Holesterīns ir viela, kas dažādos veidos ir nepieciešama cilvēka organismam. Tas kalpo šūnu membrānu veidošanai, palīdz ķermenim ražot žults skābes, hormonus un D vitamīnu. Lai organisms darbotos pareizi, taukaini jābūt noteiktam holesterīna daudzumam. Taču pārlieku augsts holesterīna līmenis asinīs var palielināt sirds slimību risku. Tāpēc ir svarīgi zināt savus holesterīna rādītājus un konsultēties ar veselības speciālistu, lai saprastu, ko tie nozīmē.
Kas ir holesterīns vienkāršiem vārdiem?
Holesterīns ir lipīdu grupa, kurai organismā ir daudz būtisku funkciju. Lipīdi nešķīst ūdenī, tāpēc tie neizšķīst asinīs. Lai pārvietotos pa asinsriti un sasniegtu vajadzīgās vietas organismā, tiem jāpaliek šķīstošiem īpašos veidos. Aknas ražo pietiekami daudz holesterīna ķermeņa vajadzībām, taču papildu daudzums tiek uzņemts ar uzturu. Parasti organismam ir mehānismi, kas palīdz izvadīt lieko holesterīnu, tomēr šī sistēma dažkārt nedarbojas pietiekami efektīvi un var kļūt pārpildīta. Rezultātā asinīs var uzkrāties pārāk daudz holesterīna, un tad var rasties veselības draudi. Šī viela pati par sevi ir nepieciešama, taču pārāk augsts tās daudzums var būt kaitīgs. Svarīgi ir izprast holesterīna lomu un dažādos tā veidus, lai saprastu, kāpēc šī viela ir nepieciešama noteiktā daudzumā, bet pārāk liels daudzums rada riskus. Zināšanas par holesterīnu palīdz izprast arī analīžu rezultātus un to nozīmi, kā arī saprast, kādus pasākumus veikt līmeņa samazināšanai, ja tas nepieciešams.
Kādas funkcijas pilda holesterīns?
Holesterīnam organismā ir vairākas nozīmīgas funkcijas, tostarp:
- Veido šūnu membrānām aizsargkārtu, kas kontrolē vielu iekļūšanu un izdalīšanos no šūnas.
- Piedalās žults ražošanā aknās, kas nepieciešama tauku gremošanai.
- Atbalsta dažādu hormonu, tai skaitā dzimumhormonu, un D vitamīna sintēzi organismā.
Kāpēc jāuztraucas par holesterīna līmeni?
Optimāls holesterīna daudzums ir nepieciešams organisma normālai darbībai, bet tā pārmērība var izraisīt veselības problēmas. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni (hiperlipidēmiju) vai traucētu lipīdu samēru (dislipidēmiju) ir lielāka koronāro artēriju slimību iespējamība. Aknas saražo apmēram 80% holesterīna, kas nepieciešams ķermenim, savukārt atlikusī daļa tiek iegūta ar pārtiku. Parasti organisms lieko holesterīnu var izvadīt. Taču dažādi faktori ietekmē organisma spēju uzturēt vēlamu līmeni. Ģenētiskas slimības, piemēram, ģimenes hiperholesterinēmija, traucē liekā holesterīna izvadīšanu, izraisot tā uzkrāšanos asinsritē. Diēta arī ir svarīga — uzturs, kas bagātīgs ar piesātinātajiem un transtaukskābēm, veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Piesātinātās taukskābes rodas galvenokārt dzīvnieku izcelsmes produktos — gaļā, pienā, sierā un sviestā. Transtaukskābes ir biežāk sastopamas apstrādātos produktos un tā dēvētajā ātrajā ēdienā. Sekošana diētai palīdz izvairīties no pārmērīgas holesterīna uzkrāšanās organismā.
Kur holesterīns atrodas organismā?
Holesterīna molekulas ir visās ķermeņa šūnās. Visbiežāk par šo vielu dzird saistībā ar asinīm. Strukturāli holesterīns nevar brīvi pārvietoties pa asinsvadiem, tam jāsaistās ar citām molekulām — olbaltumvielām un triglicerīdiem. Kombinēti tie veido īpašas daļiņas, ko sauc par lipoproteīniem.
Kas ir lipoproteīni?
Lipoproteīns ir apvienotas lipīdu un olbaltumvielu daļiņas, kas nodrošina pārvietošanos asinīs. Lipoproteīni savā funkcijā ir kā ziņnesēji, kas nogādā holesterīnu dažādās organisma vietās. Daži lipoproteīni piegādā holesterīnu audiem, kur tas ir nepieciešams, kamēr citi vāc lieko holesterīnu, lai to izvadītu no ķermeņa. Pastāv divi galvenie lipoproteīnu veidi, pēc kuriem biežāk vērtē holesterīnu: ZBL (zema blīvuma lipoproteīni, „sliktais” holesterīns) un ABL (augsta blīvuma lipoproteīni, „labais” holesterīns). Ir arī citi lipoproteīnu veidi, tāpēc ir vērtīgi zināt atšķirības starp holesterīna veidiem un to funkcijām.
Kādi ir holesterīna veidi?
Organismā ir vairāki holesterīna veidi, ko var redzēt asins analīžu rezultātos. Izprotot, ko nozīmē katrs rādītājs, ir vieglāk konsultēties ar ārstniecības personu par konkrēto situāciju.
Kas ir zbl holesterīns?
ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīni nodrošina holesterīna piegādi organismā. Šīs daļiņas lielākoties pārvadā tieši holesterīnu, kas nepieciešams šūnām. ZBL nereti tiek dēvēts par „slikto” holesterīnu, jo tā pārpalikums asinīs var saistīties ar citām vielām un veidot nogulsnes uz asinsvadu sieniņām. Šīs tauku nogulsnes veido aplikumu jeb plāksnes, kas laika gaitā palielinās, process saukts par aterosklerozi. Tā rezultātā paaugstinās infarkta, insulta un citu slimību risks. ZBL rādītājs ir vēlams zems — lielākajai daļai pieaugušo tas nedrīkst pārsniegt 2,6 mmol/l. Ja ir aterosklerozes risks vai kāda sirds-asinsvadu slimību vēsture, līmenis vēlams zem 1,8 mmol/l.
Kas ir abl holesterīns?
ABL jeb augsta blīvuma lipoproteīni sastāv galvenokārt no olbaltumvielām. Šis tiek dēvēts par „labo” holesterīnu, jo palīdz izvadīt lieko holesterīnu no asinīm un nogādā to atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārveidots un izvadīts no organisma. Šo procesu sauc par atgriezenisko holesterīna transportu. ABL līmenis ir vēlams augsts. Vīriešiem un personām ar vīriešu dzimumu pēc dzimšanas līmenim jābūt vismaz 1,0 mmol/l, bet sievietēm un personām ar sieviešu dzimumu pēc dzimšanas — vismaz 1,3 mmol/l. Līmenis virs 1,5 mmol/l tiek uzskatīts par ideālu visiem pieaugušajiem un samazina sirds slimību iespēju.
Kas ir žbl holesterīns?
ŽBL jeb ļoti zema blīvuma lipoproteīni nodrošina triglicerīdu un holesterīna pārvadāšanu, tajos ir mazāk olbaltumvielu. Tāpat kā ZBL, arī žBL veicina aplikuma veidošanos artērijās un ir saistīti ar asinsvadu bojājumiem. ABL palīdz samazināt „sliktā” holesterīna daudzumu asinīs, savukārt ZBL sekmē aplikuma uzkrāšanos asinsvadu sieniņās.
Kādi faktori ietekmē holesterīna līmeni?
Holesterīna līmeni nosaka vairāki faktori:
- Vecums: ar gadiem holesterīna līmenis mēdz pieaugt.
- Uzturs: piesātinātās un transtaukskābes, kas ir pārtikā, paaugstina ZBL līmeni. Ierobežojot šo taukskābju uzņemšanu, iespējams samazināt holesterīna daudzumu asinīs.
- Fiziskās aktivitātes: regulāras kustības palīdz paaugstināt ABL jeb „labā” holesterīna līmeni. Ieteicams pievērsties fiziskām nodarbēm vismaz 30 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu.
- Iedzimtība: gēni būtiski nosaka, cik daudz holesterīna sintezē organisms. Paaugstināts holesterīna līmenis bieži ir iedzimts.
- Bioloģiskais dzimums: pirmsmenopauzes periodā sievietēm holesterīna līmenis parasti ir zemāks nekā vīriešiem. Pēc menopauzes ZBL mēdz paaugstināties, bet ABL var pazemināties.
Vai nepieciešams pārbaudīt holesterīna līmeni?
Holesterīna līmeni asinīs būtu jāpārbauda ikvienam. Vajadzīgais testu biežums atkarīgs no vecuma un riska faktoriem sirds slimībām. Ieteicams konsultēties ar ārstu par piemērotāko pārbaudes regularitāti. Zināšanas par rādītājiem palīdz izvērtēt sirds un asinsvadu veselības riskus. Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, ārsts noteiktu ārstēšanas taktiku, kas var ietvert:
- Uztura izmaiņas;
- Dzīvesveida korekcijas;
- Medikamentus (piemēram, statīnus).
Bieži vien optimāli ir apvienot vairākus risinājumus, taču vispiemērotākos noteikt iespējams, tikai pārbaudot veselības rādītājus un apspriežoties ar ārstu. Ja nav veiktas pārbaudes ilgāku laiku, vēlams vērsties pie ārsta un sekot ieteiktajam uzraudzības grafikam. Svarīgi regulāri uzzināt ne tikai holesterīna, bet arī asinsspiediena un citus rādītājus, kas palīdz novērtēt sirds un asinsvadu veselību. Nav par agru sākt rūpēties par savu sirds veselību un iespējām to uzlabot.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
