Periodontologs ir ārsts, kurš ārstē smaganu un žokļa kaula veselības traucējumus.
Ko dara periodontologs
Periodontologs ir zobārsts, kurš specializējies smaganu slimību profilaksē, noteikšanā un ārstēšanā. Viņš sniedz palīdzību arī plašākas smaganu saslimšanas gadījumos, piemēram, mutes gļotādas iekaisuma pavedienu mazināšanā.
Smaganu slimības un periodontologu loma
Smaganu saslimšana rodas, kad audi ap zobiem tiek inficēti, izraisot iekaisuma reakciju. Galvenais cēlonis parasti ir baktērijas, kas veido aplikumu uz zobu virsmas un izplatās zem smaganu līnijas. Pirmais posms ir gingivīts, kas ar pareizu ārstēšanu, mutes dobuma kopšanu un regulārām zobārsta pārbaudēm, ir kontrolējams. Taču, ja slimība progresē līdz periodontītam, bieži nepieciešama padziļināta ārstēšana un speciālista — periodontologa — iesaiste.
Kādas slimības ārstē periodontologi
Periodontologs apskata jūsu zobu un vispārējo veselības vēsturi. Pēc tam tiek veikta mutes apskate, lai noteiktu atbilstošāko ārstēšanas stratēģiju. Ārstēšana ietver gan ķirurģiskas, gan neķirurģiskas metodes:
Neķirurģiskās ārstēšanas metodes
- Skalošana un sakņu virsmu izlīdzināšana: šīs procedūras tiek veiktas, lai noņemtu aplikumu un zobakmeni zem smaganu līnijas. Dažkārt tās apvieno ar antimikrobiāliem līdzekļiem vai antibiotikām, atkarībā no situācijas.
- Individuālās medikamentu pielietošanas sistēmas: periodontologs var izrakstīt speciāli pielāgotu uzliktni, kas paredzēta, lai medikamenti tieši iedarbotos uz smaganu problemātisko zonu.
Ķirurģiskās ārstēšanas metodes
Iekaisums smaganās (gingivīts) un smaga smaganu slimība (periodontīts) var izraisīt smaganu atkāpšanos un zobu sakņu atsegšanos. Periodontologs var veikt smaganu audi transplantāciju, kas parasti tiek veikta, izmantojot audus no aukslējām, lai atjaunotu normālu smaganu līniju. Vesela smaganu līnija samazina zobu bojājumu, jutīgumu un uzlabo mutes estētiku. Citas periodontologa veiktās ķirurģiskās ārstēšanas metodes ietver:
- Lāzertehnoloģiju izmantošana
- Regenerācijas procedūras jauna kaulu un audu augšanas stimulēšanai
- Zobu vainaga pagarināšana, kad tiek noņemts liekais smaganu audums
- Zobu implanti, paredzēti trūkstošā zoba vai tilta fiksācijai
- Smaganu kabatu samazināšanas operācijas jeb kaula ķirurģija, lai samazinātu spraugas ap zoba sakni un tādējādi mazinātu baktēriju vairošanās risku
Lai gan dažas metodes tiek izvēlētas specifisku smaganu slimību ārstēšanai, citas tiek pielietotas arī estētiskiem nolūkiem. Periodontologi nereti piedāvā arī plastiskās ķirurģijas pakalpojumus, piemēram:
- Zobu vainaga pagarināšana, lai koriģētu izteiktu smaganu līniju vai nevienmērīgas smaganas
- Smaganu audi pārstādīšana, kas palīdz novērst pagarinātus zobus, kādi bieži rodas ar vecumu vai pēc smaganu saslimšanām
- Alveolārās virsmas izlīdzināšana, lai atjaunotu žokļa un smaganu formu pēc zoba zaudēšanas un aizstāšanas ar mākslīgo zobu
Periodontologa izglītība un apmācība
Periodontologa izglītības ceļš sākas ar zobārsta kvalifikācijas iegūšanu, studējot vismaz piecus gadus. Pēc pamatstudijām seko papildu specializācija periodontoloģijā, kas ilgst trīs gadus.
- Pieci gadi zobārstniecības studiju
- Trīs gadi specializētas periodontoloģijas rezidentūras
Kad nepieciešams vērsties pie periodontologa
Bieži sākotnējo smaganu aprūpi nodrošina jūsu zobārsts. Ja situācija kļūst sarežģīta, pastāv smaganu slimības saasināšanās vai zobu zaudēšanas risks, zobārsts nosūtīs jūs pie periodontologa. Ja novērojat kādu no šādiem smaganu slimības simptomiem, vēlams apmeklēt speciālistu, lai izvērtētu nepieciešamību pēc padziļinātas ārstēšanas.
Pietūkušas vai pūslīšiem klātas smaganas
Baktēriju uzkrāšanās noved pie smaganu iekaisuma, kas ir agrīns gingivīta simptoms. Ja tas netiek ārstēts, veidojas kabatas ap zobiem, kas veicina infekciju attīstību un palielina zobu zaudēšanas risku. Pietūkušas smaganas rada iespaidu, ka zobi ir īsāki, tās var kļūt sarkanīgas, nevis veselīgi gaišas. Šo iekaisumu iespējams ārstēt ar profesionālu tīrīšanu un rūpīgu mutes higiēnu mājās.
Viegli asiņojošas smaganas
Smaganu iekaisuma gadījumā iespējama asiņošana zobu tīrīšanas, diega lietošanas vai ēšanas laikā. Ja smaganas kļūst jutīgas, pēc tīrīšanas zobu birste iekrāsojas rozā vai, tīrot zobus, pamanāt asiņu pēdas, ieteicams vērsties pie zobārsta.
Nepatīkama elpa
Slikta elpa mēdz būt izplatīta un ne vienmēr rada bažas. Taču, ja ievērojat pienācīgu mutes kopšanu, bet nepatīkama smaka nepāriet, tas var liecināt par infekciju vai zoba bojājumu.
Sāpes košļāšanas laikā
Laika gaitā smaganu iekaisums veicina kabatu veidošanos ap zobiem, padarot tos kustīgākus un jutīgākus. Dažkārt rodas arī grūtības košļāt. Ja pamanāt izmaiņas sakodienā vai ja izveidojušās spraugas starp zobiem, vēlams apmeklēt speciālistu, lai laicīgi diagnosticētu un ārstētu smaganu slimības, novēršot nopietnākas sekas un saglabājot mutes veselību.
Atkāpušās smaganas
Smaganu atkāpšanās ne vienmēr ir slimības pazīme — to var izraisīt pārāk intensīva zobu tīrīšana, kas bojā smaganu audus. Periodontologs var risināt šo jautājumu estētisku iemeslu dēļ, vienlaikus mazinot turpmāku smaganu problēmu iespējamību. Ja smaganu atkāpšanās nav saistīta ar tīrīšanas paradumiem, bieži tas norāda uz novēlotu smaganu slimības stadiju, un tad ir svarīgi izvērtēt problēmu un piemērot pareizu ārstēšanu.
Ko sagaidīt periodontologa vizītē
Vizītes laikā būtu jāizstāsta par visiem pieredzētajiem simptomiem un jāsniedz informācija par veselības stāvokli un izmantotajiem medikamentiem. Periodontologs:
- Pārskatīs jūsu medicīnisko vēsturi, lai noteiktu iespējamus simptomu iemeslus
- Veiks mutes dobuma apskati, lai pārbaudītu smaganu asiņošanu, aplikuma un zobakmens uzkrāšanos
- Izmērīs smaganu kabatu dziļumu jeb vietu starp zobiem un smaganām
- Veiks rentgenizmeklēšanu, lai novērtētu kaula zudumu
Šīs pārbaudes palīdz izstrādāt piemērotu ārstēšanas plānu. Procesā var iesaistīties periodontologs, zobārsts vai higiēnists. Līdzeklis stāvokļa uzlabošanai var būt antibiotikas vai rūpīga profesionāla zobu tīrīšana, savukārt smagākos gadījumos nepieciešama operācija. Periodontologs var ieteikt arī dzīvesveida maiņu un mājas kopšanas paņēmienus, lai sekmētu smaganu stāvokļa uzlabošanos un neļautu attīstīties sarežģījumiem. Ieteicamās darbības ir:
- Divas reizes dienā vai pēc katras ēdienreizes zobus tīrīt ar birsti un diegu
- Izmantot zobu birsti ar mīkstiem sariem
- Zobus tīrīt saudzīgi
- Lietot elektrisko zobu birsti, kas efektīvi likvidē aplikumu
- Ieskalot muti ar zobārsta rekomendētu skalošanas līdzekli
- Regulāri apmeklēt profesionālu zobu tīrīšanu
- Atmest smēķēšanu vai tabakas lietošanu
Šie pasākumi palīdz saglabāt smaganu veselību un novērš nopietnākas problēmas nākotnē.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
