Latviešu valodā pareizais un visbiežāk lietotais termins ir: **Menopauze** (Šis termins ir starptautiski atzīts arī latviešu medicīnas valodā, un lokalizācija nemaina tā formu.)

Menopauze ir dabisks sievietes dzīves posms, kas tiek noteikts pēc tam, kad 12 mēnešus nav bijušas menstruācijas. Parasti tas notiek ap 52 gadu vecumu. Menopauze ir organisma novecošanās daļa, kad olnīcas pārtrauc ražot reproduktīvos hormonus. Ja menopauze sākas pēc ķirurģiskās iejaukšanās vai ārstēšanas, to dēvē par inducētu menopauzi.

Kas ir menopauze?

Menopauze sākas, kad sievietei nav menstruāciju vismaz 12 mēnešus pēc kārtas. Vidējais menopauzes vecums ir ap 52 gadiem. Šis process ir saistīts ar olnīcu darbības pārtraukšanu, kas vairs neražo hormonus, kas nepieciešami reprodukcijai. Inducēta menopauze var rasties pēc noteiktu ārstēšanu vai operācijas. Hormonālo izmaiņu dēļ menopauzes laikā var novērot dažādus fiziskus un emocionālos simptomus, kas bieži rada diskomfortu. Ir vairākas metodes simptomu atvieglošanai, piemēram, hormonu terapija, medikamenti vai izmaiņas dzīvesveidā.

Menopauzes posmi

Menopauze ietver menstruāciju cikla beigas, un šo procesu var iedalīt trīs posmos:

• Perimenopauze: Šis periods var sākties 8 līdz 10 gadus pirms menopauzes. Perimenopauzē olnīcas pakāpeniski samazina estrogēna ražošanu. Parasti šis posms sākas ap 40 gadu vecumu, un tā ilgums var būt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Tipiski simptomi ir neregulāras menstruācijas, karstuma viļņi un garastāvokļa maiņas.
• Menopauze: Tas ir brīdis, kad menstruācijas vairs nenotiek. Olnīcas vairs neatbrīvo olšūnas, un estrogēna ražošana ir ļoti zema. Menopauzes faktu konstatē, ja 12 mēnešus nav bijušas menstruācijas.
• Pēcmenopauze: Šis posms sākas pēc menopauzes un ilgst visu atlikušo dzīvi. Kaut gan vairums simptomu kļūst vājāki, tie var saglabāties vēl vairākus gadus. Estrogēna trūkums šajā periodā paaugstina osteoporozes un sirds slimību risku.

Priekšlaicīga menopauze

Menopauze, kas sākas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, tiek uzskatīta par dabisku. Ja menopauze iestājas līdz 45 gadu vecumam, to sauc par agrīnu menopauzi, savukārt menopauze līdz 40 gadu vecumam tiek dēvēta par priekšlaicīgu menopauzi. Ja priekšlaicīga menopauze nav saistīta ar medicīniskām vai ķirurģiskām iejaukšanām, to apzīmē kā primāru olnīcu mazspēju.

Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, menopauze parasti sākas ap 50–51 gada vecumu. Tomēr pastāv būtiskas individuālas atšķirības, un menopauze var sākties gan agrāk, gan vēlāk atkarībā no ģenētikas, vides un dzīvesveida. Pārejas periods jeb perimenopauze var sākties četrdesmitajos gados un ilgt līdz 10 gadiem, līdz sieviete sasniedz menopauzi. Vidēji menopauzes simptomi var ilgt 4–8 gadus, tomēr katras sievietes pieredze var atšķirties. Menopauzes vecumu un ilgumu ietekmē arī tādi faktori kā smēķēšana, ķermeņa masa, stress un vispārējā veselība. Priekšlaicīga menopauze (pirms 40 gadiem) Latvijā ir retāka, taču šādos gadījumos svarīgi sazināties ar veselības aprūpes speciālistu, lai koriģētu hormonālo līdzsvaru un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.

Menopauzes simptomi un cēloņi

Menopauzes pazīmes

Menopauzei tuvojoties, sievietei var parādīties daži vai visi šie simptomi:

• Menstruāciju neregularitāte vai izmainīts stiprums – tās kļūst vājākas vai spēcīgākas nekā ierasts.
• Karstuma viļņi – pēkšņa siltuma sajūta visā ķermenī.
• Nakts svīšana un/vai drebuļi.
• Maksas sausums, kas rada diskomfortu intīmo attiecību laikā.
• Biežāka urinēšanas nepieciešamība.
• Miega problēmas (bezmiegs).
• Emocionālas izmaiņas (kairināmība, garastāvokļa pārrāvumi vai nomāktība).
• Sausa āda, acis vai mute.
• Pirmsmenstruālā sindroma pasliktināšanās.
• Krūšu jutīgums.

Dažām sievietēm ir arī šādi simptomi:

• Sirdsdarbības paātrināšanās.
• Galvassāpes.
• Locītavu un muskuļu sāpes.
• Libido maiņas.
• Pamanāmas grūtības koncentrēties vai atmiņas traucējumi (bieži pagaidu rakstura).
• Svara pieaugums.
• Matu izkrišana vai kļūst plānāki.

Šos simptomus galvenokārt izraisa hormonālas izmaiņas. Dažām sievietēm menopauzes laikā simptomi ir izteikti, citām – minimāli. Simptomu klāsts un intensitāte ir atšķirīga katrai sievietei.

Simptomu ilgums

Menopauzes simptomi var ilgt līdz 10 gadiem pirms tā oficiāli iestājas. Vidēji sievietes izjūt šīs izmaiņas apmēram septiņus gadus. Bieži pēc menopauzes simptomu smagums mazinās vai tie izzūd pilnībā.

Kas pasliktina simptomus?

Pazīmju izteiktību noteic to veids. Ja dominē karstuma viļņi un svīšana, palīdz izvairīšanās no karstas apkārtējās vides vai asas pārtikas. Ja traucē nemiers vai miega traucējumi, noder atslābinošas nodarbes: joga, lasīšana pirms gulētiešanas. Daļa sieviešu seko simptomu žurnālam, lai noskaidrotu, kas izraisa to pasliktināšanos, un pielāgo paradumus, lai izvairītos no sliktumu veicinošiem faktoriem.

Kā atpazīt menopauzi?

Menopauzes klātbūtni var noteikt, ja gadu pēc kārtas nav bijušas menstruācijas. Ja vēlāk parādās jebkāda veida asiņošana, nepieciešams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, jo tas var liecināt par nopietnām veselības problēmām.

Kāpēc iestājas menopauze?

Dabīgā menopauze ir normāls novecošanas process. To raksturo 12 secīgi mēneši bez menstruācijām, ja nav operāciju vai ārstēšanas, kas varētu to izraisīt (piemēram, hormonālā kontracepcija, ķīmijterapija vai staru terapija). Ja tiek izņemtas abas olnīcas, iestājas ķirurģiski izraisīta menopauze. Novecojot reproduktīvais cikls sāk palēnināties un apstājas – šis process sācies vēl pusaudža gados. Menopauzei pietuvojoties, olnīcas vairs neražo pietiekami daudz estrogēna, menstruācijas kļūst neregulāras līdz beidzot apstājas.

Hormonālās izmaiņas menopauzes laikā

Pamathormonālās pārmaiņas notiek, kad olnīcas izbeidz ievērojamā daudzumā ražot hormonus. Olnīcas veido estrogēnu un progesteronu, kuri kopā regulē menstruālo ciklu. Estrogēna līmenis ietekmē arī kaulu veselību un holesterīna rādītājus organismā. Tuvojoties menopauzei, olnīcas pārtrauc olšūnu izdalīšanu, un notiek pēdējās menstruācijas.

Menopauzes diagnostika un izmeklējumi

Kā tiek diagnosticēta menopauze?

Veselības speciālists menopauzi var diagnosticēt, pārskatot menstruālo ciklu iepriekšējā gada laikā. Precīzi noteikt menopauzi iespējams tikai retrospektīvi, pēc tam, kad tā jau ir iestājusies. Ja gadu nav bijušas menstruācijas, sieviete tiek uzskatīta par menopauzē un pēcmenopauzē. Reizēm iespējams veikt asins analīzes, lai noteiktu hormonu līmeņus, taču parasti tas nav obligāti. Perimenopauzes posmā hormonu svārstības var padarīt rezultātus neprecīzus.

Menopauzes pārvaldība un ārstēšana

Kādi ir menopauzes ārstēšanas veidi?

Menopauze ir normāla organisma attīstības daļa, un daudzos gadījumos īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Apspriežot ārstniecības iespējas ar veselības ekspertu, jāizvērtē, kuri simptomi visvairāk ietekmē ikdienu. Simptomu mazināšanai pastāv dažādas metodes, tostarp:

• Hormonu terapija (HT): Hormoni tiek nozīmēti sievietēm, kurām dabīgā menopauze sākas pēc 45 gadu vecuma.
• Hormonu aizvietotājterapija (HAT): Šis jēdziens tiek lietots, ja hormoni tiek izrakstīti jaunām sievietēm, īpaši līdz 40 gadiem, kurām menopauze iestājusies agri.
• Ne-hormonālie ārstēšanas līdzekļi.

Nepieciešams izstrādāt individuālu ārstēšanas plānu kopā ar veselības speciālistu, jo katras sievietes vajadzības var būt atšķirīgas. Sievietēm, kurām menopauze sākas līdz 40 gadiem, parasti jāapsver hormonu aizvietotājterapija, izņemot atsevišķus gadījumus.

Hormonu terapija menopauzes laikā

Menopauzes laikā samazinās organismā ražoto hormonu daudzums. Olnīcu nepietiekamas darbības gadījumā hormonu terapija palīdz līdzsvarot estrogēna un progesterona trūkumu. Šī terapija uzlabo tādus simptomus kā karstuma viļņi un maksts sausums, un arī liedz osteoporozes risku. Pastāv divi galvenie hormonu terapijas veidi:

• Estrogēna terapija: Izmanto tikai estrogēnu. To parasti ordinē mazās devās, dažādās formās – plāksteri, tabletes, krēmus, vaginālos gredzenus, gelu vai aerosolu. Sievietēm ar dzemdi vien estrogēna terapija nav piemērota (nepieciešams kombinēt ar progestagēnu).
• Estrogēna–progestagēna terapija: Šī ir kombinēta terapija ar estrogēnu un progesteronu vai sintētiskiem progestīniem (progestagēniem). Šis veids paredzēts sievietēm ar dzemdi.

Pirms izvēlēties hormonu terapiju, jāapspriež ar ārstu iespējamie riski un ieguvumi, ņemot vērā veselības stāvokli, vecumu un citu slimību vēsturi.

Nehormonāli menopauzes ārstēšanas risinājumi

Lai arī hormonu terapija bieži ir efektīva, tā nepiemērota visām sievietēm. Nehormonāli risinājumi ietver dzīvesveida izmaiņas un medikamentus bez hormonu sastāvdaļām. Šos līdzekļus izmanto, ja veselības stāvokļa dēļ nevar lietot hormonālās zāles, piemēram, trombožu vai krūts vēža gadījumos.

Ēšanas paradumu maiņa

Uztura pielāgošana var samazināt menopauzes simptomus. Ieteicams ierobežot kofeīnu un izvairīties no asas pārtikas, lai mazinātu karstuma viļņus. Var palielināt fitoestrogēniem bagātu produktu lietošanu, piemēram:

• Sojas pupiņas
• Turku zirņi
• Lēcas
• Linu sēklas
• Pilngraudu produkti
• Pupiņas
• Augļi
• Dārzeņi

Karstuma viļņu provocējošo faktoru mazināšana

Svarīgi identificēt personiskos karstuma viļņu izraisītājus un tos ierobežot. To var panākt, piemēram, pielāgojot guļamistabas temperatūru, izvēloties atbilstošu apģērbu slāņos un atsakoties no smēķēšanas. Lieka ķermeņa svara samazināšana arī palīdz samazināt simptomus.

Fiziskās aktivitātes

Regulāra kustība, tostarp vienkārši mājas darbi vai peldēšana, palīdza pārvarēt daļu simptomu, arī tad, ja karstuma viļņi rada diskomfortu. Mierīgas aktivitātes, kā joga, uzlabo pašsajūtu un mazina trauksmi.

Recepšu medikamenti

Pastāv arī nehormonālas zāles, ko var nozīmēt ārsts menopauzes simptomu ārstēšanai, piemēram:

• Kontracepcijas tabletes, lai līdzsvarotu hormonālo fonu.
• Antidepresanti (SSRI, SNRI) garastāvokļa svārstībām un karstuma viļņu mazināšanai.
• Gabapentīns vai fezolinetants – karstuma viļņu gadījumā.
• Oksibutinīns, kas mazina urīnpūšļa pārmērīgo aktivitāti un arī palīdz pret karstuma viļņiem.
• Maksts krēmi un lubrikanti maksts sausuma samazināšanai.

Konsultējies ar savu ārstu, ja pārdomā par nehormonāliem ārstniecības līdzekļiem.

Menopauzes prognoze

Ko darīt menopauzes laikā?

Katra sieviete šo laiku piedzīvo atšķirīgi, tāpēc nav vienas universālas stratēģijas, kā rīkoties. Dažādi risinājumi iespējami atkarībā no simptomiem. Vēlams apspriesties ar speciālistu, kas var ieteikt piemērotāko risinājumu individuāli.

Veselības riski pēc menopauzes

Pēc menopauzes aug paaugstināta osteoporozes un sirds asinsvadu slimību iespējamība, īpaši dēļ zemā estrogēna līmeņa. Jūsu ārsts, nepieciešamības gadījumā, rūpīgi sekos veselības stāvoklim un var noteikt ārstēšanu slimību profilaksei.

Osteoporoze

Osteoporoze rodas, kad kauli zaudē blīvumu, kļūst trausli un viegli lūst. Estrogēns ietekmē kaulu masu, apturot kaulu noārdīšanās procesus. Kopš menopauzes sākuma līdz 60 gadu vecumam tiek zaudēti aptuveni 25% kaulu masas, galvenokārt estrogēna trūkuma dēļ. Lai uzraudzītu kaulu stiprību, ārsts var ieteikt veikt kaulu blīvuma mērījumus, kas nosaka kalcija daudzumu dažādās kaulu vietās.

Sirds un asinsvadu slimības

Pēc menopauzes sirds asinsvadu slimību risks palielinās vairāku iemeslu dēļ:

• Estrogēna trūkuma dēļ.
• Paaugstināta asinsspiediena.
• Dzīvesveida faktoru, piemēram, smēķēšanas, alkohola lietošanas vai neveselīga uztura dēļ (ja tie ir raksturīgi).
• Zemas fiziskās aktivitātes, kas var izraisīt augstu holesterīna līmeni un citas problēmas (atkarībā no aktivitātēm pēc menopauzes).

Kad vērsties pie speciālista?

Ja menopauzes izpausmes apgrūtina dzīvi, jāvēršas pēc padoma pie veselības aprūpes speciālista. Lielākā daļa sieviešu sāk pāreju uz menopauzi ar viegliem simptomiem, piemēram, menstruālā cikla izmaiņām, tomēr tie var kļūt izteikti un traucēt ikdienai. Veselības speciālists ieteiks ārstēšanas iespējas simptomu mazināšanai. Dažkārt neregulāra asiņošana var liecināt arī par citām veselības problēmām, tāpēc speciālistam jānovērtē simptomu iemesli. Steidzami konsultējieties ar ārstu, ja novērojat kādu no šiem simptomiem:

• Menstruācijas kļūst daudz stiprākas nekā iepriekš.
• Izdalās lieli asins recekļi (lielāki par diviem centimetriem diametrā).
• Menstruācijas ilgst ilgāk nekā septiņas dienas.
• Starpmenstruālais periods ir īsāks par 21 dienu.
• Menstruācijas iztrūkst pirms 45 gadu vecuma.
• Aparās asiņošana starp menstruācijām.
• Kraujot pēc dzimumakta.

Jautājumi ārstam

Iespējamie jautājumi, ko vari uzdot veselības aprūpes speciālistam:

• Kā noteikt, ka esmu sasniegusi menopauzi?
• Kādas ārstēšanas metodes var palīdzēt mazināt simptomus?
• Vai hormonu terapija ir piemērota tieši man?
• Cik ilgi varētu turpināties simptomi?
• Vai iesakāt veikt noteiktas izmaiņas dzīvesveidā?
• Kā pārliecināties, ka simptomi nav saistīti ar citām veselības problēmām?

Biežāk uzdotie jautājumi par menopauzi

Vai menopauzes laikā var iestāties grūtniecība?

Jā, līdz brīdim, kad neesat pārliecināta, ka esat pilnībā pārdzīvojusi menopauzi, paliek iespēja iestāties grūtniecībai. Ja tas nav vēlams, turpiniet lietot kontracepciju līdz brīdim, kad menopauze tiks apstiprināta.

Vai menopauze var ietekmēt miegu?

Menopauzes laikā nereti rodas miega traucējumi. Tā var būt gan normāla procesa blakusparādība, gan simptoms – īpaši, ja ir izteikti karstuma viļņi.

Vai menopauze var ietekmēt intīmo dzīvi?

Jā, hormonu līmeņa izmaiņas var ietekmēt seksuālās dzīves kvalitāti. Tādas izpausmes kā maksts sausums var radīt diskomfortu vai sāpīgumu dzimumakta laikā. Dažām sievietēm vērojama dzimumtieksmes samazināšanās, bet citos gadījumos, ja vairs nav satraukuma par neplānotu grūtniecību, seksuālā dzīve var kļūt brīvāka. Ja radušies seksuāla rakstura jautājumi, droši apspriediet tos ar ārstu – viņš palīdzēs atrast piemērotākos risinājumus.

Vai menopauze izraisa svara pieaugumu?

Hormonālās pārmaiņas var iespaidot ķermeņa masu. Ar gadiem muskuļu masa var samazināties, un tas ietekmē svara izmaiņas un sadalījumu organismā.

Vai menopauze izraisa emocionālus traucējumus?

Menopauzes laikā iespējamas dažādas emocionālās izmaiņas, kas var ietvert:

• Motivācijas trūkumu un grūtības koncentrēties.
• Nemieru, nomāktību, garastāvokļa pārmaiņas un spriedzi.
• Aizkaitinājumu vai pastiprinātu agresivitāti.

Šādas izpausmes mēdz parādīties arī citos dzīves posmos. Jūsu ārsts, ja nepieciešams, var rekomendēt medikamentus simptomu mazināšanai. Dažreiz noder apziņa, ka šiem pārdzīvojumiem ir nosaukums, un palīdzat var rast atbalsta grupās vai konsultācijās.

Vai vīrieši izjūt menopauzi?

Vīriešu menopauze jeb andropauze apzīmē testosterona līmeņa samazināšanos vīriešu dzimuma personām. Testosterona ražošana ar gadiem samazinās apmēram par 1% gadā, kas ir lēnāks un mazāk izteikts process nekā sieviešu estrogēna līmeņa kritums. Daļa ekspertu uzskata, ka šo fizioloģisko procesu nevajadzētu dēvēt par menopauzi, jo hormonālās pārmaiņas nav tik asākas un neizraisa tik būtiskas blakusparādības kā sievietēm. Nereti vīrieši pārmaiņas nepamana, jo tās notiek pakāpeniski daudzu gadu vai pat gadu desmitu laikā. Papildus termini ir ar vecumu saistīts zems testosterona līmenis, hipogonādisms vai androgēnu deficīts vīriešiem.