusu izcelsmes slimība, ko izraisa Varicella zoster vīruss no Herpesviridae dzimtas. Slimība galvenokārt rodas bērniem pirmsskolas vecumā, vecumā no 3 līdz 6 gadiem, īpaši gada vēsākajos mēnešos. Tipiski simptomi ir vezikulārs izsitums uz ādas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nespēks, kā arī citi traucējumi. Šeit iespējams iepazīties ar vējbaku simptomiem, ārstēšanas iespējām un profilakses pasākumiem. Pieaugušie var izjust daudz izteiktākas slimības izpausmes un arī attīstīt nopietnas komplikācijas. Komplikāciju risks īpaši augsts ir zīdaiņiem un grūtniecēm. Tāpēc savlaicīga vējbaku diagnostika un profilakse ir īpaši nozīmīgas.
Vējbaku vispārīgs raksturojums
Vējbakām, kas rodas pēc inficēšanās ar Varicella zoster vīrusu, raksturīga plaša izplatība sabiedrībā, īpaši bērniem. Šis vīruss, līdzīgs herpes vīrusam, izsauc simptomus kā izsitumus, temperatūras paaugstināšanos, nogurumu un apetītes zudumu. Vējbaku vīruss ļoti viegli pārnēsājas gaisa ceļā, tādējādi inficējot līdz pat 90 procentiem nevakcinētu cilvēku. Līdz ar to profilakse ir būtiska, lai novērstu slimības izplatību. Lai gan vējbakas visbiežāk sastopamas bērniem, pieaugušajiem tās norit daudz smagāk. Slimības ilgums ir apmēram 5–10 dienas, tomēr apmēram vienam no 50 gadījumiem tā izraisa komplikācijas. Augstāks komplikāciju risks pastāv zīdaiņiem, pusaudžiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Pēdējās desmitgadēs pierādīts, ka vakcinācija pret vējbakām ir visefektīvākais profilakses paņēmiens, nodrošinot aptuveni 90 procentu aizsardzību. Vakcinācija tiek veikta divās devās gan bērniem, gan pieaugušajiem ar intervālu vismaz četras līdz sešas nedēļas. Pēc vakcinācijas izveidojas spēcīga un ilgstoša imunitāte, kas ne tikai aizsargā pret vējbakām, bet arī samazina jostas rozes risku. Vējbakas prasa uzmanību, tāpēc ir svarīgi izprast galvenās slimības iezīmes un veidus, kā no tās izvairīties.
Vējbaku simptomi
Vējbakas, kas parasti izpaužas bērnībā, raksturo īpašas pazīmes. Lielākā daļa simptomu kļūst redzami pēc inkubācijas perioda, kas ilgst no 10 līdz 21 dienai pēc inficēšanās. Drudzis nereti sasniedz 38–39°C, var parādīties vispārējs vājums. Pirms izsitumu rašanās bieži jūtama nespēks un diskomforts, kas ir agrīni vējbaku simptomi.
Biežākie simptomi
Raksturīgākās vējbaku pazīmes ir šādas:
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra (līdz 38,5°C)
- Vispārējs nespēks
- Samazināta apetīte
- Galvassāpes
- Sāpes muskuļos
Raksturīgi simptomi pirms izsitumiem
Pirmās vezikulu vai izsitumu pazīmes parādās vienu vai divas dienas pēc temperatūras paaugstināšanās sākuma. Sākotnēji uz ādas veidojas sarkani plankumi, kas drīz vien pārvēršas mazos blisteros ar caurspīdīgu šķidrumu. Vezikulas izraisa izteiktu niezi un var rasties uz sejas, rumpja, ekstremitāšu un dažreiz arī gļotādām. Izsitumu attīstība var ilgt piecas līdz desmit dienas, līdz vezikulas sacep un pārklājas ar krevelēm.
Vējbaku cēloņi
Vējbakas joprojām ir aktuāla veselības problēma, ņemot vērā augsto izplatību un komplikāciju risku. Slimību izraisa Varicella zoster vīrusa darbība. Šim vīrusam ir potenciāls ne tikai izraisīt vējbakas, bet arī vēlāk darbā organismā veicināt jostas rozes attīstību. Infekcija visbiežāk notiek caur gaisu. Vīruss īpaši viegli izplatās slēgtās vai slikti vēdināmās telpās. Persona kļūst lipīga vienu līdz divas dienas pirms izsitumu rašanās un šis stāvoklis saglabājas līdz brīdim, kad visas vezikulas ir apklātas ar krevelēm. Inkubācijas fāze parasti ilgst no 10 līdz 21 dienai, un slimības pirmie simptomi ir drudzis, vājums un apetītes zudums. Tiklīdz uz ādas parādās tipiskie izsitumi, vējbakas iespējams viegli atšķirt no citām slimībām. Varicella zoster vīruss noteiktos gadījumos var veicināt nopietnu komplikāciju rašanos, piemēram, pneimoniju, encefalītu vai apdraudēt grūtniecības norisi. Vīrusa noturība nervu sistēmā arī ir būtisks aspekts, jo imunitātes pavājināšanās gadījumā iespējama jostas rozes attīstība. Vakcinācija ir drošākais veids, kā samazināt infekcijas risku un pasargāt bērnus un pieaugušos no vējbakām.
Kā notiek inficēšanās ar vējbakām
Vējbakas pārnēsājas ļoti ātri un efektīvi. Ir divi galvenie infekcijas ceļi, kas jāzina, lai varētu veikt efektīvus profilakses pasākumus. Vīruss ir īpaši lipīgs un var atstāt ievērojamu ietekmi uz veselību, ja nenotiek savlaicīga rīcība. Agrīna profilakse var ievērojami samazināt inficēšanās risku.
Gaisa pilienu ceļā
Galvenais vējbaku pārneses veids ir caur gaisa pilieniem. Inficēta persona ar vīrusu izdala to vidē, kad šķauda, klepo vai runā. Gaisa pilieni var nonākt citā organismā, ja atrodas pietiekami tuvu slimniekam. Uzturēšanās slēgtās telpās būtiski palielina infekcijas iespējamību, jo vīruss te var izplatīties lielākos attālumos.
Tiešs kontakts
Vējbakas iespējams iegūt arī tiešā saskarē – pieskaroties slima cilvēka izsitumiem vai arī netieši, izmantojot priekšmetus, kuri nonākuši saskarsmē ar vezikulu saturu. Šāds kontakts veicina vīrusa pārnēšanu tiem, kas iepriekš nav saskārušies ar šo slimību. Tādēļ īpaši svarīgi ir izvairīties no cieša kontakta ar inficētiem un ievērot labu higiēnu.
Vējbaku inkubācijas periods
Vējbaku inkubācijas periods variē no 10 līdz 21 dienai, retos gadījumos tas var sasniegt līdz 35 dienām. Šajā laikā slimības ārējie simptomi vēl nav redzami, kas apgrūtina inficēšanās gadījuma noteikšanu sabiedrībā, piemēram, bērnudārzos. Kad kontakts ar infekcijas avotu ir noticis, bērnu veselību ieteicams rūpīgi novērot trīs nedēļu garumā. Vējbakas var izplatīties ne tikai pēc izsitumu parādīšanās, bet arī īsi pirms tam. Būtiskākais ir periods piecu dienu laikā pēc pirmo izsitumu rašanās. Līdz ar to nepieciešams ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus inkubācijas periodā. Savlaicīga simptomu atpazīšana un izolācijas noteikumu ievērošana palīdz samazināt slimības izplatības risku un novērst sarežģījumus.
Vējbaku gaita un izsitumu attīstība
Vējbaku slimība sākas ar simptomiem, kas līdzinās parastam saaukstējumam. Sākotnējās pazīmes ir nespēks, drudzis un galvassāpes. Pēc vienas vai divām dienām parādās izsitumi, kas sākas ar sīkiem sarkaniem plankumiem. Tie ātri pārvēršas nelielās blisterveida vezikulās, un izsitumu attīstības gaita turpinās līdz brīdim, kad izveidojas kreveles. Izsitumu fāze ilgst četras līdz septiņas dienas, ļaujot novērot, kā mainās izsitumu stadijas. Vējbakas ir ļoti lipīga slimība – inficēšanās iespējama 10–21 dienu laikā pēc kontakta ar slimnieku. Cilvēks ir infekciozs vienu līdz divas dienas pirms izsitumu parādīšanās un minētajā periodā arī piecas dienas pēc tam. Tāpēc vecākiem ieteicams sekot bērnu veselības stāvoklim, lai savlaicīgi noteiktu komplikāciju risku pēc vējbakām.
Vējbaku ārstēšana
Vējbaku ārstēšana pārsvarā balstās uz simptomu mazināšanu un pacienta pašsajūtas uzlabošanu. Īpaši svarīgi ir ievērot higiēnas prasības, lai novērstu papildus infekciju risku. Ārsti nozīmē antihistamīna līdzekļus niezes mazināšanai. Paaugstinātai temperatūrai tiek izmantoti pretdrudža medikamenti.
Simptomātiska terapija
Vietēji lietojami antiseptiķi un ziedes palīdz uzlabot izsitumu stāvokli, mazina ādas kairinājumu un sniedz komfortu. Ādu mitrinošie krēmi palīdz atvieglot simptomus, īpaši, kad izsitumi pāriet un sāk veidoties kreveles.
Sāpes un niezes mazināšana
Niezes mazināšana ir būtisks vējbaku ārstēšanas aspekts. Antihistamīna līdzekļu un pretsāpju preparātu lietošana samazina diskomfortu. Slimībniekiem jāizvairās no ādas kasīšanas, lai mazinātu baktēriju infekcijas un citu sarežģījumu risku.
Vējbaku komplikācijas
Vējbakas bērniem visbiežāk norit viegli, taču attīstoties komplikācijām, tās var apdraudēt gan bērnu, gan pieaugušo veselību, arī grūtnieces. Katrai vecuma grupai ir savas prioritātes, kas palīdz mazināt komplikāciju risku.
Komplikācijas bērniem
Bērniem vējbakas var izraisīt dažādas komplikācijas, piemēram:
- Bronhītu
- Pneimoniju
- Nervu sistēmas traucējumus
Mazākiem bērniem, sevišķi zīdaiņiem, slimības norise var būt smagāka. Lai arī recidīvi ir reti, bērniem ar vāju imūnsistēmu komplikāciju iespējamība ir augstāka.
Riski grūtniecēm
Vējbaku risks grūtniecības laikā ir īpaši būtisks. Inficējoties grūtniecības laikā, var rasties nopietnas sekas. Tās var būt:
- Grūtniecības pārtraukšana
- Augļa attīstības traucējumi
Turklāt jaundzimušajiem, kuru mātes saslimst ar vējbakām dzemdību laikā, ir ievērojami augsts smagu slimības formu attīstības risks. Tādēļ grūtniecēm, kuras plāno bērniņu, ieteicams konsultēties ar ārstu par vakcinācijas iespējām.
Vējbaku profilakse
Vējbaku profilakse ir svarīga, lai novērstu vīrusa izplatību un pasargātu sabiedrību. Vakcinācija ir galvenā metode, lai pasargātu no šīs infekcijas. Vakcinācija ieteicama tiem, kas iepriekš nav slimojuši, īpaši bērniem no deviņu mēnešu vecuma. Imunizācijas rezultātā būtiski samazinās iespēja saslimt, vienlaikus mazinot arī smagu slimības formu un komplikāciju risku. Vakcīnas efektivitāte pēc pirmās devas sasniedz 80–85 procentus, bet otrā deva nodrošina 97–99 procentu aizsardzību. Atkarībā no vakcinācijas laika, efektivitāte var sasniegt 70–100 procentus, ja vakcīna ievadīta trīs dienu laikā pēc kontakta ar slimnieku. Vējbakām ir raksturīgs izplatīties jau aptuveni divas dienas pirms izsitumu parādīšanās, tāpēc efektīvu profilaksi iespējams nodrošināt tikai savlaicīgi veicot nepieciešamos pasākumus. Papildus vakcinācijai īpaši nozīmīga ir personīgā higiēna, galvenokārt pirmsskolas vecuma bērnu vidū, kuri bieži slimo kolektīvos. Pareiza higiēnas un vakcinācijas kombinācija nodrošina drošu un ilgstošu vējbaku profilaksi. Imunizācija ir būtiska sabiedrības veselības stratēģijas sastāvdaļa.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
